Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Lietuvas parlamenta darba grupa, kuru vada Seima sociālo un darba lietu komitejas priekšsēdētājs Justs Džugelis (Justas Džiugelis) rosinājusi valdības partijām parakstīt vienošanos, ar ko tiktu atzīts, ka demogrāfiskā lejupslīde ir drauds nacionālajai drošībai.
Darba grupa, kas izveidota, lai risinātu darba tirgus problēmas, darbojas teju gadu. Tomēr rekomendācijas par demogrāfiju un migrācijas politiku, kas tika publiskotas gadu mijā, lika saraukt pieri neizpratnē pat dažiem Džugeļa partneriem konservatīvajā flangā. Daudzi uzskata, ka traktējums ir pārāk skarbs un pat dramatisks.
Mindaugs Skritulsks (Mindaugas Skritulskas) no valdošās konservatīvās partijas Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti BNN sacīja:«Es nedomāju, ka frāze – atzīt demogrāfisko lejupslīdi par draudu nacionālajai drošībai – ir piemērota. Protams, es nenoliedzu jautājuma svarīgumu, tas patiešām ir akūts, tomēr es drīzāk pievērstos veidiem, kā valstī veicināt dzimstību. Iespējams, daudzi atceras, ka 2007.–2008.gadā pieņemtie mēri tiešām panāca rezultātu – dzimstība pieauga.»
Pirms gada Lietuvas Statistikas pārvalde informēja, ka pēdējā desmitgadē Lietuvas iedzīvotāju skaits sarucis par 233 tūkstošiem.
2021.gada 1.janvārī Lietuvā bija 2,81 miljons iedzīvotāju, kas ir ievērojams samazinājums no 3,043 miljoniem 2011.gadā un 3,48 miljoniem 2001.gadā.
Statistika liecina, ka 11 mēnešos 2022.gadā valsti pameta 42 tūkstoši iedzīvotāju.
Pēc rekomendāciju publicēšanas Džugelis un citi likumdevēji, kā arī demogrāfijas speciālisti diskutēja Žinių radio raidījumā «Dienas jautājums». Džugelis norādīja, ka demogrāfija un darbaspēka jautājumi ir saistīti ar daudzām citām norisēm, un pastāvēja uz to, ka valdībai jābūt gatavai demogrāfiskajiem izaicinājumiem:«No otras puses, nav vienkāršas receptes, kā panākt, lai rietumu demokrātijā dzīvojošas sievietes, kas veido karjeru, strādā pie sapņu sasniegšanas un neredz bērnus kā obligātu nepieciešamību, gribētu dzemdēt… Ne sociālais atbalsts, ne līdzīgi maksājumu nebūs tas, kas liks sievietēm atteikties no sapņiem. Tāda ir realitāte.»
Viena no rekomendācijām atsaucas uz lietuviešu slikto veselības stāvokli. Politiķis sacīja: «Mums ir nepieciešams palielināt populācijas darbspējas vecumu un jāpadomā, kā atgriezt atpakaļ lietuviešus, kas šobrīd strādā ārzemēs, bet apsver iespēju atgriezties mājās.»
Džugelis arī norāda, ka nepieciešams uzlabot nosacījumus īslaicīgai strādāšanai un dzīvošanai Lietuvā, tomēr uzsvēra, ka darba grupa ar to nedomā lētā darbaspēka ievešanu:
«Mēs vēršam uzmanību uz jaunu, talantīgu, izglītotu un pieprasītu profesionāļu piesaisti. Šeit ir divi aspekti: viens ir birokrātiskais slogs, kas attur cilvēkus no ierašanās šeit. Otra monētas puse, protams, ir algas.»
Seima deputāte Asta Kubiliene (Asta Kubilienė) diskusijā norādīja, ka galvenās demogrāfiskās problēmas ir zemie dzimstības rādītāji un emigrācija. Deputāte sacīja: «Cilvēku skaita samazināšanās ir arī drauds visai Lietuvas sabiedrības struktūrai. Man šķiet, ka tas ir ļoti būtiski, un pēc problēmu nosaukšanas vārdā tās mums pašiem arī jārisina, nevis jāgaida, ka kāds mūs nāks glābt.» Saskaņā ar viņas teikto, valdošās koalīcijas politika neveicina dzimstības uzlabošanos valstī. Kubiliene aicināja skatīties uz Ungārijas piemēru, kur cilvēkiem, kam ir četri bērni, neesot jāmaksā nodokļi, un tādu piemēru esot daudz.
Tikmēr opozīcijas pārstāve Ieva Kačinskaite-Urboniene (Ieva Kačinskaitė-Urbonienė) sacīja, ka šādi jautājumi, demogrāfija un darbaspēks, esot jārisina diskusijās un debatēs, nevis veidojot lielapjoma rekomendāciju dokumentus. «Pārāk liels uzsvars ir likts uz imigrācijas veicināšanu un pārāk maz uzmanības pievērsts faktam, ka demogrāfijas jautājumus risinām uz vietas. Pastāv ideoloģiskas un vērtību sistēmas atšķirības, un tas nozīmē, ka risinājums var rasties tikai diskusijās. Šķiet jocīgi, ka rekomendācijas iesaka parakstīt vienošanos, ja mēs pat nevaram diskutēt par svarīgiem jautājumiem nelielā grupā,» teica Kačinskaite-Urboniene. Viņasprāt, Džugelis pat nav centies mudināt darba grupas dalībniekus meklēt plašāku vienošanos un labākus risinājumus.
Maksa Planka institūta demogrāfijas pētnieks Domats Jasiļonis (Domantas Jasilionis) norādija, ka iedzīvotāju skaits samazināsies dažādu iemeslu dēļ: «Emigrācija atkal pieaug. Mēs runājam par imigrāciju, bet nevaram noturēt cilvēkus Lietuvā. Mums nevajag uzstādīt nereālus mērķus, mums ir vienkārši jāsaprot, ka mūsu skaits saruks. Šis samazinājums ir jāpārvalda un jāsamazina.»
Pēc pētnieka domām, iedzīvotāju skaits sarūk reģionu iztukšošanās dēļ, un ērta infrastruktūra, kas nepieciešama vecākiem, iespējas apvienot darbu un bērnu audzināšanu, un tēva un mātes pienākumu pienācīga sadalīšana var palīdzēt risināt problēmas.
Daiņus Kepenis (Dainius Kepenis) uzskata, ka demogrāfija ir tikai daļa no kopskata. Sarunā ar BNN viņš atklāja: «Mēs cenšamies no jauna izgudrot velosipēdu. Viss, kas vajadzīgs, ir atcerēties, ko Lietuvas gaišākie prāti ir teikuši starpkaru periodā. Atcerēsimies, ko Vīdūns (prūšu-lietuviešu skolotājs, dzejnieks, humānists un filozofs) rakstījis savā populārajā darbā «Mātišķības un tēvišķības noslēpumi». Diemžēl, vecāku lomas nozīme ir zaudējusi savu pievilcību un būtību. Mēs esam to atdevuši globālisma un citu tendenču rokās. Ja mēs nerīkosimies tagad, būs par vēlu.»
Visticamāk, valdošā koalīcija tomēr neparakstīs Džugeļa darba grupas rosināto vienošanos. Skritulsks BNN uzsvēra: «2007.–2008.gadā piemērotais finsnaiālais atbalsts ģimenēm, kas audzina vairākus bērnus, izrādījies efektīvs, un to atkal vajadzētu apsvērt… Pašvaldību līmenī nepieciešams sniegt plašāku atbalstu jaunajām ģimenēm, kas atgriežas mājās. Piemēram, Palangas pašvaldība, no kuras nāku arī es, nolēmusi pirmajā gadā pēc atgriešanās atmaksāt jaunajām ģimenēm 50% no to samaksātā ienākumu nodokļa.»
Tiek uzskatīts, ka 2030.gadā Lietuvā būs mazāk nekā 2,5 miljoni iedzīvotāju, un 2045.gadā to skaits būs sarucis līdz diviem miljoniem.
