Savulaik politiskais padomnieks Alēns Minks (Alain Minc) dziedāja slavas dziesmas Emanuelam Makronam (Emmanuel Macron), pat salīdzinot viņu ar Napoleona ģenerāļiem, īpaši apdāvinātu ar veiksmi un talantu, bet tas laiks ir aizgājis, vēsta “Politico.”
Tagad Makrona bijušais mentors un ietekmīgais politiskais padomnieks Minks paziņojis, ka pašreizējais prezidents ir sliktākais, kāds Francijas Piektajai republikai bijis kopš tās izveidošanas 1958.gadā. Prezidenta narcisisms licis viņam pieņemt pārgalvīgus lēmumus, un ļāvis slavas saulītē pirms 2027.gadā plānotajām prezidenta vēlēšanām iznākt galēji labējiem spēkiem. Padomnieks intervijā “Politico” norādīja, ka Makrons valsti atstāj daudz sliktākā stāvoklī nekā tā bija, kad viņš pārņēma varu: “Viņš aiz sevis atstās politsko ainu, kas, iespējams, vienmēr paliks nestabila. Tas ir nepiedodami.”
Ietekmīgais uzņēmējs Minks ir bijis padomnieks vairākiem Francijas prezidentiem jau kopš 1980.gadiem, un bija viens no pirmajiem Makrona atbalstītājiem. Elizejas pils gan atteicās apstiprināt Minka stāstīto, ka viņš Makronam sniedzis padomus pirms uzvaras 2017.gada vēlēšanās. Abu attiecības atvēsa, kad Makrons spēra, pēc Minka teiktā, virkni kļūmīgu soļu un ap sevi sapulcēja “neticami viduvēju” komandu. Pēc Makrona pērn izsludinātajām ārkārtas vēlēšanām abi pārstājuši sarunāties.
Minka kritika ir daudz personiskāka nekā oktobrī divu bijušo Makrona premjerministru izteiktā. Padomieks uzskata, ka pēc otrreizējās ievēlēšanas 2022.gadā Makrons pieļauj vienu kļūdu pēc otras narcistisku rakstura iezīmju dēļ – viņš domājot, ka ir pietiekami gudrs un izveicīgs, lai problēmas spētu atrisināt pa savam.
Minks sacīja, ka Makrons nespēj pieņemt realitāti.
Citi, kuri personīgi pazīstami ar Francijas prezidentu, salīdzinājuši viņu ar spēlmani, kurš vienmēr ir pārliecināts, ka vajadzīga vēl tikai viena uzvara, lai saņemtu visas likmes – neatkarīgi no tā, cik daudz reižu jau zaudējis. Pēc Minka teiktā, Makrons nespējot atzīt, ka pats ir problēma, un, lai atrisinātu politisko bardaku mājās, viņam vajadzētu aiziet no Francijas politikas un lūkoties starptautiskās diplomātijas virzienā.
Patiesībā kopš vairākuma zaudēšanas parlamentā, Makrons ir vairāk pievērsies ārlietām. Tomēr viņa nevēlēšanās atteikties no kontroles pār iekšpolitiku bija spilgti manāma oktobrī, kad viņš atkārtoti, vien dažas dienas pēc atlūguma iesniegšanas, par premjerministru nozīmēja Sebastjēnu Lekornī (Sebastien Lecornu).
Francijas vēlētāji ar Makronu ir tikpat neapmierināti kā Minks. Oktobra nogalē veiktā aptauja liecina, ka Makrons varētu kļūt par visnepopulārāko prezidentu. Un tas vēl nav viss. Minks uzskata, ka vienīgā partija, kam ir reāla iespēja panākt, ka tās kandidāts uzvar 2027.gada prezidenta vēlēšanās, ir Marinas Lepēnas (Marine Le Pen) vadītie galēji labējie spēki, un tā ir biedējoša perspektīva un negods Makronam.
Minkam bažas sagādā tas, ka Francijas iedzīvotājiem nav izpratnes par to, ko nozīmē pāreja no liberālas demokrātijas uz ne tik liberālu. Viņš norādīja, ka Donalda Trampa (Donald Trump) atgriešanās amatā ASV un Polijas premjerministra Donalda Tuska (Donald Tusk) pūles valstī atgriezt tiesiskumu labi parāda, cik bīstami ir flirtēt ar liberālisma trūkumu.
Lasiet arī: Makrons vēlreiz iecēlis Lekornī par premjerministru; kas notiek Francijas politikā?