Turpmāk videosaziņu varēs izmantot plašāks apcietināto loks, kā arī plašākas kļūs apcietināto tiesības saistībā ar partnerību, un izmeklēšanas cietumā kopā ar māti ļaus izmitināt bērnus līdz četru gadu vecumam līdzšinējo trīs gadu vietā, paredz valdības atbalstītie grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā.
Grozījumos paredzēts, ka apcietinātā tiesības, kas līdz šim attiecās uz laulāto un radiniekiem, turpmāk attieksies arī uz partneri. Tas saistīts ar partnerības institūta ieviešanu Latvijā no 2024. gada 1. jūlija, kas juridiski atzīst tuvas personiskas attiecības starp divām pilngadīgām personām.
Grozījumi arī paredz, ka turpmāk videosaziņu varēs izmantot apcietinātie, kuriem ir radinieki, laulātais vai partneris, kā arī tie, kuriem ir nodibināta aizgādnība, un videosaziņai tiks atvēlētas līdz 15 minūtēm, ja to atļaus cietuma priekšnieks un, ja to pieprasīs apcietinātais.
Patlaban videosaziņa ir pieejama tikai atsevišķām apcietināto grupām vai gadījumos, ja to atļauj izmeklēšanas cietuma administrācija.
Atšķirībā no notiesātajiem, kuriem atbilstoši Kodeksa regulējumam videosaziņa notiek bez brīvības atņemšanas iestādes administrācijas klātbūtnes, apcietināto gadījumā šāds noregulējums vēl nav panākts.
Tieslietu ministrijā (TM)skaidroja, ka, sazinoties videosaziņas veidā, ir bijuši gadījumi, kad apcietinātā sarunas biedra pusē pie datora ekrāna pienāk citas personas, kuras var būt arī noziedzīgā nodarījuma līdzdalībnieki vai pat personas, ar kurām procesa virzītājs ir noteicis saziņas ierobežojumus.
Līdz ar to, lai novērstu ieslodzījuma vietas vai sabiedrības drošības apdraudējumu un kontrolētu apcietinātajam procesa virzītāja noteikto tikšanās un saziņas ierobežojumu ievērošanu, apcietināto gadījumā videosaziņa notiks izmeklēšanas cietuma pārstāvja klātbūtnē.
Tāpat grozījumi nosaka, ka turpmāk apcietinātajām sievietēm būs tiesības ar bāriņtiesas piekrišanu iemitināt izmeklēšanas cietumā bērnus līdz četru gadu vecumam, nevis līdz trīs gadu vecumam.
Izmaiņas paredz arī liegt apcietinātajiem piekļuvi dokumentiem, ja to saturs var apdraudēt ieslodzījuma vietas, personu vai sabiedrības drošību.
Grozījumi attieksies arī uz informāciju par ieslodzītajiem, kuri palīdzējuši atklāt noziegumus, bijušajiem tiesnešiem vai tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kā arī par citu ieslodzīto šķirtas turēšanas iemesliem.
Tāpat noteikts, ka ierobežojumi attieksies arī uz citiem dokumentiem, ja to izpaušana var radīt drošības riskus. Savukārt pārējos ieslodzījuma laikā sagatavotos dokumentus apcietinātie varēs saņemt atbilstoši normatīvajam regulējumam un savam pieprasījumam.
Grozījumi paredz arī precizēt, ka apcietinātajam, kurš atrodas ārstniecības iestādē ārpus ieslodzījuma vietas, nepiemēro tiesības uz satikšanos, telefonsarunām un videosaziņu likumā noteiktajā kārtībā. Noteiks, ka šādas tikšanās ar radiniekiem, laulāto, partneri un citām personām var notikt tikai atbilstoši normatīvajiem aktiem par konvojēšanas kārtību, saskaņojot tās ar ārstniecības iestādi un procesa virzītāju.
Grozījumi arī paredz, ka turpmāk pilngadīgam apcietinātajam būs pienākums segt medicīniskās pārbaudes izdevumus, ja tajā tiek konstatēta alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekme. Lēmumu par izdevumu samaksu pieņems izmeklēšanas cietuma priekšnieks, un tas būs izpildāms Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, tostarp ar piespiedu izpildi, ja nepieciešams.
Savukārt nepilngadīgajiem apcietinātajiem šie izdevumi tiks segti no valsts budžeta līdzekļiem, ņemot vērā viņu īpašo tiesisko statusu un aizsardzības nepieciešamību.
Jaunais regulējums attieksies arī uz personām, kuras sasniedz pilngadību, atrodoties audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, nodrošinot vienotu pieeju visiem pilngadīgajiem apcietinātajiem.
Tāpat grozījumi paredz ieviest jaunu regulējumu, nosakot, ka pirmos trīs mēnešus pēc ievietošanas izmeklēšanas cietumā visi apmeklējumi un satikšanās notiks fiziska norobežojuma apstākļos. Pēc šī perioda tie varēs notikt bez norobežojuma, izņemot gadījumus, kad pastāv drošības riski vai tiek konstatēti pārkāpumi.
Vienlaikus paredzēta iespēja individuāli lemt par fiziskā norobežojuma turpināšanu arī pēc trīs mēnešu termiņa, ja konstatēti riski, piemēram, neatļautu priekšmetu nodošanas mēģinājumi. Šādi lēmumi būs pārsūdzami Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Par likuma grozījumiem vēl jālemj Saeimai.