Tallinā sakņotais “mobilitātes lietotnes” uzņēmums Forus piesaka intriģējošu eksperimentu, piedāvājot trijās Baltijas valstīs kļūt par akcionāriem ne tikai sadarbības partneriem, bet arī to pastāvīgiem klientiem. Turklāt – pat bez nekāda naudas ieguldījuma, vien krājot braucienos nopelnītus virtuālus “žetonus”.
Tos uzņēmums sauc par “US Token”. Pirms gada izveidotais Forus, prastāk izsakoties, ir mums jau pazīstamā Bolt – arī Igaunijā radīta uzņēmuma – konkurents. Lai tiktu pie viena tokena, ir jānopelna (lietotnei piesaistītam autovadītājam) vai jāiztērē (to izmantojošiem pasažieriem) 100 eiro. Šim nolūkam ir “emitēti” 30 miljoni tokenu, kas veido 30% no platformas līdzšinējā biznesa vērtības.
Tokenu īpašniekiem – patlaban tie ir apmēram 18 000 cilvēku (vairums, protams, no Igaunijas) – ir tiesības “individuāli noteikt uzņēmuma virzienu lietotnes izstrādē” jeb, skaidrāk izsakoties, iesniegt tam priekšlikumus. Latvijā tokenu krājēju vēl ir maz, bet, kā apgalvoja to pārraugs, viņi ļoti aktīvi izmanto iespēju dalīties savās idejās. Drīzā nākotnē – tiek minēts 2027.gads – “tokenisti” kļūs par pilntiesīgiem Forus akciju īpašniekiem.
Uzņēmuma vadība tiekas ar šiem cilvēkiem – raksturojot viņus kā “kooperējošos komūnu” – sapulcēs, veidojot ciešu tiešo saiti un stiprinot piederības sajūtu kaut kam vērienīgam un, ticami, ienesīgam. Forus līderis sola, ka “pie labas uzņēmuma darbības”,
autovadītājs ar vidēju aktivitāti piecu gadu laikā saņems bonusu, piemēram, jaunas automašīnas vērtībā.
Tiešām būs interesanti vērot, vai šādi “bezmaksas paraugi” spēs irdināt Latvijas sabiedrības uzkrītošo piesardzību pret ieguldījumiem uzņēmumos – vai arī aizspriedumiem pret kooperēšanos. To, ka pārāk maz privāto uzkrājumu tiek investēti akcijās, nu jau līdzpilsoņiem pārmet ne tikai ekonomisti un biznesa žurnālisti, bet pat politiķi. Daļēji atbildi var rast kādas komercbankas nesen veiktā aptaujā: jūtams skaits respondentu atzīst, ka nevēlās ieguldīt vērtspapīros, kas NEGARANTĒ peļņu. Savukārt valsts parādzīmes tiek izpirktas teju “no pannas”…
Tiesa, cilvēki, kuri spēj tērēt simtiem eiro, lai savā ikdienā pārvietotos ar aplikācijtakšiem, ir mūsu publikas advancētākā daļa. Tādēļ interesantāka drīzāk būs Forus izvēlējušos autovadītāju attieksme pret iespēju iekļauties akcionāru saimē.
Vēl interesantāk ir tas, vai biznesa idejas, kas darbojas savā “dzimtajā augsnē”, balstoties to radītāju šarmā, ir vienkārši pārnesamas uz kaimiņu valstīm, sabiedrībām, un uzņēmējdarbības vidēm. (Baidos, ka tik “savienoti trauki” mēs, baltieši, joprojām neesam.)
***
Kopš pērnā jūlija uzņēmums darbojas arī Latvijas (tiek minētas Rīga, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils) un Lietuvas lielākajās pilsētās. Lietotne tiek apaudzēta ar jauniem pakalpojumiem – tajā pieejama arī auto noma, iespēja diņģēties par brauciena maksu, tiek solīta ēdienu piegāde (šķiet, pagaidām tikai Tallinā). Līdz aprīļa sākumam Forus lietotnē Latvijā bija reģistrēti apmēram 110 000 klientu un 2000 autovadītāju. Kopumā Baltijas valstīs uzņēmums šobrīd apkalpo vairāk nekā 200 000 klientus, platformai ir pievienojušies vairāk nekā 10 000 taksometru vadītāju un veikuši vairāk nekā 1,5 miljonus braucienu.
Forus dibinātājs ir viens no Igaunijas veiksmīgākajiem un sabiedrībā harizmātiskākajiem uzņēmējiem Urmass Sērumā (Urmas Sõõrumaa, 1961). Jūs viņu pazīstat? Visticamāk, nē.
***
Vai jūs zināt, kas ir Ots Tenaks? Ja zināt, esat autosporta fans/–e, turklāt dedzīgs/–a. Igaunijā viņš, 2019.gada rallija pasaules čempions, ir vispārējs dieveklis. Tenaks projekta prezentācijā tika pieteikts kā Forus jaunais 10% akciju īpašnieks. Īpaši tika uzsvērts, ka viņš uzņēmumā iegulda ne tikai savu popularitāti, bet arī reālu naudu. Tāpat – ka viņa nopirktās akcijas nekādi neapdraud ne izdalāmo tokenu apjomu, ne to vērtību.
Iespējams, vismaz čempions varētu būt mūsu sabiedrībā kaut cik atpazīstama uzņēmuma “seja” – būtu loģiski, ka vismaz daļu aplikācijtaksistu interesē ralllijs. Taču šķiet, ka Latvijā un arī Lietuvā Forus projektam ir jāpaļaujas tikai uz sevi pašu, uz tokenu krāšanas piedāvājuma pievilcību jau esošo un topošo klientu acīs.
***
Apzinoties Latvijas sabiedrības “vājo vietu”, uzdevu šādu jautājumu: vai uzņēmums rēķinās ar to, ka 2027.gadā var atklāties, ka Latvijas klientiem ir liels daudzums žetonu, kas paliek nekonvertēti akcijās? Ko uzņēmums darīs šajā gadījumā?
Sanders Sērumā (Sander Sõõrumaa), kura pārziņā ir tokenu programma, atbildēja, ka šāda iespēja pastāv katrā darbības valstī, ne tikai Latvijā. “Mēs plānojam intensīvas informēšanas kampaņas par tokenu izmantošanas iespējām pirms jebkura termiņa beigām. Mūsu labākais nodoms ir, ka katrs tokenu īpašnieks pieņems sev labāko lēmumu. [..] Gadījumā, ja īpašnieks savlaicīgi nepieteiksies uz lietotnes akcijām, tokeni tiks anulēti un visas tiesības uz tiem tiks izbeigtas. Tokenu turētāji var arī noteikt citu labuma guvēju, kuram tiks piegādātas lietotnes uzņēmuma akcijas, ja, piemēram, pašam tās nav vajadzīgas.” [Tāpat tokenus jau tagad var vienkārši pārdot citam – nu gluži kā privatizācijas sertifikātus deviņdesmitajos, iešāvās prātā…]
Protams, bija arī jāpavaicā, kā Forus vadība vērtē Latvijas uzņēmējdarbības vidi [par ko paši skaļi sūdzamies]. Lietotnes Forus Taxi vadītājs Eduards Dubrovskis (Eduard Dubrovski) delikāti izteicās, ka Latvijas un Igaunijas tiesību aktos ir atšķirības, kas Latvijai būtu jāmodernizē. «Kas ir pozitīvi – Latvija apzinās nepieciešamību modernizēt savu likumdošanu! Mēs cieši sadarbojamies ar Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu ministriju un Satiksmes ministriju, lai dalītos pieredzē un zināšanās un kopīgiem spēkiem nonāktu pie labākā iespējamā risinājuma visām pusēm.”
***
Ziemeļvalstu tuvums – ne pat tik ģeogrāfisks, cik psiholoģisks – Tallinā “cērt acīs”. Nekādus biznesa ideju velosipēdus mūsu kaimiņi, protams, masveidā neizgudro –
Somijā un Zviedrijā ir gadsimtiem stipras saimnieciskās kooperācijas tradīcijas.
Uz Forus prezentāciju – vēlēt savam domubiedram Urmasam veiksmi jaunajā iecerē – ar pamatīgu proseko pudeli ciemakukulī bija ieradies Tāvi Kotka (Taavi Kotka), vēl viena kaimiņvalsts superzvaigzne. Viņš valdības uzdevumā vadīja e-Igaunijas izstrādi un 2014.gadā iedarbināja tās virtuālās pilsonības programmu. Tagad Kotka ir izveidojis IT jaunuzņēmumu Koos (Kopā, tam nav nekāda sakara ar līdzīgi dēvēto politisko projektu), kura tehnoloģijas – un kooperēšanās ideoloģija – balsta Forus “žetonu” programmu. Acīs krita arī tas, ka abiem biznesa līderiem ir kopējs “knikšķis” uz kokvilnas svīteriem kā korporatīvo uniformu.
Tikmēr Latvijas biznesa ideju “augstākais lidojums”, grozies kā gribi, ir 220 miljonu iepirkums. Atkal kā uz delnas – mūsu vēlme gūt tikai garantētu peļņu…
PS. Uzņēmuma zīmols tiek skaidrots ar angļu “For Us” (Mums) un tādēļ tiek izrunāts kā “foras”. Tāpat bonusa uzkrājuma vienība “US token” nozīmē tikai “žetons mums”.
Lasiet arī: Igaunijas e-rezidenta statusu ieguvušas arī ar terorismu saistītas personas
