Saeimas Pieprasījumu komisija noraidījusi opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (JV) skaidrot situāciju ar pilsonības atņemšanu miljardierim Pēterim Avenam. Savukārt deputāts Edvīns Šnore (NA) komisijas sēdē pauda: “Ja valsts ir izmeklējusi [Pilsonības likuma normu pārkāpumus] un neko nav atradusi, tad tas viennozīmīgi graujoši ietekmēs Latvijas pozīciju šajā [apelācijas] tiesā,” ziņo LETA.
NA pieprasījumā norādīja, ka Krievijas oligarhs un Latvijas pilsonis Avens ir iekļauts Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā, jo “viņš aktīvi sniedzis materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kuri ir atbildīgi par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju, un ir guvis no tiem labumu. Viņš arī atbalstījis darbības vai politiku, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību”.
Savukārt, kā iepriekš ziņots, 2024.gada 10.aprīlī Eiropas Vispārējā tiesa, skatot P.Avena un M.Fridmana prasību atcelt viņiem 2022. gada 28. februārī noteiktās ES sankcijas, atzina – ES Padomes izvirzītie argumenti neļauj konstatēt, ka viņi būtu atbalstījuši darbības vai politiku, kas grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību, vai ka viņi būtu snieguši materiālu vai finansiālu atbalstu Krievijas amatpersonām, kas ir atbildīgas par Krimas aneksiju. Tāpat tiesa noradīja, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos par viņu pakļaušanu sankcijām ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts, līdz ar to Avena iekļaušana sankcijām pakļauto personu sarakstos nav pamatota.
Tikmēr Edvīns Šņore Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē pauda ka, spriežot pēc Kozlovska rakstiski sniegtās atbildes, secināms, ka pārbaude esot veikta, nekas nav konstatēts un pieņemts lēmums pilsonības atņemšanas lietu uz priekšu nevirzīt.
“Tas, ka tas ir Avena interesēs, ir skaidrs. Vai tas ir valsts interesēs, es šaubos,” teica Šnore, norādot, ka Latvija iesniegusi apelācijas sūdzību par Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem, ar kuriem atceltas Avenam noteiktās ES sankcijas.
Latvija ir vienīgā valsts, kas par EST spriedumiem P.Avena un M.Fridmana lietās iesniegusi apelācijas sūdzības, jo saskaņā ar ES Padomes Juridiskā dienesta rekomendāciju un vairākuma ES dalībvalstu viedokļiem ES Padome to nedarīja, pagājušā gada jūlijā ziņoja LETA.
NA Kozlovskim prasīja, vai divu gadu laikā ir pabeigta pārbaude par iespējamajiem Avena Pilsonības likuma normu pārkāpumiem. Ja vēl nav, tad NA prasīja, kādi ir iemesli, kādēļ šī pārbaude ilgst tik ilgi un cik laika vēl ir nepieciešams, lai šī pārbaude tiktu pabeigta.
Kozlovskis komisijas sēdē nekādus sīkākus skaidrojumus par situāciju nesniedza un atkārtoja premjeres Evikas Siliņas (JV) un Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča izteikumus, ka pilsonības atņemšanas process neesot politisks, bet gan administratīvs process – to nosaka likums.
Ministrs pauda, ka pašlaik nevarot sniegt atbildi uz to, vai pārbaude ir pabeigta vai nav. Reizē viņš norādīja, ja pārbaude būtu pabeigta un būtu konstatēti fakti, kas ir pamatā grozījumiem Pilsonības likumā un ir par pamatu pilsonības atņemšanai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) būtu pieņēmusi lēmumu par pilsonības atņemšanu Avenam.
Viņš atzīmēja, ka pati PMLP nekādas pārbaudes neveic, tas esot valsts drošības iestāžu kompetences jautājums. Viņš atzīmēja, ka nevarot komentēt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) publiski pausto par pārbaudēm un par informācijas sniegšanu vai nesniegšanu.
2022.gada aprīlī pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā paredz Latvijas pilsonības atņemšanu personai, kura sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu. Tāpat pilsonību var atņemt, ja pati persona ir piedalījusies augstāk minēto darbību veikšanā.
Pilsonību var atņemt tādā gadījumā, ja persona līdz ar to nekļūst par bezvalstnieku, tātad to var atņemt dubultpilsoņiem, bet nevar atņemt kara noziegumu atbalstītājiem, kuriem Latvijas ir vienīgā pilsonība.
Latvijas pilsonību P.Avens ieguva 2016.gadā, bet kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022.gada, viņš ar ģimeni dzīvo Latvijā.
Lasiet arī: Eksperti skaidro, kā var izkļūt no sankciju saraksta un vai tas iespējams Pēterim Avenam