Nīderlandieši 29.oktobrī trešo reizi mazāk kā piecu gadu laikā dosies pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu jaunu valdību pēc tam, kad labējo spēku līderis jūnijā izjauca pašreizējo valdību, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Vēlēšanas sarīkotas, jo galēji labējo spēku līderis Gērts Vilders (Geert Wilders) jūnijā negaidīti izjauca labējo koalīciju, kurā dominēja viņa “Brīvības partija” (PVV), apsūdzot koalīcijas partnerus, ka tie neatbalsta viņa plānu pārtraukt patvēruma meklētāju migrāciju.
Vilders ar pārsteidzoši lielu pārsvaru uzvarēja iepriekšējās vēlēšanās 2023.gadā, bet tā arī nekļuva par premjerministru un neieguva tiesības veidot valdību. Neatkarīgā premjerministra Dika Shofa (Dick Schoof) vadītā valdība savukārt nespēja īstenot lielos politiskos mērķus.
Vēlēšanu iecirkņi būs atvērti līdz pulksten deviņiem pēc vietējā laika, un tad arī tiks paziņoti provizoriskie rezultāti. Balsis tiek skaitītas manuāli, un sākotnējie rezultāti būs zināmi naktī. Lai iegūtu krēslu parlamentā, partijām jāsaņem aptuveni 70 000 balsu. 2023.gadā parlamentā iekļuva 15 partijas, un apmēram tas pats sagaidāms šogad. Vēlēšanu sarakstā iekļautas 27 partijas.
Kopš valdības sabrukuma Vildera PVV ir bijusi aptauju līderpozīcijās, tomēr pēdējās nedēļās atbalsts mazinājies.
Tiek lēsts, ka PVV varētu iegūt 25 – 29 vietas parlamentā, kas ir kritums no 2023.gadā iegūtajām 37 vietām. Pašlaik aptaujas liecina,ka kreisā spārna GroenLinks/PvdA un centriski kreisā D66 varētu iegūt 25 vietas, savukārt centriski labējā Kristīgo Demokrātu partija (CDA) – 19 vietas.
Labējā VVD kopš pašreizējā NATO ģenerālsekretāra Marka Rutes (Mark Rutte) aiziešanas no vietējās politikas zaudējusi vadošo pozīciju. Pēc būšanas haotiskajā koalīcijā ar PVV, šobrīd VVD tiek prognozētas 15 vietas, kas ir vēl mazāk nekā salīdzinoši zemais sniegums 2023.gadā, kad partija ieguva 24 vietas parlamentā.
Tā kā ierasti neviena no partijām neiegūst pārliecinošu vairākumu, Nīderlandi vienmēr vada koalīcijas, kuru izveidoša ir mēnešiem ilgs process. Arī šoreiz paredzams sarežģīta koalīcijas veidošanas gaita, jo vairākas no vadošajām partijām jau ir izslēgušas iespēju sadarboties viena ar otru, un arī vēlētāji ir sašķelti. Tas padara Vildera izredzes kļūt par premjerministru īpaši niecīgas, jo CDA, VVD un PvdA jau izslēgušas viņa kandidatūru.
Aptaujas liecina, ka bez Kristīgo demokrātu atbalsta Vilderam nav iespēju nodrošināt vairākumu,
kas nozīmē, ka valdību veidos vai nu partija, kas rezultātos sekos uzreiz aiz PVV, vai arī partija, kam izdosies Vildera politisko spēku pārspēt. Tomēr arī tādā gadījumā izredzes uz ātru koalīcijas izveidi ir zemas.
Koalīcijas izveidei nav dots noteikts laiks, un partijas var mainīt domas par iespējamo partneru izvēli. Pēdējo trīs valdību izveidošana aizņēma vairāk nekā septiņus mēnešus. Rutes pēdējā koalīcija laikā no 2021.gada marta līdz 2022.gada janvārim aizņēma 299 dienas tās izveidei, un tā krita jau pēc diviem gadiem.
Lasiet arī: Čehijas prezidents izvēlas Babišu par valdības veidotāju