Eiropieši atbalsta pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem, un divi no pieciem aptaujātajiem norādījuši, ka ir gatavi par to maksāt vairāk, lai paātrinātu pāreju, raksta “Politico.”
“Politico” “European Pulse” aptauja tika veikta sešās Eiropas valstīs – Spānijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Polijā un Beļģijā. Sabiedrības atbalsts atjaunīgo energoresursu izmantošanai palielinājies Irānas kara dēļ, kas kārtējo reizi izgaismojis Eiropas Savienības ievainojamību starptautiskā enerģētikas tirgus svārstību priekšā. Sabiedrības labvēlīgais noskaņojums var palīdzēt Briselei tās centienos aizvietot ievesto fosilo degvielu ar mājās iegūtiem atjaunīgajiem energoressursiem.
Aptaujas rezultāti liek domāt, ka Eiropas valdības varētu saskarties ar mazāku sabiedrības pretestību vēja turbīnu un saules paneļu parku izveidei. Rezultāti liecina, ka tā vietā, lai pārliecinātu vēlētājus, jau pastāv plaša atjaunīgo energoresrsu atbalstītāju bāze, jo īpaši tādēļ, ka energodrošība ieņēmusi satbilu vietu politiskajā dienaskārtībā.
Konflikts Tuvajos Austrumos licis vairāk domāt par ievainojamību, ko Eiropa ilgstoši nav spējusi atbilstoši risināt – atkarību no ievestās fosilās degvielas. Pēc tam, kad Maskavas pilna mēroga iebrukums Ukrainā lika Eiropai atteikties no krievu dabas gāzes, tā vērsās pie citiem piegādātājiem no Norvēģijas, ASV, Alžīrijas un Kataras. Tomēr importa ceļu diversifikācija nav pilnīgi novērsusi riskus, un karš Irānā, kas apturējis piektdaļas pasaulē nepieciešamās naftas un dabas gāzes eksportu no Persijas līča valstīm, licis to skaidri saprast.
ES amatpersonas krīzi izmanto kā iespēju, lai uzsvērtu, ka
pāreja uz atjaunīgajiem energoresursiem ir ne tikai klimata, bet arī drošības stratēģija.
ES enerģētikas komisārs Dans Jorgensens (Dan Jørgensen) aicinājis valdības stingrāk pievērsties atjaunīgo energoresursu izmantošanai, un norādījis, ka “tīras” enerģijas kapacitāte, nostiprināti elektrotīkli un spēcīgāka tirgus integrācija ir kritiski svarīga, lai pasargātu Eiropu no ārējiem apstākļiem.
sabiedrības viedoklis atspoguļo Jorgensena argumentus, tomēr aina nav viendabīga. Itālijā pāatrinātu pāreju uz atjaunīgajiem energoresursiem atbalsta 49% iedzīvotāju, un tai seko Vācija ar 43% atbalstu. Francijā un Spānijā aptaujātie respondenti atbalstu paužu tuvāk ES vidējam līmenim, savukārt Polijā ātrāku pāreju atbalsta vien 27% aptaujāto. Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR News” raksta, ka “Emor” veiktā aptauja liecina par atbalsta kritumu pārejai uz “zaļo” enerģiju. Ja pērn septembrī to atbalstīja 45% aptaujāto, tad jaunākajā aptaujā atbalsts noslīdējis līdz 35%.
Viens no galvenajiem jautājumiem daudziem eiropiešiem ir izmaksas, un 23% respondentu norādījuši, ka Eiropai jāsamazina pārejas temps, lai izvairītos no augstākiem rēķiniem. Tajā pašā laikā eiropieši pārsvarā atbalsta pašpietiekamākas enerģētikas stratēģijas veidošanu, un 93% norādījuši, ka Eiropai jāveido pašai savi lielie enerģētikas uzņēmumi, kas būtu konkurētspējīgi starptautiskajā tirgū.
Lasiet arī: Mācības no iepriekšējā Orbāna sāncenša: neļaut sevi ieraut neuzvaramās cīņās