ASV viceprezidents Dž.D. Venss (JD Vance) 13.aprīļa vakarā sacīja, ka ir apbēdināts, bet ne pārsteigts, ka Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns (Viktor Orbán) netika pārvēlēts uz vēl vienu termiņu, raksta “Politico.”
Venss norādīja, ka lēmums piedalīties Orbāna kampaņā bija lojalitātes izrādīšana, nevis centieni panākt Orbāna pārvēlēšanu. Viņš intervijā “Fox News” sacīja, ka esot bijis tikai pareizi doties atbalstīt personu, kas tik ilgi bijusi tuva ASV politiķiem. Viceprezidenta izteikumi iezīmē Baltā nama pirmos komentārus pēc Orbāna zaudējuma vēlēšanās, kuras pielika punktu ungāra 16 gadus ilgajai būšanai pie varas. Orbāns kalpoja kā iedvesma ASV prezidentam Donaldam Trampam (Donald Trump), Vensam un neskaitāmiem MAGA (Make America Great Again) kustības pārstāvjiem. Viņš daudzējādā ziņā kalpoja kustībai MAGA kā piemērs, un kustība slavēja Orbāna “neliberālo demokrātiju,” cenšoties līdzīgu pārvaldības modeli ieviest ASV. Tāpat Orbāns zināms kā imigrācijas pretinieks un LGBT kopienas tiesību ierobežotājs.
ASV viceprezidents sacīja, ka Orbāns fundamentāli mainījis valsti. Vensa lēmums atbalstīt Orbānu neesot pieņemts tāpēc, ka viņš neprotot saskatīt aptauju rezultāus: “Mēs skaidri zinājām, ka pastāv nopietna iespēja Viktoram zaudēt vēlēšanās. Mēs to darījām tāpēc, ka viņš ir viens no retajiem Eiropas līderiem, kas bija gatavs iestāties pret Briseles birokrātiju.”
Tomēr Vensa nespēja palīdzēt Orbānam izvairīties no satriecoša zaudējuma pakļauj ASV administrāciju kritikai,
ka tās idejas un amatpersonas nav gluži tādas, kā bija cerējušas būt, un rada arī dziļākus jautājumus par populistiskā nacionālisma nākotni.
Vašingtonas liberālās domnīcas “Cato Institute” vecākais līdzstrādnieks Johans Norbergs (Johan Norberg) norādīja, ka situācija populistiem ir apkaunojoša un savā ziņā graujoša. Liela daļa populistiski labējās kustības filozofijas balstoties uz domu, ka tās pusē ir reāli cilvēki, un tai pieder nākotne. “Orbāna atkārtotās ievēlēšanas reizes tai bija ļoti spēcīgs vēstījums. Viņa pēkšņais zaudējums lielākajam vairākumam demokrātiskās Ungārijas vēlēšanu vēsturē ir iznīcinošs trieciens visam kustības naratīvam,” piebilda pētnieks.
Trampa pirmās prezidentūras termiņa vecākais Baltā nama padomnieks Stīvs Banons (Steve Bannon) īsziņā “Politico” norādīja, ka Orbāna sakāvei būtu jākļūst par brīdinājumu pirms ASV novembrī gaidāmajām vidustermiņa vēlēšanām.
Tramps vēl nav sniedzis publisku paziņojumu par sava tuvākā Eiropas sabiedrotā sakāvi, lai gan žurnālisti vairākkārt šo jautājumu uzdevuši. Baltā nama padomnieki 13.aprīlī izteicās, ka pašlaik ir daudz spiedīgāki jautājumi, par ko domāt, jo īpaši arvien trauslākais pamiers ar Irānu un jaunā, ASV veiktā Hormuza šauruma blokāde, par kuru Tramps paziņoja, kad Pakistānā neizdevās tiešās sarunas ar Teherānu.
Tomēr tikai dažas dienas iepriekš vēlēšanas Ungārija bija prioritāte.
Venss devās uz Budapeštu, un, lai gan Tramps pats uz Ungāriju nedevās, Venss viņam piezvanīja savas uzrunas laikā. Vien dažas nedēļas agrāk Ungāriju apmeklēja arī ASV valsts sekretārs Marko Rubio (Marco Rubio).
Izsakot telefonisku atbalstu Orbānam, Tramps īpaši uzsvēra Ungārijas autokrāta stingro imigrācijas politiku, paziņojot, ka Orbānam valstī nav tādu problēmu kā daudzām citām valstīm. Bez paša veiktās imigrācijas ierobežošanas (kas ietver arī liela apjoma un ļoti agresīvu imigrācijas dienesta aģentu izvietošanu virknē ASV pilsētu), Tramps centies atkārtot arī citus Orbāna politikas aspektus, piemēram, asi uzbrucis tieslietu sistēmai un tiesnešiem, centies pakļaut medijus un vājinājis valdību, atlaižot ierēdņus.
Tikmēr Ungārijā vēlētāji nolēma iestāties pret ekonomiskās stagnācijas laikā plaukstošo korupciju Orbāna valdībā. Norbergs sacīja, ka tas ir ievērojams trieciens ASV administrācijai un MAGA, jo tā par Orbānu domāja ne vien kā par sabiedroto Eiropā, bet arī kā par eksperimentu – ungārs bija pie varas 16 gadus un darīja to, ko vēlas paveikt arī MAGA.
Venss ir republikāņu partijas galvenais kandidāts 2028.gada vēlēšanām,
un kāds viņa politiskais sabiedrotais norādīja, ka viceprezidentam ir jāapzinās paralēles starp apstākļiem, kas noveda pie Orbāna sakāves un Ameriku, kur Trampa popularitāte ir kritusies, kamēr karš Irānā paaugstinājis energoresursu cenas. Notikušais esot neveiksme Vensam, kurš devš uz Ungāriju tieši pirms vēlēšanām, un neveiksme līderim, kuru ASV administrācija cerēja vēl ilgi redzēt valdības vadītāja amatā. Tomēr arī eiroskepticisms nekur nepazudīšot.
Vairāki Eiropas valstu līderi priecājušies par Orbāna zaudējumu vēlēšanās, un daudzi ir atviegloti, ka persona, kas bloķējusi palīdzību Ukrainai, vairs nebūs pie varas. Viens no viņiem, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs (Alexander Stubb), 13.aprīlī apmeklēja Vašingtonas domnīcu “The Brookings Institution,” un par jautājumu izteicās piesardzīgi. Viņam tika vaicāts, vai viņam ir kāds padoms tādām valstīm kā Vācija, kur vērojams atbalsta pieaugums galēji labējām partijām, uz ko Stubs atbildēja atturīgi, tomēr ar skaidri jaušamu zemtekstu: “Jūs varat to uztvert, kā vēlaties. Bieži vien jaukšanās citu valstu politikā nepalīdz sasniegt pašiem savus mērķus.”
Lasiet arī: Amerikāņi Budapeštā: Venss kritizē Briseli; Tramps sajūsmināti slavē Orbānu