Eiropas Parlaments (EP) trešdien, 18.janvārī, ir pieņēmis aicinājumu vairāk aizsargāt videospēļu spēlētājus pret atkarības un manipulācijām, vienlaikus uzsverot šī biznesa «izaugsmes un inovāciju potenciālu».
EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš informē: ziņojumā, kas tika pieņemts ar 577 balsīm par, 56 pret un 15 atturoties, EP deputāti prasa starp dalībvalstīm saskaņot vecāku kontroles noteikumus, kas ļauj pārraudzīt, kādas spēles spēlē viņu bērni un cik daudz laika un naudas viņi tērē spēlēšanai. EP deputāti prasa nodrošināt skaidrāku informāciju par spēļu saturu, spēlēs iekļautajiem pirkumiem un vecuma kategoriju, iespējams, izmantojot Paneiropas spēļu informācijas sistēmas (PEGI) marķējumu, ko jau izmanto 38 valstīs.
EP deputāti prasa aizsargāt nepilngadīgos no spēlēs iekļautajiem piedāvājumiem veikt pirkumus un no iesaistīšanās tā dēvētajā «zelta rakšanā» jeb videospēlē iegūto preču pārdošanā par īstu naudu, jo
tas var būt saistīts ar finanšu noziegumiem, naudas atmazgāšanu un cilvēktiesību pārkāpumiem.
Spēļu izstrādātājiem būtu jāizvairās no atkarību izraisošu spēļu izstrādes, kā arī jāņem vērā bērnu vecums, tiesības un neaizsargātība.
EP deputāti norāda, ka videospēļu izstrādātājiem par prioritāti jāizvirza arī datu aizsardzība, dzimumu līdzsvars un spēlētāju drošība, kā arī spēļu pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti. Viņi uzsver, ka spēļu abonēšanas atcelšanai jābūt tikpat vienkāršai kā abonēšanai. Spēļu iegādes, atgriešanas un atmaksas politikai jāatbilst ES noteikumiem, un dalībvalstu iestādēm ir jānovērš nelikumīga prakse, kas ļauj spēļu vietnēs veikt apmaiņas, pārdot produktus vai piedalīties derībās.
Parlaments atzīst videospēļu nozares vērtību un potenciālu un vēlas atbalstīt tās turpmāku attīstību. Šajā nolūkā
deputāti ierosina veidot ikgadēju Eiropas tiešsaistes videospēļu balvu
un aicina Komisiju ierosināt Eiropas videospēļu stratēģiju, kas palīdzētu šai, viņu ieskatā, «radošajai kultūras nozarei» pilnībā izmantot tās potenciālu.
BNN piebilde: savā interesē par videospēlēm un to (ekonomisko) potenciālu EP nebūt nav oriģināls. Valsts politika to izstrādes biznesam tagad tiek aktīvi veidota arī Krievijas Federācijā. Tiesa, šeit par prioritāti tiek uzskatīts ne tikai iespējamais videospēļu eksports un tā nestie ienākumi, bet arī – tāpat kā visā IT nozarē – «samaitājošās» ārzemju produkcijas aizstāšana ar «patriotiska» satura vietējiem izstrādājumiem.
Lasiet arī: Vāgnera grupas īpašnieks apvaino Kremli nespējā aizliegt YouTube
