Latvijā kopš ceturtdienas, 28.maija, ir jauna, Andra Kulberga (Apvienotais saraksts) vadīta valdība. Ja Kulbergs būs tikpat izlēmīgs un principiāls, kā esot opozīcijas rindās, tad jaunajam premjeram varam prognozēt panākumus. Vai četru mēnešu posms priekš valdības ir daudz vai maz, BNN jautāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Pirmā lieta ir labā ziņa, ka tā ir pilnasinīga valdība ar pilnu mandātu Saeimā. Un tas ir ļoti labi, jo četri mēneši no vienas puses ir mazs laiks, no otras – ļoti liels. Visi vienmēr saka – ko gan var valdība izdarīt simts dienās? Taču jāatceras, ka 5.Saeimā “Latvijas Ceļa” pirmā valdība simts dienās veica pāreju no plānveida padomju ekonomikas uz to ekonomikas modeli, kādā mēs tagad dzīvojam, un kas, teiksim tā, valsti apgrieza otrādāk. Līdz ar to gribētu teikt, ka šīs simts dienas var ļoti lietderīgi izmantot, arī pavērst valsti, tās ekonomiku izaugsmes ceļa virzienā,” pauž Filips Rajevskis.
Taujāts, par šodienas debatēs no “Progresīvo” puses dzirdēto solījumu “bezbailīgi, neatlaidīgi un pārliecinoši” kritizēt valdošo koalīciju, politologs atbild, ka tas ir opozīcijas darbs un pienākums, un valdībai nāks tikai par labu, ja tai būs aktīvi kritiķi. “Tas ir tāds pozitīvs impulss un darbu veicinoša lieta. Sliktas ir tās valdības, kuras strādā bez opozīcijas. Tagad “Progresīvajiem” atliek tikai sevi parādīt.”
Atbildot uz jautājumu, vai šīs partijas kritikas galvenais fokuss, kā var noprast no “Progresīvo” pēdējā laika retorikas, tiks vērsts uz Zemkopības ministriju, ZZS un tā saucamo “kokrūpnieku lietu”, Filips Rajevskis piekrīt, ka šai lietai viņi tiešām ir ļoti pieķērušies. “Var redzēt, ka no tās kokrūpnieku lietas viņi gatavojas veidot savu priekšvēlēšanu kampaņu. Nešaubīgi tāda iespēja pastāv, bet, ja paskatāmies objektīvi, “Progresīvajiem” vēl jāpierod pie tā, ka viņi ir opozīcijas partija. Tad ir jautājums, cik liela būs viņu opozicionārā tribīne sabiedrībā, cik liela būs interese sabiedrībā, medijos un visur citur. Viņi būs kritiķi no opozīcijas partijas, nevis pozīcijas partija, kurai bija milzīga uzmanība, jo viņi bija valdošās trijotnes sastāvā.”
Ne mazāk interesants ir viedoklis par “Jauno Vienotību” kā Andra Kulberga valdības “krustmāti”, ko Saeimas plenārsēdē izteica Linda Liepiņa (LPV).
Proti, “Jaunās Vienotības” primārais uzdevums šajā valdībā būšot uzmanīt, “lai jaunais Ministru kabinets un jaunais premjers nesāktu bāzt degunu tur, kur nevajag, un neaiztiktu pareizās shēmas.”
Komentējot šo BNN repliku Filips Rajevskis pauž, ka “Vienotības” loma tiešām ir interesants jautājums. “Ja skatāmies tādu grāmatu patiesību, viņiem, kā iepriekšējie valdības vadītājiem, esot jaunajā valdībā ir iespēja būt aktīviem iekšējiem opozicionāriem. “Vienotība” saviem vēlētājiem vienmēr centusies paziņot, ka viņi ir vienīgie “pieaugušie istabā”. Man nav nekāda iemesla domāt, ka viņi kaut ko mainīs. Viņi varētu mēģināt šai valdībai likt sprunguļus un taisīt kaut kādas klusas sabotāžas, lai lēmumi netiktu pieņemti, un tā varētu parādīt, ka viņu valdība bija labāka, lemtspējīgāka un rezultatīvāka. Tas viņiem varētu būt svarīgs taktiskais līdzeklis, gatavojoties nākošajām vēlēšanām. Vai viņiem tas izdosies, ir ļoti atkarīgs no paša premjerministra un viņa partneriem.”
Taujāts, kā atrašanās Andra Kulberga valdībā varētu ietekmēt koalīcijas partiju izredzes vēlēšanās, Filips Rajevskis atbild, ka par to runāt vēl pāragri. “Kulbergam ir izdevīgi būt tik veiksmīgam, lai padarītu nākamās vēlēšanas par savas valdības darba turpināšanas referendumu. Bet, lai to panāktu, jābūt ļoti veiksmīgam un sabiedrībā atzītam premjeram. Tas ir viņa lielais izaicinājums.”
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!