Baltais nams informējis, ka vienošanās par pamiera pagarināšanu starp ASV un Irānu ir parakstīta un stājusies spēkā, tomēr vēl palicis daudz neskaidru jautājumu, raksta britu raidorganizācija BBC.
ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) vienošanos parakstījis, kamēr apmeklēja G7 valstu sanāksmi Francijā. 14 punktu vienošanās, kas nodēvēta par saprašanās memorandu, ietver arī nosacījumu, ka Irāna apmņemas neveidot kodolieročus, un apņemšanos sniegt Irānai 300 miljardu dolāru lielu finansiālo atbalstu valsts atjaunošanai un ekonomiskajai attīstībai, tomēr nav skaidri pateikts, ka arī ASV piedalīsies atbalsta sniegšanā. Konflikts pēc ASV uz Iraēlas triecieniem aizsākās 28.februārī.
Trampa administrācija vienošanos aprakstījusi kā uz izpildījumu balstītu, kas nozīmē, ka Irānā apsolīto saņems vien tad, ja pildīs savu apņemšanos.
Kā pirmais memorandā iekļaut punkts, ka karadarbība tiks izbeigtga visās frontēs, tostarp arī Libānā. ASV satraukumu radījis tas, ka Izraēlas militārās operācijas pret teroristisko grupējumu “Hezbollah” varētu izjaukt vienošanos ar Teherānu, savukārt Irāna vairākkārt uzstājusi, ka pamieram ir jāaptver arī Libānas teritoriju. Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis 17.jūnijā sacīja, ka jebkādas Izraēlas armijas darbības Libānā būs uzskatāmas par vienošanās pārkāpumu, un tiks sperti nepieciešamie atbildes soļi.
Pašlaik nav zināms, kā reaģēs Iraēla.
Dokumenta tekstā, ko žurnālistiem nolasīja ASV amatpersonas, norādīts, ka ASV un Irāna cienīs viena otras suverenitāti un teritoriālo nedalāmību, un atturēsies no iejaukšanās otras valsts iekšējos jautājumos. Šis punkts visticamāk raisīs Irānas disidentu grupu neapmierinātību. Gada sākumā Tramps publiski solīja, ka palīdzēs protestētājiem, kad Irānā izraisījās plaši protesdti pret režīmu.
Saskaņā ar dokumenta trešo punktu, ASV un Irāna apņemas turpināt sarunas un ne ilgāk kā 60 dienu laikā panākt galīgo vienošanos. Tajā pašā laikā termiņu pēc abpusējas vienošanās iespējams pagarināt. Laika atskaite jau sākusies. Abu valstu prezidenti jau parakstījuši memorandu, bet iepriekš tika solīts, ka šonedēļ Ženēvā varētu notikt oficiāla parakstīšanas ceremonija. Pašlaik nav zināms, vai tas notiks.
Pēc memoranda parakstīšanas ASV apņēmušās uzsākt jūras blokādes izbeigšanu, un izbeigt jebkādus traucējumus, kas radīt Irānas ostu darbībai. Blokāde tiks pilnībā izbeigta 30 dienu laikā, un to kuģu skaits, kam ASV ļaus izbraukt caur Irānas ostām, būs proporcionāls kuģu skaitam, kam Irāna ļaus šķērsot Hormuza šaurumu. 30 dienu laikā no memoranda parakstīšanas ASV apņēmusies izvest savus spēkus no ūdeņiem tiešā Irānas tuvumā.
Praksē tas nozīmē, ka amerikāņi atgriezīsies tādās pozīcijās, kādas tās bija pirms 28.februāra.
Piektais vienošanās punkts paredz, ka Irāna pēc iespējas centīsies nodrošināt drošu komerciālo kuģu virzību caur Hormuza šaurumu, par to neiekasējot nodevas. Tas kopš kara sākuma bijis būtisks amerikāņu mērķis, jo Irāna slēdza Hormuza šaurumu, kas ir teju vienīgais ceļš, pa kuru tiek izvesta Persijas līča reģionā iegūtā nafta un dabas gāze. Dokumentā norādīts, ka satiksme atsāksies nekavējoties, tajā pašā laikā ņemot vērā nepieciešamību novērst tehniskos un militāros šķēršļus, tostarp veicot atmīnēšanas operācijas. Skatoties ilgtermiņā, vienošanās paredz, ka Irāna sadarbosies ar Omānu un citām Persijas līča valstīm, lai vienotos par Hormuza šauruma pārvaldīšanu. Lai gan ASv uzskata, ka Irāna agresīvi uzstās uz savām tiesībām, amerikāņu amatpersona norādīja, ka citas Persijas līča valstis nekad nepiekritīs tam, ka par šauruma šķērsošanu spēkā ir nodevu sistēma.
Vienošanās dokumentā arī iekļauts punkts, ka ASV un reģionālie partneri izveidos skaidru kopīgo plānu vismaz 300 miljardu dolāru vērtībā Irānas atjaunošanai un ekonomiskajai attīstībai. Par to galīgi tiks spriests turpmāmo 60 dienu laikā, un visas licences un atļaujas sniegs ASV. Tomēr tas nenozīmē, ka ASV iesaistīsies arī finansiāli. Viena no amatpersonām sacīja, ka no ASV netiek prasīts ne cents, un tām nav jāpiedalās atjaunošanas fonda veidošanā. Kā hipotētisks piemērs tika minēta iespējama (ar ASV atļauju) Apvienoto Arābu emirātu spēkstacijas būvniecība Irānā.
Tramps un citas ASV amatpersonas ļoti centīgi mēģinājušas skaidrot, ka ASV sabiedrībai nebūs jāveic maksājumi Irānai, un administrācija uzstāj, ka tas esot krass kontrasts pret 2015.gadā noslēgto vienošanos starp Irānu un bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas (Barack Obama) administrāciju.
Septītais punkts paredz, ka
ASV izbeigs visas ekonomiskās sankcijas pret Irānu – gan tās, ko paredz ANO Drošības padomes lēmumi, gan ASV vienpusēji ieviestās,
bet nav zināms, cik ilgā laikā tas varētu notikt. Par grafiku abas puses vienosies, kad tiks noslēgta galīgā vienošanās.
Irāna ir piekritusi neveidot un neiegādāties kodolieročus, un abas puses vienojušās par Teherānai jau piederošā bagātinātā urāna izvešanu. Nav gan skaidrs, kā tas tiks paveikts – dokumentā iezīmēts, ka par to tiks runāt turpmākajās sarunās, bet ir zināms, ka urāns tiks “atškaidīts” Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras uzraudzībā. Kāda ASV amatpersona šo līdzekli nodēvēja par “pašu minimumu,” un sacīja, ka tas ir ievērojams ASV panākums. Tramps sacījis, ka tieši kodolieroča izstrādes novēršana bijusi tas, ko viņš pamatā vēlējās panākt ar karu pret Irānu.
Devītais un desmitais vienošanās punkts arī skar Teherānas kodolprogrammu – tie paredz, ka, kamēr tiek atrisināts bagātinātā urāna jautājums, irāņu kodolprogramma paliek esošajā stāvoklī. Tas nozīmē, ka ASV nepiemēros jaunas sankcijas, toties izsniegs atļaujas naftas un naftas blakusproduktu eksportam un saistītajiem pakalpojumiem, kā arī banku transakcijām un satiksmei.
Uzmanība pievērsta arī iesaldētajiem līdzekļiem, un ir viens no sarunu lielākajiem problēmjautājumiem.
Irāna uzstājusi, ka jāatbrīvo visi tai piederošie iesaldētie līdzekļi, un ASV apņēmušās pēc memoranda parakstīšanas padarīt iesaldētos līdzekļus pilnīgi pieejamus.
Pēdējie trīs memoranda punkti attiecas uz vienošanās izpildi un uzraudzību. ASV un Irāna izveidošot kopīgu mehānismu, lai uzraudzītu memoranda īstenošanu un arī nākotnes vienošanās izpildi, tomēr nav skaidrs, kā tas varētu izskatīties praksē. Pēdējā punktā arī minēts, ka galīgo vienošanos apstiprinās saistoša ANO Drošības padomes rezolūcija.
Lasiet arī: Miera līgums ar Irānu – politiskā problēma Netanjahu