Naktī no sestdienas, 7.oktobra, uz svētdienu, 8.oktobri, Somu līci tika bojāts gāzes cauruļvads Balticconnector un Igaunijas telekomunikāciju uzņēmumam Elisa piederošais sakaru kabelis. Igaunijas aizsardzības ministrs to nosauca par cilvēku apzināti veiktiem bojājumiem, vēsta šīs valsts sabiedriskais medijs ERR.
Zemūdens cauruļvads Balticconnector pa līča gultni savieno Somijas gāzes termināli Inko ostā ar Igaunijas terminālu Paldisku ostā, un tas ir 77 kilometrus garš. Gāzesvada būve tika uzsākta 2020. gadā, izmaksājot vairāk nekā 300 miljonus eiro. Noplūde tika konstatēta agrā svētdienas rītā, gāzes vadā strauji krītoties spiedienam, un tas tika slēgts. Somijas mediju avoti otrdien, 10.oktobrī, avārijā vainoja Krieviju.
Izmeklēšana joprojām turpinās. Tajā sadarbojas abu valstu jūras karaflotes. Igaunijas Klimata ministrs Kristens Mihals (Kristen Michals, Reformu partija) sacīja, ka cauruļvada remonta termiņš vēl nav zināms. Situācija Latvijā dabasgāzes apgādē droša un stabila, neskatoties uz Balticconnector darbības apturēšanu, ziņo mūsu valsts Klimata un enerģētikas ministrija.
Aizsardzības miniastrs Hanno Pevkurs (Hanno Pevkur, Reformu partija) otrdien medijiem paziņoja: “Attēls, kas mums ir no cauruļvada, liecina, ka bojājumus bija nodarījis kaut kas lielāks nekā ūdenslīdējs vai bezpilota zemūdens kuģis. Bojājumi ir plašāki.”
Viņš – tāpat kā Igaunijas seismologi –
noraidīja sprādziena iespējamību.
Arī ārlietu ministrs Marguss Cahna (Margus Tsahkna, partija Igaunija 200) preses konferencē apstiprināja, ka bojājumi ir mehāniski un tāpēc tos izraisījuši cilvēki. Viņš sacīja, ka šī situācija kārtējo reizi aktualizē jautājumu par kritiskās infrastruktūras apsardzi un aizsardzību – tagad tas jāapspriež ar NATO un Eiropas Savienību. Cahkna sacīja, ka Igaunijas NATO sabiedrotie ir informēti par incidentu.
Bojājumi, visticamāk, atrodas Igaunijas ekonomiskajos ūdeņos, taču jūras kara flote vēl nav atradusi precīzu atrašanās vietu, žurnālistiem sacīja Pevkurs. [Tika noskaidrots, ka gāzesvads bojāts Somijas teritorijā, bet sakaru kabelis – Igaunijas pusē.] Ministrs piebilda, ka dziļums kabeļa bojājuma vietā ir aptuveni 70 metri. Balticonnector cauruļvads [ar bojāto posmu] atrodas 60 metru dziļumā.
Cahna sacīja, ka ir zināms, kādi kuģi – vismaz tie, kuriem bija ieslēgti transponderi – tobrīd atradās šajā rajonā. Taču bojājumus nevar sasaistīt ar nevienu kuģi, viņš sacīja.
Pevkurs sacīja, ka jautājums noteikti tiks apspriests NATO aizsardzības ministru sanāksmē trešdien, 11.oktobrī taču
šobrīd ne Somija, ne Igaunija sabiedrotajiem papildu palīdzību nelūdz.
Tāpat vēl nav apstiprināts, vai ir saistība starp cauruļvada un kabeļa bojājumiem.
“Šodien nevar pateikt, vai šie divi incidenti ir saistīti; ģeogrāfiski tie atrodas pavisam dažādās vietās. Ir jātiek skaidrībā, kas stāv aiz abiem notikumiem,” sacīja Pevkurs.
Pevkurs sacīja, ka viņš un Mihals ir apsprieduši, kā turpmāk labāk uzraudzīt kritisko infrastruktūru. Pastāvīgo sensoru uzstādīšana tiek uzskatīta par pārāk dārgu. Par to ir atbildīgs cauruļvada operators Elering atbildības, norādīja aizsardzības ministrs, un tas nenozīmēšot papildu slogu nodokļu maksātājiem.
***
Otrdien tika rīkota arī Somijas valdības preses konferencē, kurā šīs valsts premjerministrs Peteri Orpo (Antti Petteri Orpo) paziņoja, ka cauruļvada un kabeļa bojāšana, visticamāk, ir tīša. Taču viņš nekomentēja, kurš vai kas varētu būt nodarījis postījumus, sakot, ka ir pāragri spekulēt – raksta ERR, atsaucoties uz Somijas nacionālā raidorganizāciju Yle. Orpo sacīja, ka ir pārrunājis situāciju ar Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu (Kaja Kallas, Reformu partija).
Somijas Nacionālā izmeklēšanas biroja Izmeklēšanas nodaļas vadītājs Timo Kilpelejens (Timo Kilpeläinen) sacīja, ka nevēlas šīs nedēļas incidentu salīdzināt ar pagājušajā gadā Nord Stream cauruļvadiem nodarītajiem bojājumiem. Taču viņš norādīja: Balticconnector bojājumi ir tik nozīmīgi, ka pieņemts lēmums sākt provizorisko izmeklēšanu par sabotāžu vainu pastiprinošos apstākļos.
Savukārt Kaja Kallasa otrdienas vakarā sociālo mediju platformā X paziņoja, ka par notikušo ir runājusi ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu un Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu. “Ja būs nepieciešams, mēs apspriedīsim ar partneriem un sabiedrotajiem papildu drošības pasākumus Baltijas jūrai,” vēstīja premjere.
Mišels ir viņai atbildējis: “ES ir apņēmības pilna nodrošināt un pastiprināt savas kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Ir nepieciešama rūpīga izmeklēšana.” Arī Kallasa apstiprināja sarunu ar Orpo un sacīja, ka abas valstis cieši sadarbojas.
Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir paziņojis sociālajos tīklos, ka telefonsarunā ar Somijas kolēģi Sauli Nīnisto (Sauli Väinämö Niinistö) paudis Latvijas gatavību nepieciešamības gadījumā sniegt visa veida atbalstu Somijai. Arī Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir paudusi mūsu valsts gatavību palīdzēt Somijai un arī Igaunijai.
***
Tāpat ERR vēsta par Norvēģijas seismoloģiskā centra NORSAR otrdienas vakarā izplatīto paziņojumu: tas svētdienas rītā plkst 1.20 netālu no cauruļvada konstatējis “iespējamu sprādzienu” – aptuveni 40 km uz ziemeļiem no Paldiski, Igaunijā. Seismilogi norāda, ka tas bijis vājāks nekā 2022. gada septembrī fiksētais Nord Stream sprādziens. “Gan atrašanās vietas, gan lieluma aprēķini ir saistīti ar lielām neskaidrībām. Datu turpmāka analīze turpinās,” teikts centra paziņojumā.
Kā jau tika minēts, Igaunijas seismologi nav konstatējuši sprādzienus Somu līcī. Šīs valsts Ģeoloģijas dienesta seismoloģe Heidi Sosalu (Heidi Soosalu_ otrdien sacīja ERR, ka tajā laikā, kad Balticconnector vadā radās aizdomas par noplūdi, ne Igaunijas, ne Somijas seismiskās stacijas nav reģistrējušas neko, kas līdzinātos sprādzieniem.
“Seismiskie dati neapstiprina sprādzienu – vai, ja tāds bija, tad tas bija zem noteikšanas sliekšņa. Ir apšaubāmi, ka tik mazs sprādziens būtu varējis sabojāt daudz ko. Taču nav seismisko datu par šādu darbību,” žurnālistiem skaidroja Sosalu. Soosalu atgādināja, ka seismiskā situācija jūrā tiek uzraudzīta, izmantojot staciju tīklu Igaunijā un Somijā, tiurklāt Somu līča piekrastes daļas ir “diezgan labi nosegtas”.
Lasiet arī: Baltijas jūrā tīši radītas noplūdes no abiem Nord Stream gāzesvadiem
