Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuvas Rūpniecības federācijas viceprezidents Arūns Laurinaitis (Arūnas Laurinaitis) paziņojis, Lietuvas politiķi, kas ieņēmuši noraidošu pozu pret Ķīnu, nespēj palīdzēt vietējo uzņēmēju interesēm, un, vēl vairāk, atņem tiem konkurētspēju.
Saskaņā ar Laurinaiša teikto, atsakoties no sadarbības ar Ķīnu, Lietuva būs vienīgā, kam nebūs pieejas lētiem izejmateriāliem. Viņš uzstāj, ka Lietuvas politika attiecībā uz Ķīnu ir atņēmusi uzņēmumiem spēju konkurēt: “Ķīnas zaudēšana Lietuvas uzņēmumus ir izstūmusi ārpus spējas konkurēt Eiropas Savienības līmenī, jo Lietuva šobrīd ir vienīgā valsts, kam nav pieejas Ķīnas tirgum. Lietuvas uzņēmumi izmanto starpniekus no Polijas, Latvijas un citām valstīm, lai iegūtu izejmateriālus.”
Viņaprāt,
saspīlēto attiecību rezultāts būs situācijas pasliktināšanās laikā, kad draud ekonomiskā krīze.
Viļņas Rūpnieku un uzņēmēju asociācijas prezidents Sigits Besagirsks (Sigitas Besagirskas), runājot ar BNN, šim viedoklim piekrita. Besagirskis sacīja: “Tas tirdzniecības apjoms, kas mums ir ar Taivānu un citām Āzijas valstīm, un vēl potenciāli varētu būt, neatsvērs to, kas bija un varēja būt ar Ķīnu.”
Attiecības Lietuvas un Ķīnas starpā sarežģījās pēc tam, kad Viļņa 2021.gadā atļāva Taipejai atvērt Lietuvas galvaspilsētā pārstāvniecību, izmantojot vārdu “Taivānas”, nevis “Taipejas”. Lietuvas politikas eksperts Ķēstutis Ģirņus (Kęstutis Girnius) BNN iepriekš norādījis, ka vienpusēja Taivānas atzīšana, ļaujot tai 2021.gadā atvērt pārstāvniecību Viļņā, bija kļūda. Lietuva nesaskaņoja savu lēmumu ar Eiropas Savienību, un lietuviešu piemēram nesekoja neviena cita valsts.
Atbildot uz pārstāvniecības atvēršanu, Ķīna sarāva diplomātiskās un ekonomiskās saites ar Lietuvu.
Tas lika Eiropas Komisijai iesniegt Pasaules Tirdzniecības organizācijai prasību par Ķīnas diskriminējošo tirdzniecības politiku attiecība uz Lietuvu.
Ķīnas politika ir karsts jautājums gan Lietuvas politiķu rindās, gan eiroparlamentāriešu darba kārtībā Briselē. Lietuvas eiroparlamentāriete Rasa Juknevičiene (Rasa Juknevičienė) BNN norādīja, ka rietumvalstis nevajadzētu ar Ķīnu atkārtot kļūdas, kas tika pieļautas, veidojot attiecības ar Krieviju. Viņa uzsvēra: “Mēs Eiropā gadiem ilgi esam domājuši, ka ekonomiskā sadarbība liks diktatoriem rīkoties atbilstoši starptautiskajām normām. Tomēr izskatās, ka tā bijusi vēlamā pieņemšana par esošo, un šī ideja ir izgāzusies. Mēs izvēlējamies neredzēt Krievijas draudus, un nu mēs izvēlamies neredzēt Ķīnas draudus. Mēs esam tuvu tās pašas kļūdas atkārtošanai.”
18.aprīlī Eiropas Parlamentā noritēja diskusijas par atbildi globālajiem izaicinājumiem, kurus rada Ķīnas arvien represīvākā un uzstājīgākā politika.
Juknevičiene diskusiju laikā bija viena no skaļākajām Ķīnas kritiķēm. Tikmēr Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis ieņēma mērenāku nostāju, un norādīja, ka ES attiecības ar Ķīnu ir saistītas ar risku novērtēšanu un diversifikāciju. Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) nesen norādīja, ka
ES un rietumi, izvēloties ekonomisko izdevīgumu, nevis politiku un noteikumus, “baro” autoritāros režīmus
un ļauj tiem pārkāpt visus likumus.
Landsberģis sacīja: “Ķīna liek likmes uz to, ka mēs atkārtosim savas kļūdas… Tā vietā, lai prasītu tās palīdzību, mums vajadzētu sakopot spēkus, parādīt pasaulei, ka Ukraina, Eiropa un ASV grib un spēj nosargāt Eiropu. Tas ir vienīgais vēstījums, kas mums būtu jānodod.”
Laurinaitis gan uzskata, ka attiecības ar Ķīnu jāveido racionāli: “Ģeopolitiskā spriedze ir viens, bet ekonomiskā izdzīvošana – kas cits… Ķīna ir liels eksporta un importa tirgus.” Viņš uzsver, ka pērn joprojām bija vērojams zināms uzņēmējdarbības pieaugums, kas veidoja labākus ekonomikas rādītājus. Tomēr šogad situācija kļūšot daudz sliktāka, un jau tagad redzams, ka uzņēmējdarbība kļūst gausāka.
Rūpniecības federācijas viceprezidents norādīja, ka Lietuvas rūpnieciskā vide skaidri rāda, ka tā nav pietiekami pasargāta, lai saglabātu konkurētspēju, un piebilda, ka citu ES valstu amatpersonas skaidri apzinās, ka Ķīna ir pasaulē lielākā rūpnīca ar dažādiem materiāliem.
Laurinaitis sacīja: “Lai gan viņi iepriekš runājuši par atkarības mazināšanu no Ķīnas resursiem un produktiem, viens pēc otra tie ar kopā ar plašām uzņēmēju delegācijām dodas uz austrumiem.” Uzņēmējs atsaucās uz Francijas prezidenta Emanuela Makrona (Emmanuel Macron) neseno vizīti Ķīnā.
Lietuvas deputāts Mats Maldeikis (Matas Maldeikis) gan norāda, ka
Ķīnas nozīmīgums ir pārspīlēts, un situācija Lietuvas rūpniekiem nav tik slikta, kā Laurinaitis to iztēlo.
“Pērn Lietuva eksportēja vairāk kā jebkad. Mūsu eksporta rādītāji bija augstāki. Ja mēs runājam par Makronu, pirmkārt, viņš vēlas uzlabot savas pozīcijas, gan mājās, gan starptautiski. Viņa vizītē Ķīnā Eiropas Komisijas prezidente, tēlaini izsakoties, tika nosēdināta pēdējā rindā, tādējādi Makrona pozīcija atsvešina ES no ASV Ķīnas jautājumā.”
Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs (Vidmantas Janulevičius) iepriekš teicis, ka Ķīnas attieksme vairs nav tik skarba, un pēdējā laikā Ķīna labvēlīgāk izturas pret Lietuvas produktu eksportu un esot atsākušās sarunas par Lietuvas produktu piegādēm.
Lietuvas lietu interneta risinājumu izstrādātājs Teltonika IoT Group un Taivānas Rūpniecības Tehnoloģiju institūts gada sākumā parakstījuši 14 miljonus eiro vērtu līgumu par pusvadītāju mikroshēmu tehnoloģiju izstrādi. Teltonika iegūst tiesības izmantot Taivānā izstrādātas pusvadītāju ražošanas tehnoloģijas un iekārtas, kā arī saņems palīdzību un apmācības. Taivānas Ārlietu ministrija projektā ieguldīs 10 miljonus eiro, un pārējo summu nodrošinās Teltonika.
Besagirskis nosaucis darījumu summas par maznozīmīgām, un piebildis, ka tuvākajā nākotnē tās nepieaugs. Tāpat sliktās attiecības ar Ķīnu nostādot Lietuvas uzņēmēju izredzes sliktā pozīcijā. Arī – vismaz tuvākajā nākotnē.
Lasiet arī: BNN pēta | Viļņa: Ķīna mīkstina savu nostāju importa jautājumos
