Kopš 2022. gada februāra Krievija pret Ukrainu ir raidījusi vismaz 94 344 tāla darbības rādiusa trieciena dronus un raķetes, uzsvēra Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes, piedaloties ANO Drošības padomes sēdē par miera un drošības uzturēšanu Ukrainā.
Vēstniece akcentēja, ka atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas datiem kopš kara sākuma Krievija ir veikusi vismaz 2881 uzbrukumu, kas skāris veselības aprūpes iestādes, neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļus un medicīnas noliktavas Ukrainā.
Viņa norādīja, ka aizvadītā mēneša laikā Krievija ir veikusi vienus no nežēlīgākajiem uzbrukumiem savā agresijas karā pret Ukrainu. Kopš 32 stundu pamiera pareizticīgo Lieldienu laikā Krievijas vadība ir pastiprinājusi brutalitāti. Pavļuta-Deslandes klāstīja, ka 23. martā Krievija veica lielāko dronu uzbrukumu, kāds fiksēts mūsdienu kara vēsturē – 24 stundu laikā Ukrainas pilsētas skāra 948 droni.
ANO Cilvēktiesību uzraudzības misija Ukrainā apstiprinājusi, ka šajā uzbrukumā bojā gāja vismaz seši cilvēki un gandrīz 100 guva ievainojumus. Triecieni skāruši arī dzemdību namu un nodarīja bojājumus 16. gadsimta klosterim, kas ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts.
Viņa skaidroja, ka 16. martā Krievija pret Ukrainu raidīja 700 dronus un raķetes, nogalinot vismaz 20 cilvēkus un ievainojot vairāk nekā 100. Latvijas vēstniece ANO secināja, ka šogad tas bija nāvējošākais uzbrukums.
Uzrunājot klātesošos ANO Drošības padomes sēdē, Pavļuta-Deslandes atzīmēja, ka Krievija turpina neprovocētu un nelikumīgu karu pret Ukrainas iedzīvotājiem un civilo infrastruktūru. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka Krievija apzināti izraisa globālu drošības un ekonomisko krīzi, atbalsta un veicina Irānas uzbrukumus Persijas līča valstīm. Savukārt Ukraina palīdz šīm valstīm aizsargāties pret Irānas uzbrukumiem, kādus “ukraiņi pazīst tik labi”.
Latvijas vēstniece ANO uzsvēra, ka Kremlis var mēģināt slēpt patiesību no Krievijas sabiedrības par kara izmaksām un zaudējumiem, ieviešot interneta ierobežojumus, aizliedzot digitālās platformas un apspiežot neatkarīgos masu medijus, taču tā “nevar noslēpt patiesību no pasaules”.
Viņa akcentēja, ka atbildība par visiem noziegumiem nav izvēles jautājums un tam nav noilguma.
Pavļuta-Deslandes pieminēja, ka Latvija ir apņēmusies kļūt par vienu no Īpašā tribunāla par agresijas noziegumiem pret Ukrainu un Starptautiskās prasību komisijas dibinātājvalstīm. Vēstniece aicināja visas valstis aizstāvēt starptautisko tiesību pamatprincipus un pieprasīt atbildību.
Pavļuta-Deslandes atzīmēja, ka Krievija turpina liegt ANO un neatkarīgajiem novērotājiem piekļuvi savai zemei un okupētajām teritorijām Ukrainā. Viņa norādīja, ka pieejamie ziņojumi liecina par smagiem un sistemātiskiem noziegumiem pret Ukrainas iedzīvotājiem un karagūstekņiem.
Savā uzrunā Latvijas vēstniece ANO vērsa uzmanību uz Krimas tatāriem. Viņa uzsvēra, ka padomju režīma laikā šī kopiena jau piedzīvoja masveida deportācijas. Pēcāk viņi atgriezās brīvā Ukrainā un brīvā Krimā, taču 2014. gadā situācija mainījās – Krimas tatāri saskaras ar etnisku, politisku un reliģisku vajāšanu un patlaban veido lielāko daļu politisko ieslodzīto Krimā.
“Krievijas karš ir impērisks karš. Tas ir karš pret Ukrainas nāciju un tās brīvību. Tā mērķis ir iznīcināt Ukrainas valsti, kultūru, vēsturi un valodu. Krievija var nekavējoties izbeigt šo karu un iedzīvotāju ciešanas. Ja Ukraina pārtrauktu sevi aizstāvēt, tas nozīmētu Ukrainas beigas,” norādīja Pavļuta-Deslandes.
Viņa akcentēja, ka Latvija atbalsta Ukrainu, tās suverenitāti, politisko neatkarību un teritoriālo integritāti, kā arī visus miera centienus, lai panāktu taisnīgu un noturīgu mieru. Viņasprāt, nekavējošs, pilnīgs un beznosacījumu pamiers ir pirmais solis. Latvijas vēstniece ANO aicināja visas valstis izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai tā iesaistītos miera procesā.
ANO Drošības padomes sēdi par miera un drošības uzturēšanu Ukrainā, kas notika pirmdien, 20. aprīlī, sasauca pēc Latvijas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Libērijas un Lielbritānijas lūguma.