Beidzot panākta globāla vienošanās par bioloģisko daudzveidību

Apvienoto Nāciju Organizācijas bioloģiskās daudzveidības konferencē COP15 ar divu gadu novēlošanos panākta vienošanās līdz 2030.gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos uz Zemes. Par to ziņo Pasaules Dabas Fonds (PDF), pārmetot Latvijas valdībai «ļoti piezemētu pozīciju».

Šīs mērķis tiek uzskatīts par līdzvērtīgu Parīzes nolīgumam – solījumam nepieļaut zemeslodes sasilšanu vairāk par 1,5 grādiem (pēc Celsija skalas) virs pirmsindustriālā perioda – 19.gadsimta otrās puses – vidējās globālās gaisa temperatūras.

PDF atzinīgi vērtē Kanādas pilsētā Monreālā notikušās konferences izvirzīto mērķi saglabāt vismaz 30% zemes, saldūdens un okeāna visā pasaulē, «vienlaikus ievērojot pamatiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesības un atzīstot pamatiedzīvotāju ieguldījumu mērķa sasniegšanā». Ar divu gadu novēlošanos, kas saistīta ar Covid–19 pandēmiju, Kuņminas un Monreālas nolīgumu – ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību ietvaros – pieņēma 196 valstis.

Nolīgumā nav obligāta mehānisma, kas liktu valdībām uzņemties atbildību par pasākumu pastiprināšanu, ja mērķi netiks sasniegti.

Viens no strīdīgākajiem jautājumiem COP15 sarunās bija finansējums, lai atbalstītu dabas aizsardzības centienus visā pasaulē, jo īpaši jaunattīstības valstīs. Atzinīgi vērtējama valdību apņemšanās atcelt dabai kaitīgās subsīdijas un līdz 2030.gadam būtiski un pakāpeniski palielināt finanšu līdzekļu apjomu no visiem avotiem. Tam mobilizēs vismaz 200 miljardus ASV dolāru gadā – aptuveni divreiz vairāk nekā 2020.gada bāzes līmenī.

PDF direktors Jānis Rozītis komentē šo svarīgo notikumu: “Svarīgi, lai šī vienošanās nepaliktu tikai uz papīra, bet īstenotos reālos darbos. Pagātnē starptautiskā līmenī ir bijuši pietiekami daudz vēstījumi, apņemšanās bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai, taču realitātē gūstam informāciju par situācijas pasliktināšanos.

Pozitīvi vērtējams ES solis pieņemt Dabas atjaunošanas regulu, lai atjaunotu noplicināto dabu Eiropā.

Šīs regulas pieņemšana būtu vēsturiski starptautiskā mērogā stingrākais solis dzīvas dabas saglābšanā, novēršot dabas stāvokļa sliktākos scenārijus. Jāpiebilst, ka regula kalpotu arī kā komunikācijas un lobisma instruments globālā līmenī.»

Tāpat PDF norāda, ka jau otrdien, 20.decembrī, ES vides ministriem bija pirmā iespēja apmainīties viedokļiem par priekšlikumu ES Dabas atjaunošanas likumam. «Latvija diemžēl šobrīd pauž ļoti piezemētu pozīciju regulas atbalstam,» teikts organizācijas paziņojumā. Priekšlikums, ko Eiropas Komisija iesniedza 2022.gada jūnijā, ietver juridiski saistošus atjaunošanas mērķus dažādām ekosistēmām visā ES, un tā ir milzīga iespēja virzīt ES dalībvalstīs degradēto dabu uz atjaunošanos, uzsver PDF.

Pasaules Dabas Fonds ir Latvijā reģistrēta sabiedriskā labuma organizācija, starptautiskās organizācijas World Wide Fund for Nature (WWF) asociētais partneris, kas darbojas kopš 1991.gada. Tā misija ir veidot nākotni, kurā cilvēki un daba dzīvo harmonijā.

Lasiet arī: Vides instalācija mudina izvēlēties jēgpilnas dāvanas

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas