Lai gan vasara vēl tikai uzņem apgriezienus, pēc saulgriežiem dienas pamazām kļūst īsākas un vakara krēsla iestājas agrāk. Šīs pārmaiņas pasaulē tiek atzīmētas atšķirīgi – Latvijā ar vainagiem, ugunskuriem, dziesmām un papardes zieda meklēšanu, kamēr citviet saulgriežu tradīcijas ir vēl pārsteidzošākas, vēsta “National Geographic”.
Šogad Latvijā astronomiskā vasara iestājās 21. jūnijā pulksten 11.24, kad Saule sasniedza savu augstāko punktu virs horizonta. Lai arī paražas, kā godināt šo brīdi dabas ritumā, daudzviet atšķiras, to visu pamatā ir pateicība Saulei, dabai un dzīvībai.
No saullēkta pie Stounhendžas un pusnakts beisbola Aļaskā līdz aukstām nūdelēm Ķīnā un maģiskiem somu pirts rituāliem – kā vasaras saulgriežus svin citviet pasaulē?
Somija: pirts, ezers un ugunskurs
Somijā vasaras saulgriežus dēvē par “Juhannus”, un daudziem tie ir gada gaidītākie svētki. Pilsētas iztukšojas, jo cilvēki dodas uz vasarnīcām pie ezeriem. Tur tiek kurināti ugunskuri, gatavotas svētku vakariņas un, protams, apmeklēta pirts.
Somijā, līdzīgi kā Latvijā, šie svētki ir cieši saistīti ar došanos dabā un atgriešanos pie vienkāršāka dzīves ritma. Pirts, ezers un ugunskurs veido sava veida rituālu, kura centrā ir attīrīšanās, miers un gaismas svinēšana. Turklāt ugunskuri nereti tiek kurti uz plostiem vai zvejas laivās, kas pēcāk tiek palaistas ūdenī.
Valsts ziemeļos šajā laikā var piedzīvot arī pusnakts Sauli – dabas fenomenu, kad Saule nenoriet un dienasgaisma saglabājas visu nakti.
Zviedrija: ziedu vainagi un dejas ap maija koku
Vasaras saulgriežu svinības Zviedrijā, sauktas par “Midsommar”, ir kļuvušas par vienu no valsts atpazīstamākajiem simboliem. Cilvēki pulcējas zaļās pļavās, pin ziedu vainagus un dejo ap rotātu maija koku.
Pēc garās, tumšās ziemas vasaras saulgrieži ir brīdis, kad daba kļūst par galveno svinību vietu – galds tiek klāts dārzā, dejas notiek pļavā, bet ziedi kļūst par daļu no svētku tērpa.
Līdzās svinībām saglabājušies arī seni ticējumi. Viens no populārākajiem vēsta, ka saulgriežu naktī zem spilvena jāpaliek septiņi dažādi ziedi. Ja tas izdarīts pareizi, sapnī var ieraudzīt savu nākamo dzīvesbiedru.
Ukraina: ugunskuri, vainagi un nākotnes zīlēšana
Ivana Kupalas nakts ir viena no senākajām slāvu tradīcijām, kas daudzējādā ziņā atgādina Latvijas Jāņus, un tā tiek svinēta arī Ukrainā. Svinētāji lec pāri ugunskuriem. Piemēram, mīlētāji, sadevušies rokās, lec pāri liesmām, lai pārbaudītu savu attiecību stiprumu.
Tāpat meitenes laiž upēs ziedu vainagus, kas savulaik bijis veids, kā zīlēt nākotni: ja vainags peld mierīgi, tad gaidāma laimīga laulība, ja nogrimst – nākamais gads būs jāpavada vienai.
Arī Ukrainā sastopams stāsts par papardes ziedu – mistisku augu, kas spējot atnest laimi, bagātību un īpašas zināšanas tam, kurš to atrod.
Lielbritānija: saullēkts pie Stounhendžas
Kamēr Latvijā saulgriežu nakts paiet pie ugunskuriem, Anglijā daudzi dodas uz Stounhendžu. Katru gadu tūkstošiem cilvēku pulcējas pie noslēpumainā, iespaidīgā akmens apļa, lai vērotu saullēktu.
Stounhendža ir pierādījums tam, ka cilvēki Saules ritmu vērojuši un mēģinājuši izprast jau ļoti sen – šī vairāk nekā 4000 gadu senā būve veidota tā, ka saulgriežu rītā Saule uzlec precīzi noteiktā vietā starp akmeņiem.
Spānija: ugunskuri pludmalē un pelde jūrā
Spānijas piekrastē saulgriežu svinības pazīstamas kā “Noche de San Juan”. Pilsētu pludmales piepilda ugunskuri, mūzika un svinētāji.
Šeit saulgriežu nakts bieži tiek uztverta kā simboliska robeža starp veco un jauno. Tiek uzskatīts, ka trīs lēcieni pāri ugunskuram palīdz atstāt aiz muguras visu slikto un piesaistīt veiksmi nākamajam gadam. Savukārt citi tieši pusnaktī metas jūrā, jo tic, ka ūdenim šajā naktī piemīt īpašs attīrošs un dziedniecisks spēks.
Islande: pārgājieni pusnakts saules gaismā
Islandē vasaras saulgrieži ļauj izbaudīt vienu no neparastākajām dabas parādībām pasaulē. Saule noriet tikai uz īsu brīdi, bet īsta tumsa tā arī neiestājas.
Islandē saulgrieži īpaši skaidri parāda, kā daba nosaka cilvēku dzīves ritmu. Garā gaisma tiek izmantota, lai dotos pārgājienos, ceļotu un pēc iespējas vairāk laika pavadītu ārā.
Islandiešu folklorā saulgrieži saistīti ar brīdi, kad ierastā pasaule kļūst atvērta neparastajam – elfiem, gariem un citām mītiskām būtnēm. Pastāv ticējums, ka govis saulgriežu naktī sāk runāt cilvēku mēlē, bet roņi nomet ādu, kļūstot par cilvēkiem.
Ķīna: nūdeles vasaras saulgriežos
Vēsturiski arī Ķīnā vasaras saulgrieži bijuši saistīti ar Saules godināšanas rituāliem. Senajās ceremonijās cilvēki upurēja un pielūdza Sauli, lūdzot labvēlīgus laikapstākļus, labu veselību un bagātīgu rudens ražu.
Slavens ķīniešu teiciens vēsta, ka ziemas saulgriežos esot jāēd pelmeņi, bet vasaras saulgriežos – nūdeles. Tāpēc daudzviet, īpaši Ziemeļķīnā, vasaras saulgriežos tradicionāli ēd aukstas kviešu nūdeles. Tās simbolizē tikko novākto kviešu ražu un vienlaikus ir atsvaidzinoša maltīte karstajā laikā.
Tāpat cilvēki nodarbojas arī ar āra aktivitātēm, piemēram, taiči (“Tai Chi”) vai cigun (“Qigong”). Tiek uzskatīts, ka šīs prakses palīdz līdzsvarot organisma enerģiju un stiprināt veselību.
Aļaska (ASV): beisbols pusnakts saulē
Ja lielākajā daļā pasaules saulgrieži saistās ar uguni, Aļaskas štata pilsētā Fērbenksā Amerikas Savienotajās Valstīs galvenais notikums ir beisbola spēle. Tā sākas vēlu vakarā un tiek aizvadīta bez mākslīgā apgaismojuma, jo pat pēc pusnakts dienasgaisma ir pietiekama, lai spēle turpinātos.
Vienlaikus Aļaskā par godu saulgriežiem norisinās arī dažādi festivāli, parādes un ekskursijas.
Meksika: saullēkts pie senajām piramīdām
Lai gan vasaras saulgrieži Meksikā nav valsts mēroga svētki kā Latvijā vai Skandināvijā, tie joprojām piesaista tūkstošiem cilvēku pie valsts iespaidīgākajiem seno maiju un acteku pieminekļiem.
Daudzi pulcējas pie Meksikas senajām piramīdām (zināmākās no tām ir Saules un Mēness piramīdas), lai vērotu saullēktu un simboliski uzņemtu Saules enerģiju.
Senajām Mezoamerikas civilizācijām Saule bija viens no svarīgākajiem dievišķajiem spēkiem. Tās kustība debesīs noteica lauksaimniecības ciklus, reliģiskās ceremonijas un pat pilsētu plānojumu. Daudzas piramīdas un tempļi tika būvēti tā, lai noteiktās gada dienās, tostarp saulgriežos, Saules stari izgaismotu konkrētas būves daļas.
Dienvidamerikas valstis: Saules dieva godināšana
Kamēr Eiropā saulgrieži nozīmē gada garāko dienu, Dienvidu puslodē tas ir ziemas sākums un gada īsākā diena. Peru, Ekvadorā un daļā Argentīnas joprojām tiek godinātas seno inku tradīcijas, kas saistītas ar Saules dievu Intī (Inti).
Īpaši iespaidīgs ir Peru notiekošais festivāls “Inti Raymi”, kurā tūkstošiem cilvēku piedalās krāšņās ceremonijās, rekonstruējot vairāk nekā piecus gadsimtus senus rituālus. Inku pasaules uztverē Saule bija dzīvības, ražas un valdnieka varas avots, tāpēc ir viens no gada nozīmīgākajiem notikumiem.
Galu galā, neatkarīgi no tā, vai svētki tiek sagaidīti pie ugunskura, jūras, piramīdām, akmens apļiem vai pusnakts Saules, tie atgādina par cilvēka seno saikni ar dabu un kopābūšanas nozīmību.
Lasiet arī:
Jāņa Timmas dzimšanas dienā Sedokova atklāj, kāpēc izšķīrās no basketbolista
Satraucas, ka plāns legalizēt 1,3 miljonus imigrantu ir drauds Latvijai
VIDEO | Krievija no valsts – uzpildes stacijas pārvēršas importētājā
40 gadi kopš Čornobiļas avārijas: atspēkojam populārākos mītus
FOTO | Stiliste iesaka vasaras modes “odziņas”, kas derēs vēl daudzus gadus