Kultūras ministrija (KM) sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabineta (MK) sēdē pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā 2027. gadam un turpmākajiem gadiem, izriet no otrdien valdībā apstiprinātā MK vēstules projekta.
Vēstule sagatavota, atbildot uz Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2025. gada 23. septembra vēstulē pausto aicinājumu īstenot efektīvu un koordinētu pieeju, lai sekmētu Ukrainas iedzīvotāju ilgtermiņa iekļaušanos Latvijā.
KM atbildes vēstulē pamatā izceļ dažādus līdz šim darītus darbus. KM klāsta, ka ir apzinājusi starptautisko organizāciju un nevalstisko organizāciju veiktos pētījumus par Ukrainas iedzīvotāju situāciju, risinājumiem un izaicinājumiem. Lai rastu efektīvāko risinājumu iekļaušanās Latvijā stratēģijas plānošanai, īstenošanai un uzraudzībai, ministrija veikusi sarunas ar Iekšlietu ministriju un Sabiedrības integrācijas fondu (SIF) par esošo koordinācijas risinājumu priekšrocībām un nepilnībām.
Pildot valdības noteiktos uzdevumus, ministrija apzinoties vajadzību veidot un sadarbībā ar SIF koordinēt starpsektorālu un kompleksu Ukrainas iedzīvotāju integrācijas stratēģiju Latvijā, iesaistot ne tikai valsts pārvaldes iestādes, bet arī pašvaldības un nevalstiskās organizācijas.
KM akcentē, ka no 1. jūnija ir uzņēmusies Ukrainas iedzīvotāju iekļaušanās koordināciju Latvijā ciešā sadarbībā ar SIF. Ņemot vērā atbalsta sistēmas decentralizēto modeli, ministrija plāno organizēt visu iesaistīto resoru sanāksmi, kurā aicinās atbildīgās institūcijas vienoties par esošās atbalsta nodrošināšanas pieredzes izvērtējumu un par atbildīgo resoru rīcībā esošajām datu kopām, ko izmantos ikgadējā plāna sagatavošanā, īstenošanā un pilnveidē.
Atbildes vēstule sagatavota pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 2025. gada 23. septembra vēstules valdībai. Komisija, izvērtējot līdzšinējo pieredzi Ukrainas iedzīvotāju uzņemšanā Latvijā, bija secinājusi, ka Latvijai izdevies nodrošināt ātru un koordinētu atbalstu kara bēgļiem, taču šī pieredze atklāj arī vairākus izaicinājumus, kas saistīti ar ilgtermiņa integrācijas un sociālekonomiskās iekļaušanas jautājumiem.
Reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī, Eiropas Savienības (ES) Padome pieņēma Pagaidu aizsardzības direktīvu, kas paredzēja pagaidu aizsardzības piešķiršanu pārvietotajām personām no Ukrainas.
Latvijā šis regulējums tika ieviests ar Ukrainas iedzīvotāju atbalsta likumu, kā arī tika apstiprināts Pasākumu plāns atbalsta sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā, kura pasākumi ik gadu tiek aktualizēti un papildināti, piešķirot nepieciešamo finansējumu.
Šis normatīvais regulējums ļāva nodrošināt primāro atbalstu – izmitināšanu, pabalstus, bērnu izglītības iespējas, īstermiņa valodas apmācību un nodarbinātības pasākumus. Šie risinājumi bija atbilstoši krīzes situācijas pārvarēšanai, taču tie veidoti kā pagaidu pasākumi, nesniedzot skaidru vīziju par ilgtermiņa integrācijas mērķiem pēc pagaidu aizsardzības beigām.
Komisija vēstulē uzsvēra, ka pēc četriem kara gadiem kļūst arvien skaidrāks, ka daļa Ukrainas iedzīvotāju izvēlēsies palikt Latvijā ilgstoši vai pat pastāvīgi, tādēļ ir jāpārskata integrācijas sistēma un jāizstrādā valsts politika, kas definētu nosacījumus viņu sociālekonomiskajai iekļaušanai un līdzdalībai Latvijas sabiedrībā.
Lai nodrošinātu efektīvu un koordinētu pieeju, komisija aicināja valdību izvērtēt esošo pieredzi Ukrainas iedzīvotāju uzņemšanā un atbalsta sniegšanā kopš kara sākuma Ukrainā, līdz 2026. gada februārim izstrādāt informatīvo ziņojumu par stratēģiju Ukrainas iedzīvotāju ilgtermiņa integrācijai un sociālekonomiskajai iekļaušanai Latvijā, kā arī iesaistīt stratēģijas izveidē visas Ukrainas iedzīvotāju uzņemšanā un atbalsta sniegšanā iesaistītās ministrijas un iestādes, kā arī Ukrainas diasporas un nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv pašus Ukrainas iedzīvotājus.
Komisija vēstulē arī norādīja, ka joprojām pietrūkst precīzas informācijas par Ukrainas iedzīvotāju skaitu valstī. Komisija aicināja Ministru kabinetu skaidrot, kādus datus atbildīgās institūcijas izmanto, veicot nepieciešamā finansējuma aprēķinus, lai sagatavotu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā.
Lasiet arī: Lietuvas jaunā valdība sola stingrāku pieeju migrācijas jautājumiem