Pēc tam, kad reaktora ieslēgšanas laikā atskanējusi trauksmes siganalizācija, vien dažas stundas pēc darbu sākšanas apturēta pasaulē lielākās atomelektrostacijas darbība, raksta britu raidorganizācija BBC.
Tokijas Elektroenerģijas kompānijas (Tepco) pārstāvis Takaši Kobajaši informēja, ka trauksme atskanējusi reaktora iedarbināšanas procedūras laikā Kašivazaki-Karivas AES Tokijā, tomēr reaktors esot stabils.
Kašivazaki-Karivas sestais reaktors tika palaists 21.janvārī, un tā ir pirmā AES, kas atsākusi darbību pēc Fukušimas katastrofas 2011.gadā. Toreiz pēc deviņas magnitūdas stiprās zemestrīces, kas izraisīja avāriju AES un izraisīja vienu no smagākajām kodolkatastrofām vēsturē, Japāna izslēdza visus 54 valstī esošos reaktorus. Pēc radiācijas noplūdes no Fukušimas AES vairāk nekā 150 000 cilvēku bija spiesti pamest mājas. Par spīti tam, ka šobrīd atgriešanās tiek uzskatīta par drošu, daudzi to nav izdarījuši.
Pēc sestā reaktora izslēgšanas Kašivazaki-Karivas AES 22.janvārī, Kobajaši sacīja, ka nav novērots paaugstināts radiācijas līmenis. Reaktoru bija paredzēts iedarbināt jau 20.janvāri, bet tas tika atlikts tehniskas kļūmes dēļ. Plānots, ka februārī reaktors sāks darbu elektroenerģijas ražošanā. Kobajaši informēja, ka
Tepco izmeklē notikušā iemeslus, un neteica, kad AES varētu atsākt darbību.
Kašivazaki-Karivas septīto reaktoru nav plānots palaist ātrāk par 2030.gadu, savukārt pārējos piecus varētu demontēt. Tas nozīmē, ka AES jauda būs daudz mazāka nekā kādreiz, kad darbojās visi septiņi reaktori. Sestā reaktora iedarbināšana tika atļauta par spīti vietējo iedzīvotāju izteiktajām bažām par drošību un vairākiem protestiem gan pie Tepco, gan pašvaldības ēkas.
Japāna ir viena no pirmajām valstīm, kas sāka izmantot kodolenerģiju, un līdz 2011.gadam 30% no valstij nepieciešamās elektrības ražoja AES. Tolaik tika plānots, ka līdz 2030.gadam kodolreakcijas nodrošinās jau pusi no valstī patērētās elektrības. Pēc Fukušimas katastrofas Japāna pavadījusi iepriekšējos desmit gadus, cenšoties atjaunot AES darbību, kas ir daļa no plāna līdz 2050.gadam panākt nulles emisiju līmeni. Kops 2015.gada ir izdevies palaist 15 no 33 izmantojamajiem reaktoriem.