ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump), atrodoties vizītē Īrijā, aicināja Kijivu laikā, kad pasaulē strauji kāpj dīzeļdegvielas cenas, pārtraukt uzbrukumus krievu naftas pārstrādes rūpnīcām, raksta “Politico.”
Jautāts par pašreiz vērojamu degvielas – jo īpaši dīzeļdegvielas – cenu pieaugumu, Tramps atbildēja, uzstājot, ka to izraisa Ukraina, nevis paša sāktais karš Irānā. Tieši tas teju līdz nullei ierobežojis naftas eksportu no Tuvajiem Austrumiem.
Tramps sacīja, ka viņa administrācijas amatpersonas lūgušas Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim pārtraukt lidrobotu un raķešu raidīšanu uz Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcām, kurās tiek ražota dīzeļdegviela. Amerikānis, pastaigājoties pa golfa laukumu, žurnālistiem sacīja, ka Zelenska kungam esot jāpaveic viena lieta – jābeidz iznīcināt krievu dīzelis. Ukrainas prezidents drīkstot izvēlēties citus mērķus, bet ne dīzeļdegvielas ražotnes, jo viņš radot dīzeļdegvielas trūkumu.
Tajā pašā laikā Tramps turpināja uzstāt, ka Vašingtonas pirms pusgada sāktajam konfliktam ar Irānu nav nekāda sakara ar degvielas krājumu sarukšanu. Viņš sacīja, ka degvielas trūkumu neveicina Tuvie Austrumi, to rada karš starp Krieviju un Ukrainu, un viņš esot par to apspriedies ar Zelenski. Esot milzums citu mērķu, bet dīzeli aiztikt nevajagot, jo tas kaitē pasaulei.
Ukrainas arvien tālākie triecieni Krievijas teritorijā tiek uzskatīti par būtisku Kijivas stratēģijas daļu, padarot karošanu krieviem jūtami dārgu. Tikmēr kāda augsta ranga ASV vadītajām miera sarunām pietuvināta Eiropas amatpersona sacīja, ka
Trampa administrācija pirms 3.novembrī gaidāmajām vidustermiņa vēlēšanām meklē grēkāžus.
Anonīmā amatpersona norādīja, ka Trampa administrācija vaino Ukrainu, jo nezina, ko iesākt ar pašas izraisīto karu Irānā, un piebilda, ka Krievija dīzelis un nafta amerikāņu patēriņam nekad nav bijusi nozīmīga, un pati Trampa ideja ir absurda. Turklāt visi esot dzirdējuši Trampa lepošanos, ka ASV varot sev nodrošināt tik daudz naftas, cik tai nepieciešams.
Tramps nav pirmā ASV amatpersona, kas pie dīzeļa cenu celšanās vaino Ukrainas triecienus Krievijai. Pagājušajā nedēļā ASV enerģētikas ministrs Kriss Raits (Chris Wright) sacīja, ka bojājumu dēļ, kas nodarīti Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, situācija dīzeļdegvielas tirgū kļuvusi izaicinoša. Dažas dienas pirms tam ASV finanšu ministrs Skots Besents (Scott Bessent) norādīja, ka ASV enerģijas cenu šoku izjūtot galvenokārt tāpēc, ka ukraiņi esot nolēmuši uzspert gaisā visu Krievijas energoresursu rūpniecību.
Eiropas amatpersona sacījā, ka tad, ja Vašingtona vēlas, lai Kijiva pārtrauc uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, tai jāpanāk, lai Maskava beidz uzbrukumus ukraiņu energoinfrastruktūrai. Uguns pārtraukšanai esot jābūt abpusējai, bet Putins necienot ASV administrāciju, tāpēc arī pamiera nav.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ziņu aģentūrai “Vesti” sacīja, ka Maskava sarunu laikā nepārtrauks uzbrukumus. Kremlis esot atvērts sarunām, bet “speciālā militārā operācija” to laikā turpināšoties.