Latvijā tiek ieviesta karaklausība. It kā varētu teikt “atjaunota”, bet negribas – nekāda diži vērtīgā pieredze no kādreizējā obligātā dienestā, ko atcēla 2007.gadā, prātā nenāk. Izšķiršanās veidot profesionālus bruņotos spēkus toreiz tika uztverta ar vispārēju atvieglojumu – visdedzīgāk, šķiet, pašu armijnieku vidū.
Tas, cik piesardzīgi un pakāpeniski tagad tiek īstenots jaunekļu iesaukuma “dublis divi”, liek piesardzīgi cerēt uz veiksmes stāstu. Kaut arī finanšu ministrs sūkstas, ka naudas trūkst, varbūt tomēr mēs beidzot spējam veidot Valsts aizsardzības dienestu kā līdzekli ne tikai armijas “masas uzaudzēšanai”. Arī – tāpat kā Somijā un tās pēdās gājušajā Igaunijā – kā sociālo instrumentu. Daļai no rekrūšiem – varbūt pat kā “sociālo liftu”.
Kā daudzi vēsturiski satricinājumi, arī Krievijas iebrukums Ukrainā sākotnēji – par spīti tā radītajām šausmām, naidam, pretīgumam (jā, arī bailēm) – uzjundīja mūsu sabiedrībā dīvainu atvieglojuma eiforiju. Viss pēc ilgiem biklās piesardzības gadiem šķita kļuvis bezgala vienkāršs: “draugs – ienaidnieks, patiesība – meli, balts – melns”…
Karam, kurā ir dziļi iesaistīta Latvija – par ko mums atgādina Valsts drošības dienesta stāstītais par noziegumos pieķertajiem spiegiem –, ieilgstot, nākas atklāt, ka šajā “bezgala vienkāršībā” atklājas un rodas problēmas, kuras nevaram risināt, septiņreiz nogriežot un vienreiz nomērot. Krievijas pilsoņi – kuri nez kāpēc tomēr nealkst pamest “fašistu” valsti, kurā tiekot visādi apspaidīti – nav un nebūs vienīgā.
Turpinās tik vajadzīgais sabiedriskās domas spiediens uz valdību un Ministru prezidentu – rīkojoties, nekavējiet laiku, nekļūstiet nožēlojami savā nu jau smieklīgajā pašpārliecinātībā! Sabiedriski svarīgi un cilvēciski patīkami ir tas, ka Latvijas publiskie intelektuāļi un uzņēmēji atkal ir sadūšojušies uzņemties viedokļu līderu lomu.
Spiediens uz valdību rodas arī tās – citējot kādreizējo, zaļoksno Aināru Šleseru – “iekšās”. Apvienotais saraksts ir politiskais projekts ar duālu dabu: to veido pieredzējuši politiķi, kuri nez kāpēc tēlo valsts darba pirmziemniekus. Piemēram, raisot savā ciltstēvā Uldī Pīlēnā ne viņam, ne AS noderīgas prezidentālās ambīcijas. Taču ar kategorisko prasību finanšu ministram beigt tielēties un atlaist VID vadītāju ir precīzi trāpīts mērķī – Arvilam Ašeradenam sāpīgā vietā. Dīvainā (atšķirībā no priekšteča) labvēlība Ievai Jaunzemai un iecietība pret Talejas ielā notiekošo irdina viņa autoritāti sabiedrībā.
Droši vien ir dīvaini mums no visām ārzemju vēstīm – jo pasaulē notiek daudz kas tiešām svarīgāks – izvēlēties ziņu, ka apmēram 7 procentu Parīzes iedzīvotāju padzina no tās trotuāriem nomas elektroskrejriteņus. Acīmredzami tie bija visvairāk nokaitinātie un varbūt pat tieši cietušie cilvēki. Taču šis ir pedagoģisks atgādinājums arī mūsu pasīvi pilsoniskajai sabiedrībai: “Gribējās vēlēšanu dienā ilgāk pagulēt? Tad nebrīnies un nešausminies!”
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Mūsu 300 spartieši, Piektā kolonna rosās, Kāds nieks vairāk, (Ne)mācies = (ne)paliec, Reformējam, neguļam!, Pie sirds pieaugusi?, Prezidentāla pauze un Stāvdrāzi, stop!.
MŪSU “300 SPARTIEŠI”
Šovasar Latvijā sāks ieviest valsts aizsardzības dienestu
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumu, līdz ar to šovasar gaidāms pirmais brīvprātīgais jauniešu iesaukums dienestā.
VAD likums nosaka paredz, ka saskaņā ar VAD likumu VAD būs pakļauti pilsoņi – vīrieši – viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.
Vairāk uzziniet šeit.
PIEKTĀ KOLONNA ROSĀS
Latvijā notiesātie krievu spiegi ir gatavojušies diversijām
Pērn Latvijā notiesātie spiegi ar Krievijas un Baltkrieviju varētu būt sadarbojušies jau daudzus gadus, turklāt vienā no gadījumiem spiegotājs bija ierīkojis slēptuves diversijām nepieciešamo priekšmetu glabāšanai, liecina Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskats.
Aizvadītajā gadā specdienestu darba rezultātā četras personas tika atzītas par vainīgām pret Latvijas valsts drošību vērstās darbībās.
Vairāk uzziniet šeit.
KĀDS NIEKS VAIRĀK
Valsts apmaksā jaunus medicīnas pakalpojumus, arī vizītes pie kovidslimniekiem
Veselības ministrija (VM) ziņo, ka Latvijā pacientiem turpmāk būs pieejami vairāki jauni valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, ieskaitot ģimenes ārstu vizītes pie Covid-19 slimniekiem.
Uzsākt sniegt šos pakalpojumus kļuva iespējams pēc valsts budžeta apstiprināšanas.
Vairāk uzziniet šeit.
(NE)MĀCIES = (NE)PALIEC
BNN fokusā | Vai piespiedīsim krievus mīlēt latviešu valodu?
Trešdien, 5.aprīlī, Saeima otrajā un galējā lasījumā lems par plašu ažiotāžu izsaukušajiem grozījumiem Imigrācijas likumā. Kā allaž, kad skarts valodas jautājums, sabiedrība ir krasi polarizējusies.
Prasība par latviešu valodas apgūšanu daļai (nekādā gadījumā ne visiem!) mūsu valsts krievvalodīgo iedzīvotāju ir allaž bijusi kā karsts kartupelis.
Vairāk uzziniet šeit.
REFORMĒJAM, NEGUĻAM!
No valdības gaida straujākus uzlabojumus, brīdina eksperti
Pagājušā gada rudenī Valsts prezidents jaunajai Saeimai nosprauda mērķi – samazināt atpalicību no kaimiņvalstīm. Pieprasījumu pēc pārmaiņām nolasāmi arī vēlēšanu rezultātos, jo liela daļa vēlētāju balsi atdeva jauniem politiskajiem spēkiem, uzskata TV3 raidījums Nekā personīga.
Tomēr pagaidām eksperti kvalitatīvāku valdības darbu neredz, tāpēc brīdina, ka neapmierinātība sabiedrībā tikai augs.
Vairāk uzziniet šeit.
PIE SIRDS PIEAUGUSI?
AS paģēr Ašeradenam nomainīt Jaunzemi un reformēt VID
Saeimas Apvienotā saraksta (AS) frakcija pirmdien, 3.aprīlī, tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju Ievu Jaunzemi. Klāt bija arī VID Iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks.
“Sarunas gaitā secinājām, ka VID vadītājai nav izpratnes par to, kā veicināt nodokļu nomaksu, vienlaikus palīdzot ekonomikai dzīvot, trūkst līderības un visaptveroša redzējuma par nepieciešamajām izmaiņām VID darbībā.”
Vairāk uzziniet šeit.
PREZIDENTĀLA PAUZE
Pēc Lieldienām Pīlēns atklāšot, vai kandidēs uz Valsts prezidenta amatu
Uzņēmējs un Apvienotā saraksta (AS) premjera amata kandidāts pēdējās Saeimas vēlēšanās Uldis Pīlēns, kā vēsta Latvijas Avīze, pēc Lieldienām sola atklāt, vai viņš kandidēs uz Valsts prezidenta amatu.
Pīlēns politikas kuluāros jau ilgstoši tiek apspriests kā viens no galvenajiem kandidātiem uz šo posteni.
Vairāk uzziniet šeit.
STĀVDRĀZI, STOP!
Parīze aizliegs koplietošanas elektroskrejriteņus pilsētas ielās
Parīze nobalsojusi par koplietošanas elektroskūteru aizliegumu, un kļuvusi par pirmo pilsētu pasaulē, kas pieņēmusi šādu lēmumu, raksta Politico.
Zīmīgais referendums, kurā 89% balsotāju bija pret koplietošanas elektroskrejriteņiem Parīzes ielās, izcēlās arī ar rekordzemo dalībnieku skaitu – tajā piedalījās vien 8% no Parīzes balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.
Vairāk uzziniet šeit.
