Pēc Lieldienu pārdomu pauzes arhitekts, uzņēmējs un miljonārs Uldis Pīlēns paziņoja mums to, ko no viņa nepacietīgi gaidīja visi, kuri vēlas vērot intrigu valsts galvas vēlēšanās. Liepājnieka ambīcijas, ko Apvienotais saraksts solās piepildīt, būtiski ietekmēs vai pat apdraudēs valdības – un, starp citu, arī valsts – stablitāti, bet tas šķiet pavisam mazsvarīgi. Urā, būs “šovs”, gatavojiet popkornu!
Tāpēc vien ir apsveicami, ka vismaz pats kandidāts godprātīgi cenšas mazināt spriedzi koalīcijā, izgaisinot Aināra Šlesera “slapjo sapni”. Nē, mums sola Pīlēns, viņš nepadzīšot Krišjāni Kariņu, lai veidotos kāda cita – ticāmāk, lemberģiski buldozerīgāka – valdība. Zinot liepājnieka un valdības galvas savstarpējo attiecību nevienkāršību, teiktais pelna ja ne paļāvību tam (latvju politikā ir iespējams viss, pat vēl vairāk!), tad noteikti cieņu teicējam.
Joprojām – plašākai sabiedrībai, nevis salaspiliešiem un pašvaldību politiķiem – pusanonīmais energoministrs Raimonds Čudars, izrādās, ir apveltīts ar elegantu humora sajūtu. Valdības neatsaucības apskādētie Skultes «cirvjakāta zupas» vārītāji gan viņa teiktajā – sašķidrinātās gāzes termināli taču varot celt kā tīru komercprojektu – saklausa vienīgi ciniskas ņirgas. Ko vēl ne? No paša sākuma šī bija politbiznesa brutāla iecere “slaukt” valsts finansējumu – par ko pārtaptu valdības galvojums –, uz Saeimas vēlēšanām pārbiedējot politiķus, ka ziemā Latvija nosals.
Zivjrūpnieku interešu aizstāvība – arī kaimiņzemju tirgos – reiz deva Didzim Šmitam plašu atpazīstamību, ļaujot ienākt un palikt politikā. Vai tagad šis viņa “kapitāls” ir problēma, kādēļ Satversmes aizsardzības birojs, lemjot par atļauju strādāt ar valsts noslēpumu, pagarināja zemkopības ministra atbilstības pārbaudi? Atteikums nozīmēs demisiju. Turklāt šai iestādei koalīcijas stabilitātes vai reputācijas sargāšana ir diezgan mazsvarīga.
Pamatīgi argumentētais priekšlikums par ieguvumiem sabiedrībai, ko dod brīvdienās – vismaz svētdienās – slēgti lielveikali, visticamāk atkal tiks “norakts”. To paveiks ne tikai tirgotāju lobija rosība, bet arī pašas sabiedrības neizpratne. Bībeles trešais bauslis “Tev būs svēto dienu svētīt”, kas šādiem ierobežojumiem jūtami palīdz ticīgākās Eiropas valstīs, mūsu pusē – kur dievnami mēdz būt tukši pat Lieldienās – nedarbojās. Šķiet, tieši lielveikali ir patiesie baltiešu tempļi…
Noklusēšana it kā neesot meli. Taču to – ir vai nav – nosaka sabiedriskā doma, nevis paša noklusētāja viedoklis. Par to nu sāpīgi pārliecinās gan Igaunijas premjerministre, kura vēlēšanu kampaņā klusēja par lielo valsts budžeta deficītu, gan Lietuvas prezidents, kam “piemirsās” viņa iestāšanās kompartijā.
Mēdz teikt, ka ir ļoti vienkārši nepārdoties, ja tevi neviens nepērk. Tāpēc, raugoties uz politiskajām cīņām ap Hamburgas ostu, prātā grozās netīkama doma – ko darītu mēs, mūsu valdība, ja Ķīnas uzņēmēju (līdz ar to neizbēgami arī šīs valsts valdības un kompartijas) acīs iekārojama kļūtu kāda no Latvijas ostām?
BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kas skaidroti tādās tēmās kā Solīt sola, Neļaujas slaucējiem, Šprotes atspēlējas?, Nenoslīkt lupatās, Svētīt, ne šopingot!, Pirmsvēlēšanu nesolījumi, Tikai “jaunības muļķība”? un Kravu pievilināšana.
SOLĪT SOLA
Uzvaras gadījumā Pīlēns “neplāno” atbrīvoties no Kariņa
Savas uzvaras gadījumā Valsts prezidenta vēlēšanās sadarbību ar Krišjāņa Kariņa (JV) valdību, uzņēmējs un politiķis Uldis Pīlēns (AP) “saredz kā ļoti lietišķu”, raidījumam 900 sekundes atzina Pīlēns.
Iepriekš jau vēstīts, ka vadošā koalīcijas partija Jaunā Vienotība publiskajā telpā norādījusi, ka neatbalstīs Pīlēna kandidatūru gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās.
Vairāk uzziniet šeit.
NEĻAUJAS SLAUCĒJIEM
Valdība neplāno sniegt finanšu garantijas Skultes LNG termināļa attīstītājiem
Valdība ir noraidījusi jebkādu finanšu garantiju sniegšanu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītājiem, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).
Vienlaikus ministrs skaidroja, ka šīs terminālis varētu tikt uzbūvēts, ja kāds no attīstītājiem pabeigs ietekmes uz vidi novērtējumu un uz komerciāliem pamatiem uzbūvēs šo termināli.
Vairāk uzziniet šeit.
ŠPROTES ATSPĒLĒJAS?
Zemkopības ministram vēl aizvien nav iedota piekļuve valsts noslēpumam
Starp valdības locekļiem speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu patlaban vēl nav izsniegta tikai zemkopības ministram Didzim Šmitam (AS).
Pielaides ir nepieciešamas visiem ministriem.
Vairāk uzziniet šeit.
NENOSLĪKT LUPATĀS
Teju puse Latvijā ievestā apģērba ir “pietuvināti atkritumu statusam”
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā vidēji gadā ieved vairāk nekā 30 000 tonnu dažādu apģērbu, apavu un mājas tekstila. No šī apjoma teju puse – vidēji 14 600 tonnas gadā – ir citu valstu lietotais apģērbs, skaidro ražotāju atbildības un atkritumu apsaimniekošanas organizācija AS Latvijas Zaļais punkts.
Risinājums, kā Latvijai “nenoslīkt” nepārstrādājamos ārzemju tekstilatkritumos, ir svarīgs visai atkritumu – to mazināšanas, pārstrādes un apsaimniekošanas – politikai.
Vairāk uzziniet šeit.
SVĒTĪT, NE ŠOPINGOT!
Izskata iespēju slēgt tirdzniecības centrus nedēļas nogalēs
Tirdzniecības centru darba laika ierobežošana brīvdienās nav tikai ekonomisks vai mazo tirgotāju aizstāvības jautājums, bet gan ļoti plašs sociāls jautājums, trešdien, 12.aprīlī, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS).
Vienlaikus Šmits akcentēja, ka valdībā vairāk atbalsta nekā neatbalsta šādu likumprojektu un pauda cerību, ka tas tiks pieņemts.
Vairāk uzziniet šeit.
PIRMSVĒLĒŠANU NESOLĪJUMI
BNN fokusā | Kajas Kallasas trešā valdība darbu uzsāk, ceļot Igaunijas nodokļus
Ziemeļu kaimiņvalsts parlaments – Valsts dome – trešdien, 12.aprīlī, beidzot deva viņai pilnvarojumu veidot jau faktiski sastādīto kabinetu. To veido divas liberālas partijas – reformisti un Igaunija 200 (Eesti 200) – un sociāldemokrāti.
Vēl pat nesākot darbu, Reformu partijas līderes Kajas Kallasas (Kaja Kallas) valdība jau izpelnījās politisko pretinieku asus uzbrukumus – koalīcijas sarunās trīs partijas vienojās, ka valsts un tautas vajadzību apmierināšanai jāceļ nodokļi. To nastas smagums atpaliekot no šodienas reālijām, skaidro Kallasa.
Vairāk uzziniet šeit.
TIKAI “JAUNĪBAS MUĻĶĪBA”?
BNN pēta | Lietuvas prezidenta skelets skapī: dalība Komunistiskajā partijā
Viss liecina, ka Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) pieteicās Komunistiskajā partijā 1988.gadā, laikā, kad nacionālās atmodas kustība Sajudis jau pulcēja simtiem atbalstītāju.
Šobrīd Nausēda nekaunas, un nožēlu neizrāda – viņš sacījis, ka iestāšanās Komunistiskajā partijā bija “jaunības muļķība”.
Vairāk uzziniet šeit.
KRAVU PIEVILINĀŠANA
Plāns pārdot daļu Hamburgas ostas Ķīnai draud izgāzties
Vācijas kanclera Olafa Šolca (Olaf Scholz) pretrunīgi vērtētais plāns pārdot daļu no Hamburgas ostas kravu termināļa Ķīnai var nepiepildīties, jo Vācijas varas iestādes ostu pasludinājušas par kritiskās infrastruktūras daļu, raksta Politico.
Savukārt vēlme iedrošināt Ķīnu veikt ieguldījumus balstās idejā, ka tad ķīniešu pārvadātāji dos priekšroku konkrētajām ostām.
Vairāk uzziniet šeit.
