Neskatoties uz arvien augsto dzīves dārdzību, decembrī samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas dzīves dārdzības kompensēšanai regulāri ierobežo ikdienas tēriņus. Salīdzinot ar septembra mēnesi, decembrī par trešdaļu krities to iedzīvotāju skaits, kas atlikuši izdevumus hobiju realizēšanai un transportam, Savukārt iedzīvotāji Igaunijā sākuši taupīt vēl vairāk.
Par to liecina bankas Citadele veiktā Baltijas iedzīvotāju reprezentatīvā aptauja par viņu taupības paradumiem, ko tā kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2022.gada oktobra vidū un 2023.gada janvāra sākumā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1 000 cilvēkus katrā no Baltijas valstīm.
Salīdzinot datus par iedzīvotāju tēriņu ierobežošanas paradumiem 2022.gada septembrī un decembrī, var secināt, ka
Latvijas iedzīvotāju vēlme būtiski ierobežot ikdienas izdevumus mazinās.
Vienlaikus datu dinamika liecina, ka gandrīz visās galvenajās izmaksu pozīcijās visaktīvāk izdevumus ierobežo Igaunijas iedzīvotāji, savukārt Latvijā to dara salīdzinoši retāk nekā abās kaimiņvalstīs.
Par 16% krities to respondentu skaits, kas Latvijā taupības nolūkos atlikuši uzkrājumu veidošanu. Tāpat decembrī uz pusi mazāk kļuvis to iedzīvotāju, kas iepriekš atlikuši medikamentu iegādi.
Decembrī Latvijā par 40% krities to iedzīvotāju skaits, kas atlikuši izdevumus sevis pilnveidošanai (kursi, apmācības, izglītība). Par trešdaļu mazāk kļuvis respondentu, kas dzīves dārdzības kompensēšanai aizvadītajā mēnesī taupījuši uz transportu vai hobiju realizēšanu.
Tāpat Latvijā par piekto daļu samazinājies respondentu skaits, kas atlikuši jauna apģērba vai apavu iegādi. Turklāt, ja Latvijā uz apģērbu šobrīd vidēji cenšas ietaupīt 25% iedzīvotāju, tad Lietuvā un Igaunijā to ir krietni vairāk – aptuveni 38%, liecina aptaujas dati.
Par trešdaļu mazāk kļuvis to iedzīvotāju, kas decembrī centušies samazināt elektrības patēriņu savā mājsaimniecībā. Latvijā šī prakse šobrīd aktuāla 22%, kamēr Lietuvā un Igaunijā ierobežot elektrības patēriņu centušies, attiecīgi, 27% un 37% rezidentu.
Vienlaikus Baltijas valstīs joprojām ir pietiekami plaša sabiedrības daļa, kas ikdienas izdevumus neierobežo – šis respondentu skaits saglabājies aptuveni 15% līmenī visās trīs valstīs. Ierasti tie ir iedzīvotāji, kuri mēnesī pelna vairāk nekā 1 500 eiro.
Lasiet arī: Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs pēc Ziemassvētkiem paredz sev lielākus parādus nekā jebkad agrāk
