Pērnās nedēļas izskaņā atrisinājās viena no Igaunijas politikas šābrīža svarīgākajām intrigām: kurš būs nākamais Centra partijas – “mēreni” populistiskās un cittautiešu īpaši atbalstītās – valdes priekšsēdētājs? Uzvarēja galvaspilsētas pašvaldības vadītājs Mihails Kīlvarts (Mihhail Kõlvart).
Igaunijas sabiedriskais medijs ERR vēsta, ka svētdien, 10.septembrī, notikušajā Centra partijas (Eesti Keskerakond) ārkārtas kongresā Kīlvarts ieguva 543 balsis, bet viņa sāncensis Tanels Kīks (Tanel Kiik), bijušais ministrs divās valdībās, – 489 balsis.
Intrigas būtība bija saistīta ar Centra partijas tālāko attīstību viena vai otra tās līdera vadībā. Prognozē, ka Kīlvarts to virzīs dziļākā pretstāvē Reformu partijai, ko vada premjere Kaja Kallasa (Kaja Kallas). Savukārt Kīka vadībā centristi varētu tuvināties šai liberālajai premjerpartijai un pat atgriezties koalīcijā ar reformistiem kā to “jaunākais partneris” – īpaši, ja Kallasa tomēt tiktu piespiesta demisionēt (par to lasiet šeit).
***
Pēc ievēlēšanas Kīlvarts sabiedriskā medija raidījumam Vikerraadio sacīja: kaut pašam nav personisku ambīciju ieņemt premjerministra amatu, viņš vēlētos atkal pārvērst savu politisko spēku par vadošo partiju Igaunijas valdībā.
“Katram partijas priekšsēdētājam ir jāizmanto iespējas kalpot izpildvarā. Tāds ir mērķis, un patiešām nav tādas izvēles – būt tikai partijas vadītāja un ministra amatā vai vienkārši partijas vadītāja un pilsētas galvas [linnapea] amatā. Centra partija šodien nav pārstāvēta izpildvaras centrālajā līmenī, un Tallinas pašvaldības vadītāja amats ir mūsu virsotne. Šos amatus [man] nāksies apvienot, kaut tas būs grūti. Ja partijas līderis nākotnē mērķētu uz amatu valsts valdībā, arī šie amati būtu jāapvieno. Līdzīgi tam, kā šodien rīkojās valdības partiju vadītāji,” skaidroja Kīlvarts.
Jaunais partijas līderis piebilda, ka jautājums par viņa premjera ambīcijām ir tikpat neoriģināls kā atbilde. Atbilde ir tāda, ka ambīcijas ir. Bet tās nav viņa personīgās ambīcijas: “Mana ambīcija ir lai Centra partija kļūtu par premjera partiju”.
Komentējot partijas priekšsēdētāja vēlēšanas, Kīlvarts sacīja, ka viņa un Kīka izredzes bija vairāk vai mazāk vienādas un
abiem pēc vēlēšanām ir arī aptuveni vienāds atbalstītāju skaits partijā.
“Tāpēc es labprātāk nerunātu par uzvaru. Uzvara būs, kad spēsim apvienot [mūsu] abu potenciālus. Tā būtu īstā uzvara. Ja mēs ar Tanelu varētu strādāt kopā, kā esam lieliski to darījuši Tallinas pilsētas valdībā, tas radīs iespēju, nevis risku.” [Pirms kļūšanas par parlamenta deputātu šā gada aprīlī Kīks septiņus mēnešus bija Kīlvarta vietnieks.]
Citu partiju politiķi un politikas vērtētāji publiski pauda, ka Tanels Kīks būtu vien “avatars”, ar ko Centra partiju turpinātu vadīt tās līdzšinējais priekšsēdētājs Jiri Ratass (Jüri Ratas). Kīks bija viņa kā Rīgikogu deputāta palīgs un trīs gadus vadīja premjera biroju, vēlāk kļūstot par sociālo lietu ministru.
Ratass izvēlējās nekandidēt uz partijas vadītāja posteni, jo martā tā Valsts domes (Riigikogu) vēlēšanās zaudēja desmit mandātus – iepriekšējā parlamenta sasaukumā tai bija 26 no pavisam 101 mandāta – un iespēju iesaistīties valdībā.
Turklāt Ratasam 2021.gadā nācās atkāpties no četrus gadus ieņemtā premjera amata, kad dažus Centra partijas pārstāvjus apsūdzēja korupcijā. Viņš ir pieteicis savu vēlmi kandidēt partijas sarakstā uz Eiropas Parlamentu.
***
ERR tāpat vēsta, ka kādreizējā Centra partijas priekššēdētāja, pazīstamā igauņu politikas veterāne, diplomāte un vēsturniece Andra Veidemane (Andra Veidemann) paziņoja par lēmumu izstāties no partijas uzreiz pēc Kīlvarta uzvaras. Viņa norādīja, ka
jaunais partijas līderis savā runā nepieminēja Ukrainu.
Kīlvarts Veidemanes lēmumu raksturoja kā apbēdinošu, taču uzskata kritiku par netaisnīgu:
“Kongresā teicu – zinu, ka partijā ir cilvēki, kuri mani neatbalsta un pat baidās no šāda iznākuma. Taču es lūdzu laiku, lai pierādītu, ka esmu amata cienīgs – laiku strādāt un pierādīt sevi rīcībā.
Kas attiecas uz Ukrainu, tas nav godīgi pret mani. Es biju viens no pirmajiem Igaunijas politiķiem, kuri apmeklēja Ukrainu – pagājušā gada marta sākumā, uzreiz pēc kara sākšanās februārī. Neviena pašvaldība nav pielīdzinājusies Tallinas ieguldījumam Ukrainas atbalstam. Esam uzņēmuši gandrīz 50 000 ukraiņu un saņēmuši daudz pateicību.”
Šajās Rīgikogu vēlēšanās Centra sarežģītais finansiālais stāvoklis neļāva tai veikt citām lielākajām partijām līdzvērtīgu kampaņu. ERR ieskatā tas, iespējams, bija iemesls, kāpēc partija, salīdzinot ar 2019.gada vēlēšanām, zaudēja desmit vietas parlamentā.
Kīlvarts sacīja, ka atbalstītāji parādīsies, tiklīdz partija piedāvās idejas: “Ir iespējams saliedēt cilvēkus, izmantojot skaidrus vēstījumus. Kad aiz jums būs cilvēki, sekos finansiāls atbalsts. Tā ir vienkārša matemātika,” intervijā sacīja Kīlvarts.
Līdz ar Veidemani Centra partiju pameta vēl vismaz trīs desmiti tās biedru. Kīks publiski mudināja ar vēlēšanu rezultātiem neapmierinātos – to skaits esot vairāki desmiti – tomēr palikt organizācijā, pieņemt gaidāmās pārmaiņas un iesaistīties tajās.
***
Tāpat ERR apkopoja citu partiju vadītāju komentārus par Kīlvara uzvaru, Gan opozīcijā esošo populistiskās Igaunijas Konservatīvās Tautas partijas (EKRE) un nacionālkonservatīvās partijas Tēvzeme (Isamaa) līderi, gan valdībā ietilpstošāš Sociāldemokrātiskās partijas (SDE) vadība prognozē, ka Centra partija nostiprinās pozīcijas Igaunijas krievvalodīgo vēlētāju vidū, kā arī pāries konservatīvākās pozīcijās.
Tēvzemes priekšsēdētājs Urmass Reinsalu (Urmas Reinsalu) paziņoja, ka līdz ar Kīlvara nokļūšanu Centra partijas vadībā
Igaunijā ir izveidojusies krievu partija.
“Uzskatu, ka Igaunijā ir nodibināta skaidri definēta krievu partija – ja skatos uz Kīlvarta politiku, ko viņš iepriekš ir īstenojis kā pašvaldības vadītājs, kā arī uz to, ko pilsētas vadība darījusi Kīlvarta vadībā. Tā, manuprāt, joprojām ir vērsta pret Igauniju atbalstošu politiku,” sacīja Reinsalu. “Tādējādi tas [Kīlvarta ievēlēšana] mainīs Igaunijas politiku.”
Tēvzemes līderis arī netic, ka līdz ar Kīlvarta ievēlēšanu iekšējā spriedze Centra partijā būtu izzudusi: “Šie konflikti paliek.”
“Uzvara nepārprotami bija ar ļoti necilu pārsvaru. Arī otras nometnes pārstāvji ieņem redzamu daļu partijas valdē. Es nedomāju, ka tas ir tikai varas jautājums. Drīzāk, uzskatu, ka tas, kur tagad Centra partijai nāksies virzīties tālāk un kā lietas attīstīsies, tā sauktajai centristu “proigauniskajai” daļai joprojām rada fundamentālu vērtību konfliktu. Tāpēc prognozēju, ka mēs redzam tikai pirmo, nevis pēdējo nodaļu šajā sāgā.”
Savukārt EKRE priekšsēdētājs Martins Helme (Martin Helme) sacīja, ka Kīlvarta uzvara svētdien apturēja Centra partiju no kļūšanas par [ideoloģiski] liberālāku, vienlaikus paverot plašākas iespējas abu partiju sadarbībai.
“Es pilnībā piekrītu tam, ka Tanels Kīks būtu Jiri Ratasa pagarinājums, un tāpēc viņš tika pārliecinoši pārbalsots,” uzskata Helme. “Man šī kongresa skaidrākais vēstījums bija tas, ka Centra partijas delegāti noraidīja tā dēvēto Ratasa liberālo ceļu. Tā ir arī ļoti skaidra ideoloģiska izvēle. Centra partija, manuprāt, kļūs konservatīvāka dažādās lietās, sākot no e-vēlēšanām līdz, piemēram, homoseksuālisma jautājumiem.”
“Liberālās frontes paplašināšanās caur Centra partiju tika atcelta,”
ir pārliecināts EKRE vadītājs. Viņaprāt, Kīlvarta ievēlēšana mainīs Igaunijas politisko ainavu. Tomēr, piebilda Helme, ir svarīgi noskaidrot, kādu politisko līniju Kēlvarts patiesībā īstenos, jo viņa uzskati nav skaidri zināmi.
“Salīdzinot ar Tanelu Kīku, viņā noteikti nav tik aktīva liberālisma,” sacīja politiķis. “Taču kā viņš pozicionēsies? Teikšu tā – pēc būtības Kīlvarts Igaunijas politikā ir “autsaiders”, un tas nozīmē, ka viņš noteikti būs mazāk izvēlīgs, meklējot koalīcijas partnerus.”
Redzams sociāldemokrātu politiķis un viņu bijušais līderis Jevgeņijs Osinovskis [Jevgeni Ossinovski, Latvijā – tiesas dēļ – vairāk zināmā miljonāra Oļega Osinovska dēls] sacīja, ka Kīlvarta vadībā Centra partija var mēģināt atjaunot tās sarūkošo ietekmi Igaunijas krievvalodīgo vēlētāju vidū.
“Neapšaubāmi, tiek jautājumi, kas ir svarīgi Kēlvartam un viņa [Tallinas] elektorātam, visticamāk, kļūs [partijai] nedaudz būtiskāki,” ERR sacīja Osinovskis. “Viņš pats ir teicis, ka savās vērtībās ir konservatīvāks, taču, manuprāt, šobrīd ir nedaudz pāragri izteikt prognozes. Pieļauju, viņi uzskata, ka šī lēmuma rezultātā, piemēram, Centra partija varēs sekmīgāk cīnīties arī pret tā saukto “krievu ekstrēmistu partiju”, ja tā vēl izdzīvos”.
Ar “ekstrēmistiem” Osinovskis domā valsts nodevībā apsūdzētā Aivara Pētersona [Aivar Peterson] vadīto klaji prokremlisko partiju Kopā [Koos].
Viņš arī uzsvēra paša pozitīvo sadarbību ar jaunievēlēto centristu līderi Igaunijas galvaspilsētas pašvaldībā, kurā abu partijas veido valdošo vairākumu. Agrāk ilgus gadus Centra partija Tallinu pārvaldīja vienatnē, un tā joprojām ir šī politiskā spēka “bastions” un arī “maizes klēts”. Osinovskis ir Tallinas lēmējvaras jeb “parlamenta” – Pilsētas sapulces – priekšsēdētājs. Aatšķirībā no Rīgas pašvaldības, pilsētas galva drīzāk ir “premjers”, taču arī reprezentē Tallinu kā “prezidents”.
“Viņa galvenais mērķis noteikti būs saturēt savu partiju kopā,” žurnālistiem sacīja Osinovskis, atgādinot, ka tās biedru starpā šīs līdera vēlēšanu kampaņas laikā, arī publiski, notika vairāk kā neglaimojošu viedokļu apmaiņa. “Šī izvēle, pēc viņu pašu [centristu] domām, savā ziņā bija diezgan fundamentāla. Tāpēc, protams, tagad ir jautājums, kā viņam izdosies likt visai partijai strādāt.”
***
Mihails Kilvarts (1977) ir Tallinas pašvaldības vadītājs kopš 2019.gada, pirms tam bija pilsētas galvas vietnieks (2011–2017) un Pilsētas sapulces priekšsēdētājs. Centra partijas biedrs kopš 2008.gada, bet jau kopš 1999.gada darbojās pašvaldībā kā mazas, jau izjukušas partijas pārstāvis. No 2010.gada darbojies krievu skolu padomē, lai valstī saglabātu izglītību šajā valodā. Saņēmis Krievijas pareizticīgās baznīcas augstāko apbalvojumu – Svēta Radoņežas Sergija pirmās šķiras ordeni.
Igaunijā slavens kā tekvondo – korejiešu cīņas veida – sportists, treneris un federācijas vadītājs. Tāpat nodarbojas ar boksu un kikboksu. Viņa audzēkņi izcīnījuši Eiropas čempionātu zelta medaļas. Paša kontā ir cīņu sporta pasaules čempionāta sudraba medaļa. Dienvidkorejas galvaspilsētas Seulas goda pilsonis. Kīlvarts dzimis igauņa un korejietes – ar ķīniešu saknēm – ģimenē tagadējā Kazahstānā.
Lasiet arī: Igaunijā nedaudz pieauguši Reformu partijas un EKRE reitingi
