Sabiedrības veselību ietekmē ne vien acīmredzamie faktori – saslimšanas, dzīvesveida radītās veselības problēmas, traumas un iedzimtība – bet arī norises, kas mēdz palikt ārpus ikdienas redzesloka, un viena no tām ir vientulība, īpaši senioru vidū, raksta “USA Today.”
Ilgmūžības eksperts Kens Stērns (Ken Stern) norāda, ka, rakstot iknedēļas padomu sleju par sociālajām saiknēm, bieži saņem komentārus, kuros seniori atzīst, ka nezina, kā iegūt draugus, jūtas izolēti savās mājās vai izsaka satraukumu, ka pēc aiziešanas pensijā zaudēs visus draugus. Viņš raksta, ka padomu sniegšana cilvēkiem pēc 50 nav bijusi starp viņa karjeras mērķiem, bet joma ir rosīga, jo valstī un pasaulē, kuras populācija strauji noveco, bailes kļūt vientuļiem un pazaudēt sabiedrību sev apkārt ir arvien pieaugošas.
Vientulība atstāj nopietnu iespaidu uz veselību, jo īpaši dzīves otrajā pusē, kad mēdz pasliktināties gan fiziskā, gan mentālā veselība. Arvien vairāk cilvēku apzinās, ka vientulība ir saistīta ar veselību, no sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanām līdz diabētam un demecei, bet viņus joprojām izbrīna, ka pētnieki atklājuši – vientulību var pielīdzināt apmēram 15 cigarešu izsmēķēšanai dienā. Bezpeļņas organizācijas AARP veiktais pētījums atklājis, ka 40% no 45 gadu vecumu pārsniegušajiem amerikāņiem ir vientuļi; organizācijas 2010. un 2018.gada pētījumos sevi par vientuļiem atzina 35% cilvēku attiecīgajā vecuma grupā.
Vientulība nav vienmērīgi izplatīta parādība. Vīriešiem ir lielāks risks kļūt vientuļiem, tāpat vairāk pakļauti vientulībai ir cilvēki, kas nestrādā; tie, kas pelna mazāk kā 25 000 dolāru gadā; lauku reģionu iedzīvotāji un personas, kas sevi uzskata par piederīgām LGBTQ+ kopienai. Un pretēji, lai gan neviens nav pasargāts no vientulības, labākā situācijā ir tie, kas ieguvuši labu izglītību, ir turīgi vai ir vecāki par 70 gadiem.
Stērns atzīst, ka
nav tāda posma dzīvē, kad būtu iespējams pavisam izvairīties no vientulības,
bet dzīves otrajā pusē tai būtu jānonāk sabiedrības veselības politikas redzeslokā. Ne tikai tādēļ, ka vientulība kļūst izplatītāka, bet arī tāpēc, ka ASV populācija noveco. Ja palūkojas uz AARP pētījumu, tad var izrēķināt, ka ASV pašlaik ir vairāk nekā 50 miljoni pieaugušo pēc 45 gadu vecuma, kuri jūtas vientuļi, un tā ir sabiedrības veselības krīze.
AARP pētījums sniedz norādes uz sociālo saikņu mazināšanās iemeslu. Nav tā, ka cilvēki būtu kļuvuši mazāk draudzīgi nekā pirms desmit gadiem, tomēr viņi daudz mazāk iesaistās aktivitātēs, kas ļauj veidot saikni. Socializēšanās mazinās jau kopš 1980.gadiem, bet tas, kas pēdējo pusotru desmitgadi notiek ar amerikāņiem senioru vecumā, ir šokējoši. AARP konstatēja, ka vecuma grupā pēc 60 gadiem reliģisko sanākšanu apmeklējums samazinājās no 50% uz 37%, dalība kādā kopienas grupā saruka no 32% līdz 25%, un brivprātīgajā darbā iesaistīto skaits nokritās no 47% uz 33%. Tās ir pamatīgas pārmaiņas tikai pēdējos 15 gados, un lai gan varētu domāt, ka izmaiņas radījusi pandēmija, tendence parādījās vēl pirms tās, un pēdējie trīs gadi neparāda uzlabojumus.
Ko darīt lietas labā? Sociālās saiknes ir kā laika apstākļi – visi par tām runā, bet neviens nerīkojas. Par vientulības krīzi jau 2023.gadā runāja Viveks Mērfijs (Vivek Murphy), bet viņš amatu atstāja, pirms spēra konkrētus soļus risinājuma meklēšanai. Jaunajā MAHA (Make America Healthy Again) ziņojumā vientulība un sociālo saikņu trūkums minēts kā iemesls sliktai jauniešu veselībai, tomēr
tikai viena no vairāk nekā 180 rekomendācijām saistīta ar sociālo izolāciju.
Vietējās valdības šad un tad atzinušas problēmu, bet interese reti noturējusies. Ņujorka 2023.gadā izvirzīja Rutu Vestheimeri (Ruth Westheimer) kā pirmo vientulības vēstnieci, bet kopš viņas nāves 2024.gadā amats palicis neieņemts.
Sadrumstalotas iniciatīvas ir nepietiekamas, lai tiktu galā ar problēmu, kas apdraud tik daudzu gados vecāku amerikāņu veselību un laimi. Tas ir īpaši sarežģīti, jo viss – sākot ar to, kā cilvēki dzīvo (ļoti tālu viens no otra), līdz tam, kā strādā (vecākie darbinieki bieži zaudē savu sociālo loku, kad tiek izstumti no darbavietas), un līdz pat tam, kā izmanto tehnoloģijas (pārāk daudz) – pieliek savu artavu vientulības epidēmijai.
Stērns norāda, ka var mācīties no citām valstīm, kas senioru vientulību saskata kā sabiedrības veselības krīzi, nevis katras personas individuālo problēmu. Gan Lielbritānija, gan Japāna iecēlušas vientulības ministrus, savukārt Vācija izveidojusi tīklu ar apmēram 400 senioru pilsoņu birojiem, kas palīdz gados vecākiem cilvēkiem atrast iespējas veikt brīvprātīgo darbu un sociālās saiknes.
Šīs sabiedrības un arī citas veiksmīgi novecojošas nācijas, rada sabiedrības veselības infrastruktūru, lai atbalstītu saziņu, dotu mērķa sajūtu un ļautu iesaistīties norisēs arī dzīves otrajā pusē.