Igaunijas valdība vēlas palielināt ārvalstu darbinieku skaitu, bet opozīcija nodēvējusi plānu par bezatbildīgu; tikmēr darba devēji uzskata, ka jāatļauj ierasties vērtīgiem speciālistiem, raksta Igaunijas medijs “ERR News.”
Šobrīd Igaunijā bez darba ir apmēram 6% no darbspējīgā vecumā esošajiem – kā darba meklētāji reģistrējušies vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku. Kopā ar tiem, kas atmetuši ar roku darba meklēšanai, bezdarbnieku skaits sasniedz 60 000.
Igaunijas Darba devēju konfederācijas izpilddirektors Hando Suters (Hando Sutter) raidījumā “Esimene stuudio” sacīja, ka ir jābūt aklam, lai nepamanītu darbaspēka trūkumu. Viņš norādīja, ka tas ir smagākais Igaunijas vēsturē: “Mums noteikti jārunā par bezadrbu, un mani īpaši uztrauc divas grupas. Viena ir jaunieši līdz 25 gadu vecumam, kur bezdarbs ir starp augstākajiem Eiropas Savienībā – 25%. Izdomāt, kā jauniešus ievest darba tirgū, ir viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem.” Viņš piebilda, ka otra grupa ir personas ar ierobežotām darba spējām.
Suters norādīja, ka šobrīd darba tirgū nepieciešami visi, un nevar atļauties kādu atstāt malā. Satraucoša esot arī zemā dzimstība, kas šobrīd esot zemākajā līmenī pēdējo simts gadu laikā.
Tikmēr
opozīcijas partijas uztraucas, ka strādnieku ienākšana no trešajām valstīm var novest pie igauņu aizvietošanas.
Suters uz to atbildēja, norādot, ka lielākā darbaspēka migrācija notiek ES robežās, un runa ir par talantu piesaistīšanu, turklāt ir konkurence ar kaimiņvalstīm. Arī Dānijā domājot par to, kā piesaistīt spēcīgus speciālistus no citām ES valstīm. “Mums uz to vairāk jāskatās kā uz iespēju, nevis draudu,” teica Suters.
Runājot par sabiedrības bažām par darba spēka ievešanu no valstīm, kas nav ES sastāvā, Suters sacīja, ka attiecībā uz Igauniju tas varētu būt vien 0,1% no iedzīvotāju skaita, tātad apmēram 1300 trešo valstu pilsoņu. Viņš piebilda, ka šobrīd parlaments diskutē par šī skaita palielināšanu līdz 3600 iespējamajiem darbiniekiem, bet tikai tad, ja notiks strauja ekonomikas izaugsme: “Normālo apstākļos īpatsvars nebūs lielāks par 0,1%, un izņēmums varētu būt vien sektori, kuros vērojams lielākais darbaspēka trūkums. Tie ir ļoti specifiski sektori ar skaidriem kritērijiem. Tā ir ierobežota aktivitāte, nevis masveidīga migrācija.”
Suters pastāstīja, ka ir nozares, kurās šobrīd ļoti trūkst darbinieku. Piemēram, ļoti trūkst inženieru. Darba devēju pārstāvis kā piemēru minēja uzņēmumu, kuram varētu būt nepieciešami 200 darbinieki, no tiem desmit – talantīgi inženieri.
Ja uzņēmums piesaistītu desmit speciālistus no citām valstīm, pārējie 190 darbinieki būtu vietējie iedzīvotāji.
Opozīcija baidās, ka tāda sistēma ļaus nekontrolēti ieplūst personām no trešajām valstīm, bet Suters uzsvēra, ka tiek apspriestas tikai tās pozīcijas, kuras igauņi nevar aizpildīt, turklāt tie nebūs darbinieki par zemām algām. Viņš sacīja, ka nespēj saprast, kā ksenofobija ir varējusi kļūt tik spēcīga, ja igauņi paši tik daudz dodas strādāt citur un sagaida siltu uzņemšanu. “Patiesībā, daudzi igauņi jau ir īsāku vai garāku laiku strādājuši citur. Arī es esmu strādājis ārzemēs, un mani labi uzņēma, vērtējot manu sniegumu un zināšanas, nevis tiesāja par to, ka neesmu vietējais vai nerunāju vietējā valodā,” piebilda Suters.
Pēc Sutera domām, darbaspēka migrācija Igaunijai nozīmētu cilvēkus, kas ierodas ar zinšānām un prasmēm, maksā nodokļus un rada vērtību. Viņš piezīmēja, ka parlamenta izskatīšanā esošais likumprojekts jau ietver ierobežojumus, un ir kompromiss starp bailēm un iespējām.