Valsts budžeta projekts ir atdots Saeimai, un šonedēļ tika sākta tā izskatīšana. Valdība var atviegloti uzelpot – parlamenta balsojums ir praktiski ceremoniāla procedūra. Diez vai kādi koalīcijas deputāti sagribēs savus ministrus gāzt. Svarīgākais, ko arī izdevās panākt, bija nesaplēsties pašu kabineta locekļu starpā. Tāpēc tagad Ministru prezidenta un finanšu ministra vēstījumos sabiedrībai atļaujās ieskanēties tērauds.

Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām ir vēl tālu, un tāpēc nekādi skolotāju – tāpat arī mediķu, policistu, ugunsdzēsēju vai pat varbūt tiesnešu un diplomātu – streiki Krišjāni Kariņu neiebiedēs. Premjers, gluži kā biznesa optimizators–efektologs, pieprasa izglītībā (tāpat arī medicīnā) «lielražošanas» nesto produktivitāti. Būs sakoncentrēts vairāk skolnieku uz katru skolotāju (un mazāk skolu), būs pedagogam lielāka alga – nekā citādi!

Tas ir pateikts bez liekām emocijām, bez teātrāliem draudiem (tie lai paliek streikotājiem) un nevajadzīgas augstprātības. Jūtam, ka pierastais mieramika no teiktā vairs neatkāpsies. 

Šajā pašā toņkārtā arī Arvils Ašeradens cenšas apraut uzņēmēju – īpaši to, kuri sacerējušies lielas lietas no Apvienotā saraksta uznāciena – entuziasmu pieprasīt nodokļu nastas pārskatīšanu. Pārskatīšana var būt vien uz augšu, jo tikai tāds ir eiropejiskai labklājības valstij ejamais ceļš – paskatieties apkārt!

Tas, cik daudz mums Latvijā ir uzturlīdzekļu jeb, ierasti izsakoties, alimentu – savai miesai un asinīm! – nemaksātāju, noteikti ir viens no izskaidrojumiem šīs nedēļas, pieļausim, šokējošākajai ziņai par Latvijas demogrāfisko situāciju. Bērni savu uzturnaudu gan dabū, jo par to gādā pacietīgā valsts, taču viņu mātēs un citās Latvijas sievietēs stiprinās vēlme neļauties riskam ar šādiem tētukiem – «dzegužiem». 

Biežas laulību šķiršanas ir visas Eiropas un ne tikai tās problēma. Taču citviet vīrietim gādāt par saviem bērniem ir pašsaprotama goda lieta. Savukārt daļā mūsu bāleliņu joprojām zeļ bravūra, ka «nodokļus, parādus un alimentus maksā tikai gļēvuļi».

Mūsu aizsardzības politika patlaban atgādina veco parunu par vilku aitās. Tagad vēlamies bruņošanās budžetā sasniegt jau 3 procentus no iekšzemes kopprodukta. Esam gatavi Latvijas teritorijas un gaisa telpas aizsardzībai pirkt pašus efektīvākos ieročus, kuri sevi spoži apliecinājuši Ukrainā. Taču tai vajag vairāk nekā mums, un ne mēs vienīgie esam «pamodušies». Raķetes ir deficīts, tās pārdod «pēc pieraksta». Taču pirmais trauksmes zvans noskanēja nu jau pirms deviņiem gadiem! Kur tad bijām? 

Vēl nesen Gazprom, Krievijas dabasgāzes eksporta monopolists, Kremlim šķita varenāks ierocis par atombumbu, lai nospiestu uz ceļiem gļēvo un izlutušo «Gejropu». Tagad šis bez bagātā tirgus palikušais uzņēmums – viens no Putina režīma galvenajām finanšu stutēm – ir kāja, kurā viņš sev iešāva. Teju tāds pats «kara upuris», kā armijā mobilizēto civilistu tūkstoši, kuri nāvi vai rētas atrada Ukrainas karalauku dubļos un sniegos. Tikai Gazprom sakāva Eiropa, tās vēsāki radiatori un biezāki džemperi. 

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Saimnieciskais skopums, Jāpanāk Igaunija, Dilstam straujāk, (Ne)apgādnieku «aizmāršība», Hroniska kaite, Azarts pārgāja, Gaidām rindā un Adata izrāvās. 

SAIMNIECISKS SKOPUMS

Kariņš: Dot arvien vairāk naudas pedagogu algām nav ilgtspējīgs variants

Četru gadu garumā ik gadu pedagogiem dota papildu nauda, bet dot arvien vairāk naudas nav ilgtspējīgs variants, jo mums ir nereformēta sistēma kopumā, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka nepieciešama izglītības sistēmas reforma un izglītības ministre Anda Čakša (JV) pašreiz strādā pie noteikumiem, kas palīdzēs pašvaldībām pieņemt vajadzīgos lēmumus skolu sistēmas reformai, tādējādi rodot finansējumu skolotāju atalgojumam. Vienlaikus jānodrošina, ka jebkurš var iegūt labu izglītību.

JĀPANĀK IGAUNIJA

Finanšu ministrs: Ar pašreizējo nodokļu līmeni visām valsts vajadzībām nepietiek

Ar pašreizējo nodokļu līmeni visām valsts vajadzībām nepietiek, šādu viedokli intervijā žurnālam Ir paudis finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Pēc ministra vārdiem, Latvija ir attīstības valsts, kas iegājusi labā attīstības fāzē, un līdzīgās valstīs nodokļu slogs ir nevis 29% vai 30%, bet, piemēram, 34% kā Igaunijā.

Vairāk uzziniet šeit.

DILSTAM STRAUJĀK

Pērn – viszemākā dzimstība pēdējos simt gados

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati liecina, ka dzimušo skaits valstī turpina samazināties: 2022.gadā piedzima 15 535 bērni, kas ir viszemākais dzimstības rādītājs pēdējo 100 gadu laikā un par 10,8% jeb 1 885 jaundzimušajiem mazāk nekā 2021.gadā. 

Pērn bija par 12,3% mazāk mirušo, salīdzinot ar 2021.gadu, kad Covid-19 pandēmijas ietekmē mirstība bija augstākā pēdējo 20 gadu laikā. 

Vairāk uzziniet šeit.

(NE)APGĀDNIEKU «AIZMĀRŠĪBA»

Uzturlīdzekļu garantiju fondam 42 tūkstoši nemaksātāju ir parādā 345 miljonus eiro

Tieslietu ministrijas valdībā iesniegtie dokumenti liecina, ka gandrīz 42 000 uzturlīdzekļu nemaksātāju Uzturlīdzekļu garantiju fondam (UGF) ir parādā 345 miljonus eiro. Saskaņā ar UGF datiem, vairāk nekā 26 000 parādnieku vietā joprojām tiek maksāti uzturlīdzekļi no fonda.

Proti, šie vecāki nepilda Civillikuma 179.pantā noteikto pienākumu uzturēt savus bērnus, kā arī turpina uzkrāt parādu pret UGF. 

Vairāk uzziniet šeit

HRONISKĀ KAITE

Viedoklis | Medicīna nonākusi slīcēja lomā. Kas pametīs glābšanas riņķi?

 

Teiciens «Slīcēju glābšanās ir pašu slīcēju rokās» Latvijā diemžēl kļuvis par skaudru realitāti teju visās dzīves jomās. Neskaitāmiem mūsu valsts iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pat veselām nozarēm jākuļas kā plikiem pa nātrēm. Ir bēdīgi, ja šī slīcēju glābšanās politika tiek attiecināta uz dažādām ražojošām tautsaimniecības nozarēm, taču kad tā tiek piemērota arī tādām sfērām kā medicīna un izglītība, tas jau ir traģiski.

Valsts prezidents Egils Levits pagājušonedēļ nāca klajā ar tiešām ģeniālu atziņu: «Sakārtota veselības sistēma nostiprinās cilvēka uzticību valstij». Zem šīs tēzes, domāju, parakstītos jebkurš Latvijas iedzīvotājs. 

Vairāk uzziniet šeit.

AZARTS PĀRGĀJA

Sprindžuks «atbloķē» Pleša apturēto Rīgas teritorijas plānojumu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) ir nolēmis atcelt iepriekšējā ministra Artūra Toma Pleša (AP) lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu, trešdien, 15.februārī, sasauktā preses konferencē paziņoja Sprindžuks.

Rīgas domes priekšsēdētājs piebilda, ka šis lēmums nozīmē arī to, ka ikvienam lēmumam ir sekas – tostarp arī politiskas sekas, jo iepriekšējā lēmuma pieņēmēji vairs nav politikā.

Vairāk uzziniet šeit.

GAIDĀM RINDĀ

Latvijai tuvākos gadus nebūs savas vidējās darbības pretgaisa aizsardzības

Ņemot vērā militārās industrijas kapacitāti, Latvija vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas varētu saņemt vien tuvāko gadu laikā, izriet no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera Leonīda Kalniņa paustā.

Aizsardzības resoram ir trīs raķešu sistēmu projekti, kuru virzīšana aizsardzības stiprināšanas nolūkos ir jāpaātrina. Tie ir krasta aizsardzība pret kuģiem, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu artilērija, skaidroja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA). 

Vairāk uzziniet šeit.

ADATA IZRĀVĀS

Eiropa uzvarējusi pirmajā enerģētikas kara kaujā

Eiropas Savienības valstis šo ziemu pārlaidīs, neiztukšojot savas gāzes krātuves, kas Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nozīmē sakāvi arī gāzes piegāžu kaujas laukā, raksta Politico.

Par spīti Putina centieniem «nosaldēt» Eiropu, tās ekonomika būs pārlaidusi ziemu bez nopietna kaitējuma, un arī nākamā ziema tiek gaidīta, gatavojoties nepadoties krievu spiedienam. 

Vairāk uzziniet šeit.