Labklājības ministrija (LM) plāno nākotnē vienkāršot vecāku pabalstu, bērna kopšanas pabalstu un citu materiālā atbalsta veidu saņemšanu, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja LM valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.
LM darbinieki ir pētījuši atbalstu saņemšanas procedūras problemātiku no vecāku puses un lūguši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai pievērst lielāku uzmanību tam, par kādām problēmām vecāki šīs problēmas sakarā ziņo. Piemēram, nereti esot apjukums par to, cik daudz pabalstus vecāki var pieprasīt.
Tāpat vecākus mulsina izvēle par 19 vai 13 mēnešu periodu bērna kopšanas pabalstam.
Jakaite piekrita, ka atbalstu ziņā novērojama zināma sadrumstalotība, tāpēc mērķis nākotnē būtu vienkāršot procesus. Viņa prognozēja, ka “tikt skaidrībā” ar šo jautājumu varētu nākamās vasaras laikā.
Sēdē izvērsās diskusijas par priekšlikumu dalīt bērna kopšanas atbalstu. Opozīcijas deputāts Raivis Dzintars (NA) aicināja izvērtēt LM riskus un ieguvumus gan gadījumā, ja pabalstu būtu iespējams dalīt, gan tad, ja to nedarītu.
LM valsts sekretārs Ingus Alliks norādīja, ka sociālajā politikā visgrūtāk prognozējamā komponente ir cilvēku uzvedība. Šobrīd LM ir apsvērusi citus priekšlikumus, kā garantēt māšu sociālo drošību, nodrošināt pensijas kapitālu. Tomēr risinājumi pagaidām neietver šī pabalsta dalīšanu, jo šāds risinājums “rada blaknes no citām pusēm”.
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) uzskata, ka bērnu kopšanas pabalsta dalīšana ir riskanta.
Deputāte Zane Skujiņa-Rubene (JV) vaicāja, cik tālu LM tikusi jautājumā par automātisko pabalstu piešķiršanu jaunajiem vecākiem. Viņasprāt, šajā jautājumā varētu sadarboties ar Valsts ieņēmumu dienestu, piemēram, nodrošinot šo funkciju caur VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. LM pārstāvji atbildēja, ka diskusijas “ir turpinājušās”. Tiekot turpināts strādāt pie tā, lai, bērnam iedzimstot, automātiski vecāki saņemtu informāciju par visiem atbalsta mehānismiem, kas viņiem pienākas.
Lai gan tiekot meklēti risinājumi, kā šādu ziņošanu ieviest, tā kā vecāki mēdz būt divi, pilnīga automatizācija iespējama nebūs nekad, atzīmēja LM pārstāvji.
Deputāti apsprieda arī plānotos pasākumus labklājības nozarē 2026. līdz 2028. gadā. Deputāte Līga Rasnača (P) vērsa uzmanību uz cilvēku izteiktām bažām par nevienlīdzību valsts pensiju izmaksā, ka mazākās pensijas ir līdz 300 eiro, bet maksimāla – 44 000 eiro. Viņa vaicāja, vai LM plāno mainīt politiku, lai izvairītos no nevienlīdzības sistēmā.
LM pārstāvji skaidroja, ka ilgstoši bijuši “atbrīvoti” iemaksu griesti, bet šobrīd vairums cilvēku saņem pensiju līdz 1 500 eiro. Vienlaikus LM rosinājusi grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, nosakot no speciālā budžeta izmaksājamo maksimālo apbedīšanas pabalsta un pārdzīvojušā laulātā pabalsta apmēru, lai novērstu nesamērīgi lielas izmaksas ļoti lielu pensiju gadījumos.
Uzulnieks sacīja, ka, viņaprāt, katrs cilvēks saņem summu atbilstoši tam, cik dzīves laikā nopelnījis, tomēr piekrita, ka, pensijas indeksējot, rezultātā atsevišķos gadījumos var sanākt lielas summas.
Deputāti arī diskutēja par sociālo darbinieku nodarbinātības situāciju, akcentējot, ka jādomā par to, kā noturēt šos cilvēkus darbā. Lielākās problēmas esot Rīgas un Pierīgas reģionos.
LM dati liecina, ka vēl joprojām 33% pašvaldību sociālajiem darbiniekiem nav apdrošināšanas, taču tuvāko četru piecu gadu laikā to risināt nevar, jo tam vajadzīgas daudz papildu investīcijas.
Sēdes noslēgumā deputāti konceptuāli atbalstīja četrus likumprojektus. Tika atbalstīts likumprojekts “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” un likumprojekts “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.
Kā vēstīts, nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm – drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai – plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, paredz valdības pirmdien atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums “Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam”.
Pasākumiem, kas paredzēti atbalstam ģimenēm ar bērniem, 2026. gadā iecerēts papildu finansējums 94 miljonu eiro apmērā.
Atbalsts ģimenēm ar bērniem turpināsies arī nākamajos gados, jo 2027. gadā plānots papildu 88 miljonu eiro finansējums, bet 2028. gadā tas pieaugs vēl par 107 miljoniem eiro.