Šonedēļ uzzinājām, ka “airBaltic” ar “Minhauzena plānu” kārtējās naudas saņemšanai no valsts nepietiks un nāksies vien izstrādāt reāli īstenojamu darbības plānu. Interesanta, un zināmā mērā laba ziņa ir par “Rail Baltica” projektu – premjers Andris Kulbergs tā īstenošanā ir gatavs uzņemties Baltijas līdera lomu. Vai tas nozīmē, ka nodokļu maksātāji varēs atviegloti nopūsties, jo viņu nauda vairs netiks bezatbildīgi šķērdēta, BNN jautāja uzņēmuma “Mediju tilts” līdzīpašniekam, politologam Filipam Rajevskim.
“Iepriekšējais Ministru kabinets, īpaši satiksmes ministra Švinkas laikā, vienkārši iedeva 30 miljonus eiro “airBaltic” bez nekā. Nekādu biznesa plānu nebija, vienkārši iešķieba 30 miljonus, un viss. Un tagad “airBaltic” atkal nāk ar šādām pašām prasībām – bez plāniem, bez skaidras saprašanas, kā aviokompānija var lidot arī bez ikdienas piešpricēm. Taču valsts pēc Eiropas normatīviem vienkārši nedrīkst dot viņiem visu laiku naudu un dotēt pārvadājumus.
Nevis finansiāli nevar realizēt – tās summas varbūt arī nav tik astronomiskas, bet juridiski nevar dotēt. Eiropa aizliedz dotēt aviokompānijas,” skaidro politologs.
Uz BNN repliku, ja reiz mūsu nacionālā aviokompānija visu laiku ir spiesta iet pie valdības un prasīt naudu, tad varbūt labāk to “klapēt ciet”, Filips Rajevskis atbild noraidoši. “Gan premjers, gan finanšu ministrs ir pateikuši, ka nav runa par klapēšanu ciet. Runa ir par kompānijas vadīšanu saskaņā ar realitāti. Jo tur bija leģitīms premjera jautājums, no kurienes būs tie plānā minētie 10 miljoni pasažieru? Ja Latvijā ir 1,8 miljoni iedzīvotāju, Igaunijā 1,3, Lietuvā 3 miljoni, tad no kurienes tie 10 radīsies? Tas nozīmē, ka visai Baltijai jālido vairāk nekā vienu reizi, ieskaitot zīdaiņus un sirmgalvjus. Līdzīgi ir ar to, ka jānopērk 100 lidmašīnas. Piekš kam? Ir skaidri redzama premjera ieinteresētība izprast lietas būtību un panākt, lai menedžments ar aviokompānijas akcionāru, tas ir, valsti, runā un saprotas. Jo šobrīd šīs savstarpējās saprašanās par to, kā būtu jāstrādā, lai izdzīvotu un vai vispār var izdzīvot bez valsts, nav. Tie ir pamatjautājumi, uz kuriem atbildes nav.”
Vai beidzot redzam premjeru, kurš iedziļinās šādos jautājumos, nevis vienkārši pieņem zināšanai atbildīgās ministrijas vai paša uzņēmuma sniegto informāciju? Filips Rajevskis atbild, ka iepriekš bijis pat sliktāk – vienkārši paņēma to papīru, noslepenoja, un vis
Vēl viens uztraukuma vērts jautājums ir “Rail Baltica” projekts, kur publiski izskanējis, ka Latvijā būvniecības izmaksas par vienu kilometru ir divas līdz trīs reizes dārgākas kā Igaunijā. Filips Rajevskis norāda, tā ir neprecīza informācija, ko izplata RB Rail kompānija un par šiem skaitļiem savās intervijās ir izteicies arī premjers. “Arī igauņu politiķiem netiek sniegta pilnīga informācija par to, kas un kā notiek. Līdz ar to šobrīd vienīgā lieta, kas ir skaidra, – konsenss, ka pamattrase ir jābūvē, tas ir jādara, un tāpat ir skaidrs: līdz 2030. gadam to pabeigt nevar. Bet “Rail Baltica” tiks būvēta, pamattrase tiks būvēta, un šis projekts netiks apturēts. Tiks meklētas iespējas piesaistīt vēl papildu Eiropas līdzekļus, bet vajadzīgs reālistisks plāns, lai tomēr tas savienojums ar Eiropu un šī infrastruktūra būtu”.
Taujāts, vai tiešām par visām “Rail Baltica” projekta nebūšanām nevienam nebūs jāatbild, politologs min finanšu ministra Māra Kučinska pausto, ka pie jautājumiem par pārcenotajiem līgumiem par pārmijām un sliedēm jau strādā tiesībsargājošās iestādes. “Šādā situācijā viens otrs meklē, kur novērst uzmanību no savām lielajām problēmām. Ja jau tiesībsargājošās iestādes, citējot finanšu ministru, strādā, tad tur kādam ļoti, ļoti varētu gribēties meklēt citu vainīgo, lai pašiem nebūtu jāatbild par savu neizdarību tiesībsargājošo institūciju priekšā. Negaidīts pavērsiens ir arī bijušā Satiksmes ministra paziņojums vietnē X, ka Latvijai vajadzēs izskatīt iespēju vērsties tiesā pret RB Rail par zaudējumu segšanu, ko gadu gaitā ir radījuši ar saviem pārmērīgajiem saprojektētajiem risinājumiem un kavējumiem”.
Savukārt uz jautājumu, kā vērtēt premjera Andra Kulberga lomu uzņemties šajā projektā Baltijas līdera lomu, politologs atbild, tas viennozīmīgi ir pozitīvi. “Es pat teiktu, ka viņš arī ir vienīgais no Baltijas līderiem, kurš tik dziļi tehniskajā projekta pusē ir iekšā, ņemot vērā, ka viņš vadījis to pašu parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Ir redzams, ka viņš grib šo projektu, un tā viņam zināmā mērā ir goda lieta, mēģināt pēc iespējas ātrāk uzlikt uz pareizām sliedēm”.
Lasiet arī: BNN fokusā | Politologa skats: Latvijai nav jāuztur visi Ēģiptes iedzīvotāji