Nozīmīgajās Čehijas parlamenta vēlēšanās labējā spārna populists Andrejs Babišs (Andrej Babiš) un viņa partija ANO uzvarējusi ar ievērojamu pārsvaru, tomēr tas vēl nenozīmē, ka bez piepūles izdosies ieņemt premjerministra amatu, raksta “Politico.”
ANO ieguvusi 35% vēlētāju atbalstu, kas ir ievērojami vairāk nekā pašreizējā premjerministra Petra Fialas (Petr Fiala) centriski labējo partiju apvienībai “Spolu,” – tā ieguvusi 23% balsu. Babiša partijai izdevies piesaistīt visu laiku augstāko vēlētāju atbalstu vienai partijai.
Tomēr ar to nav gana, un, tā kā Babiša partija nav ieguvusi vairākumu no 200 vietām apakšpalātā, viņam būs nepieciešams atbalsts no parlamenta, lai veidotu valdību. Tā kā visas lielās partijas atteikušās sadarboties ar Babišu, process varētu arī ievilkties. Masarika Universitātes politikas zinātnieks Petrs Kanjoks (Petr Kaniok) norādīja, ka sarunas nebūs vienkāršas, un nebūs arī ātras: “Es tiešām domāju, ka valdības izveidošana prasīs diezgan daudz laika. Tas varētu vilkties vairākus mēnešus.”
Babišs 4.oktobra vakarā paziņoja, ka tieksies izveidot vienas partijas mazākuma valdību, ko atbalstīs citas galēji labējās partijas.
Čehija tagad varētu kļūt par vēl vienu galvassāpju iemeslu Eiropas Savienībai,
tomēr eksperti uzskata, ka Babišs nav Viktors Orbāns (Viktor Orbán) – tiesa, tikai līdz brīdim, kad uz viņu spiedienu izdarīs pret ES noskaņotie ekstrēmisti.
Ekstrēmistiem gan nav pārāk veicies vēlēšanās, un tas var būt izšķiroši. Galēji kreisā partiju apvienība “Stačilo!” nepārvarēja 5% slieksni. “Stačilo!” aicina pamest ES un NATO, un veidot ciešākas attiecības ar Krieviju. Savukārt eiroskeptiķi SPD ieguva 8% balsu, kas ir jūtami mazāk nekā iepriekš prognozētie 13%, līdz ar to arī šai partijai būs visai maza ietekme uz Babišu. Politiskā mārketinga eksperte Anna Šavita (Anna Shavit), kura agrāk strādāja pie Babiša, norādīja, ka politiķim varētu izdoties izveidot valdību, neslēdzot ES nedraudzīgas vienošanās.
Arī Kanjoks uzskata, ka ekstrēmistu vājais sniegums vēlēšanās ir labas ziņas – gan čehu ārlietu politikai, gan Eiropas politikai. Tā kā kreisajiem radikāļiem valdības veidošanās nebūs teju nekādas teikšanas, tā varētu izrādīties mazāk radikāla, nekā izklausās.
Ierasti valsts prezidents aicina uzvarējušās partijas līderi veidot valdību. Kad ir izveidot valdība ar vismaz 101 vietas vairākumu, prezidents nozīmē premjerministru un ministrus, un valdībai vēl jāiztur uzticības balsojumus. Tomēr Čehijas prezidents Petrs Pavels (Petr Pavel) jau iepriekš norādījis, ka neiecels ministrus, kas mudina izstāties no ES un NATO. Tāpat prezidents konsultēšoties ar juristiem, vai vajadzētu Babišu vispār izslēgt no valdības veidošanas iespējama interešu konflikta dēļ. Vēlēšanu uzvarētājām pieder lauksaimniecības gigants “Agrofert.”
Ņemot vērā kreiso radikāļu neveiksmi, par eiroskeptiķu traucēkļiem, visticamāk, vairs nav jāsatraucas.
Toties jautājums par “Agrofert” paliek. Čehijas likumdošanas liedz amatpersonu īpašumā vai pārvaldībā atrasties uzņēmumiem, kas vafrētu radīt interešu konfliktu ar viņu likumdevēju funkciju. Tas gan nenozīmē, ka ministriem nedrīkst piederēt uzņēmumi, tomēr sabiedrības interesēm ir jāstāv pāri pašu interesēm. Babišs pirms vēlēšanām sacījis, ka novērsīšot interešu konfliktu, bet nenorādīja, kā to plāno paveikt. Lai gan tāda iespēja ir niecīga, Pavels var attiekties iecelt Babišu par premjerministru, ja risinājums interešu konflikta novēršanai tiks uzskatīts par nepietiekamu.
Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Babišs daudz runāja par atbalsta samazināšanu Ukrainai, tā vietā priekšplānā izvirzot valsts iekšējās vajadzības. Viņš arī sacījis, ka neatbalsta Ukrainas dalību ES, un kritizējis Prāgas organizēto munīcijas piegādi Ukrainai, tā vietā rosinot to uzņemties NATO. Čehi iesāka munīcijas piegādi 2024.gadā, pēc tam, kad ASV atbalsts kavējās, un Pavels norādījis, ka iniciatīva ļāvusi ievērojami samazināt Krievijas pārspēku. Čehija apkopo Rietumvalstu ziedojumus un arī paši iepērk munīciju starptautiskajā tirgū, un visu kopā nosūta Ukrainai, tā mazinot slogu citām valstīm.
Kanjoks sacīja, ka Babiša partiju nevarētu dēvēti par atklāti prokrievisku, tomēr tā vairāk sliecas Krievijas, nevis Ukrainas virzienā. ES amatpersonas ar bažām lūkojas uz Babišu, jo uzskata, ka, līdzās Orbānam un slovākam Robertam Fico (Robert Fico), viņš varētu kļūt par vēl vienu bloka kopējos lēmumus graujošu personu. Pats Babišs to noliedz.
Pēc rezultātu paziņošanas 4.oktobrī Babišs žurnālistiem sacīja, ka noteikti ir par NATO un ES: “ES ir 27 dalībnieces. Ukraina nav ES dalībvalsts.
Pašsaprotami, ka mēs vēlamies runāt par Eiropu, par Eiropas pilsoņiem, par enerģijas cenām, par migrācijas līgumu.”
Babišs kopā ar Orbānu ir galēji labējās Eiropas Parlamenta grupas “Patrioti Eiropai” līdzdibinātājs. Vairāki politiskās grupas pārstāvji jau apsveikuši Babišu ar uzvaru.
Vēlēšanu uzvarētājs vēl gaida arī spriedumu lietā par ES fondu līdzekļu izkrāpšanu. Prāgas apgabaltiesai vēl jālemj, vai “Agrofert” izkrāpis ES divus miljonus eiro, kas bija paredzēti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Iznākums atkarīgs no tā, vai ferma “Stārķa ligzda” tika atdalīta no “Agrofert,” lai uzņēmums “izskatītos” mazāks. Ja vien neatradīsies jauni pierādījumi, tiesai būs jāvadās pēc Augstākās tiesas lēmuma, kas jūnijā atcēla iepriekšējo spriedumu, ar kuru Babišs sākotnēji bija atzīts par nevainīgu. Pastāv iespēja, ka parlamentam būs jābalso par politiķa imunitātes atņemšanu.
Lasiet arī: Vēlēšanas Čehijā: Krievijas dezinformācija un Babišs aptauju līderpozīcijās
Lasiet arī: Orbāns pret pasauli: ar ko viņš cīnās un vai uzvar?