Eiroparlamentārietim un potenciālajam Rumānijas premjerministram Eudženam Tomacam (Eugen Tomac) nevedas koalīcijas sarunas, un 11.jūnijā viena no valsts lielajām partijām atteicās viņu atbalstīt, raksta “Politico.”
Pēc tam, kad pēc neuzticības izteikšanas maijā krita Rumānijas centriskā koalīcija, valsts prezidents Nikusors Dans (Nicușor Dan) nozīmēja eiroparlamentārieti Tomacu veidot tehnokrātisku valdību. Tomacam dots laiks līdz 14.jūnijam, lai nosauktu jaunās valdības sastāvu. Ja viņam tas neizdosies, prezidentam būs jāizsludina jaunas koalīcijas sarunas vai jāatrod cits premjerministra amata kandidāts.
Rumānijas trešā lielākā partija, Nacionālā Liberālā partija, 11.jūnijā žurnālistiem sacīja, ka pašreizējais risinājums nevar gūt politisko atbalstu, kas būtu nepieciešams reformu virzišanai, un tādēļ atteicās atbalstīt Tomacu. Partijas līderis Illijs Bolojans (Illie Bolojans) sacīja, ka tehnokrātiskas valdības veidošana esot veids, kā atbrīvot sociāldemokrātus no atbildības par situāciju, kurā nonākts. Maijā tieši sociāldemokrāti, kopā ar galēji labējo Rumāņu apvienibas aliansi ierosināja neuzticības balsojumu.
Tomacam tagad jācenšas paspēt izveidot valdību pirms 14.jūnija. Rumānijas mediji ziņojuši, ka tad, ja tas neizdosies, prezidents apsver no jauna atgriezt gāzto koalīciju.
Pēc Nacionālās Liberālās partijas lēmuma paziņošanas Tomacs sacīja, ka
pašlaik runa nav par to, kurš kuram dod mācību, bet gan par funkcionālas valdības, stabilitātes un skaidra virziena došanu valstij.
Rumānija cenšas tikt galā ar augstāko budžeta deficītu Eiropas Savienībā, bet nespēj izrauties no politiskās nestabilitātes. Ja valsts līdz augustam nepaveiks būtiskas reformas, tā var zaudēt apmēram 11 miljardus eiro no ES fondu līdzekļiem. Analītiķi arī izteikuši bažas, ka tad, ja valsts nesakārtos savas finanses, drīz varētu sekot kredītreitinga pazemināšana.
Tomacs solījies neielaist savā valdībā Rumāņu apvienibas aliansi. Daudzi Briselē sociāldemokrātu apvienošanās ar galēji labējiem, lai gāztu valdību, saredzēja kā apņemšanās nesadarboties ar ekstrēmistiem pārkāpumu.
Dans par tehnokrātisko valdību 10.jūnijā sacīja, ka valsts interesēm ir jābūt pirmajā vietā, un viņa galvenais uzdevums esot saglabāt Rumānijas tiekšanos rietumu virzienā un novērst iespējamo ekonomisko sabrukumu.
Ja pēc 60 dienām uun diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem valdību izveidot neizdosies, konstitūcija ļauj prezidentam izsludināt jaunas vēlēšanas. Tomēr, ņemot vērā, ka aptaujas liecina par ievērojamu atbalstu galēji labējiem, diez vai Dans vēlēsies izmantot šo iespēju.
Lasiet arī: Rumānijā brūk valdība; galēji labējie cer uz varu