Saūda Arābijas dillemma – kā izvairīties no ieraušanas Irānas karā

Saūda Arābija ir sarežģītas izvēles priekšā – kopš ASV un Izraēla februāra pēdējā dienā sāka karu pret Irānu, valsts ir centusies izvairīties no iesaistes tajā, raksta britu raidorganizācija BBC.

Tagad, kad uzbrukumi notiek no trim pusēm, ir par daudz. Šonedēļ Saūda Arābija pievienojusies ASV triecieniem pa objektiem Irākā, kas saistīti ar Irānas atbalstītiem grupējumiem. Tiek uzskatīts, ka Irānai draudzīgie grupējumi izdara triecienus pa Saūda Arābiju.

Saūda Arābijas galvenā dillemma pašlaik ir jautājums par to, vai turpināt izdarīt prettriecienus, vai arī censties deeskalēt situāciju, iespējams, pat samaksājot ienaidniekiem, lai tie liktos mierā.

Kurš kuram uzbrūk un kāpēc? Konfliktā, kas jau gandrīz piecus mēnešus draud aprīt Persijas līca reģionu un visus Tuvos Austrumus, pamatā ir divas puses. Vienu pusi veido Irāna ar Irānas Revolucionāro gvardi (IRGC). Ar to saistīts hutiešu grupējums Jemenā – tā ir cilšu grupa, kas 2014.gadā pārņēma kontroli lielā daļā valsts. Irānu atbalsta arī Tautas mobilizācijas spēki Irākā (kas, iespējams, veikuši 30 lidrobotu triecienus Saūda Arābijai), un Teherānas sabiedrotais ir arī teroristikais grupējums “Hezbollah” Libānā, kas gan pašlaik mēģina būt nemanāms.

Otrā konflikta pusē ir ASV, ko atšķirīgā apjomā atbalsta Persijas līča arābu valstis un Jordāna.

Izraēla joprojām ir tuva ASv sabiedrotā, bet pašlaik nav tieši iesaistīta karadarbībā.

Irāna pēdējā laikā uzbrukumus ar lidrobotiem koncentrē uz Jordānu, Kuveitu un Bahreinu, kā arī uzbrūk komerciālajiem kuģiem, kas, izvairoties no Irānas jaunajiem noteikumiem un maršruta prasībām, cenšas šķērsot Hormuza šaurumu.

Irākiešu grupējums un hutieši Jemenā ir salīdzinoši jauns fenomens, un tas ilustrē, kā bez paliekoša miera līguma starp ASV un Irānu reģions var tikt ierauts vēl dziļākā konfliktā. Ir vairāki iemesli, kādēļ Saūda Arābija izvairās no iesaistīšanas pilna mēroga konfliktā. Tās faktiskais valdnieks, nosacīti jaunais kroņprincis Muhameds bin Salmans vēlas virzīt valsti ceļā, ko nodēvējis par “Vision 2030.” Viņa plānā ietverta karalistes atbrīvošana no atkarības no ienākumiem par naftu, un dzīvīgu un modernu vietejo industriju attīstīšana, kas varētu radīt jēgpilnas darbavietas simtiem tūkstošu skolu un universitāšu absolventiem. Daļa no plāna ir arī ārvalstu investīciju piesaiste, piemēram, veidojot datu centrus, kas uzbrukumos būtu ļoti ievainojami. Tas nebūs iespējams, ka Saūda Arābija pastāvēs nepārtraukti lidrobotu vai ballistisko raķešu uzbrukuma draudi.

Saūda Arābija jau 2019.gadā piedzīvoja nepatīkamu situāciju. Attiecības ar Irānu bija ļoti sliktas, un Teherānas atbalstītie grupējumi no Irākas bija veikuši plašu lidrobotu uzbrukumu diviem no Saūda Arābijas svarīgākajiem naftas objektiem. Tas uz vairākām dienām pilnīgi apturēja naftas eksportu, un lika Rijādai saprast, cik ievainojama ir tās kritiskā infrastruktūra.

Cits iemesls nogaidīšanai ir nafta, kas joprojām ir Saūda Arābijas ekonomikas pamatā.

Pavasarī sākoties ASV uzbrukumiem, Irāna gandrīz pilnībā slēdza Hormuza šaurumu, pa kuru no Persijas līča tiek izvesti apmēram 20% no pasaulē nepieciešamās naftas un dabas gāzes. Saūda Arābija uz to atbildēja, pa cauruļvadu pumpējot maksimāli daudz naftas (ap pieciem miljoniem barelu dienā) uz termināli Sarkanās jūras krastā. Tur tā tika iekrauta tankkuģos, un piegādāta tirgiem Āzijā. Viss izskatījās labi, bet, atbildot uz Saūda Arābijas atbalstītās Jemenas valdības uzbrukumiem lidostai, hutieši ir sākuši arī apdraudēt kuģošanu Sarkanajā jūrā, un kuģu satiksme caur Babelmandeba šaurumu kļuvusi ļoti bīstama. Līdz ar to ir nogriezts ceļš Saūda Arābijas naftas eksportam uz Āziju.

Saūda Arābija septiņus gadus ar triecieniem centusies panākt hutiešu padošanos, bet tas joprojām nav noticis. Jemenā notikušais karš ir viena no smagākajām humānajām krīzēm mūsdienu vesturē, un tā sekas joprojām ir jūtamas. 2022.gadā Saūda Arābija noslēdza neērtu pamieru ar hutiešiem, un tika ziņots arī par atpirkšanos. Tomēr tagad Saūda Arābija atkal saskaras ar triecienu draudiem no hutiešiem, un arī no Irākas, un nekas no tā nebija ieplānots “Vision 2030.”

Lasiet arī: Atsakoties no Baltkrievijas kālija kravām, Latvija palīdz Krievijai pelnīt miljonus, tā Lembergs

Seko mums arī FacebookDraugiem un X!

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas