Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Izskatās, ka ilgi gaidītajam Baltijas dzelzceļa tīkla projektam Rail Baltica vismaz Lietuvā būs jauns būvdarbu noslēguma termiņš – 2030.gads.
Lietuvas transporta un komunikācijas ministrs Marjus Skodis (Marius Skuodis) BNN sacīja: “Mēs plānojam līdz tam laikam pabeigt projektu, un līdz ar to būt pirmie starp Baltijas valstīm, kas to paveic, vēl pirms Eiropas Komisijas oficiālā gala termiņa.”
Kopš kara sākuma Ukrainā ir būtiski pieaugusi projekta nozīme, un Eiropas Komisija (EK) lēmusi to ievietot starp svarīgākajiem bloka transporta infrastruktūras darbiem, finansējot līdz 85% no projekta izmaksām.
Tiesa, Rail Baltica būvniecība ne tuvu nav pastaiga parkā. Skodis nesen sacījis: “Kad es skatos uz būvnieku gatavošanos, man jāatzīst, ka redzu daudz birokrātisku šķēršļu. Diemžēl. Viens no starptautiskajiem būvniekiem, uzņēmums no Spānijas, kuru pat nav nolīdzis lietuviešu uzņēmums, diemžēl jau kavē darbu termiņu.”
Uzņēmumi no Spānijas jau kādu laiku nav laba zīme projektam. 2022.gada nogalē Lietuvas valdība aizliedza valsts dzelzceļa infrastruktūras uzņēmumam Lietuvos geležinkeliai (LTG) slēgt līgumu ar uzņēmumu no Spānijas, ko kontrolē Ķīna, par dzelzceļa tilta būvniecību pār Neri. Aizlieguma iemesls bija bažas par valsts drošību. Valdības lēmums nozīmēja, ka LTG meitasuzņēmums
LTG Infra nedrīkstēja ar Spānijas uzņēmumu noslēgt 62,5 miljonus eiro vērtu līgumu.
Bez citiem apgrūtinājumiem, eksperti runā arī par kapacitātes trūkumu projekta īstenošanai. Lietuvas Rail Baltica vadītājs Dovīds Palaima (Dovydas Palaima) sacīja: “Es redzu noteiktus ierobežojumus. Tā ir tirgus spēja īstenot šāda apjoma projektus. Mēs pārstrukturējam projektu, veicam pārrunas ar būvniekiem un tirgus izpēti un meklējam risinājumus.”
Transporta un komunikācijas ministrs nesen apmeklēja Jonavas apriņķi, caur kuru Rail Baltica virzīsies uz Latvijas robežu, lai savām acīm pārliecinātos par projekta virzību. Pēc būvniecības vietas aplūkošanas ministrs atkārtoja, ka projekta noslēguma laiks Lietuvas teritorijā – 2026.gadā – tiks pārcelts. Tomēr ministrs cer, ka tuvāko triju gadu laikā izdosies izveidot dzlzceļa līniju vismaz līdz Lietuvas piektajai lielākajai pilsētai Paņevēžai. Skodis sacīja: “2028.gadā poļi sola tikt līdz mūsu robežai ar savām sliedēm. Tas nozīmē, ka tajā pašā laikā jābūt gatavām arī mūsu sliedēm, lai tās varētu savienot un uzsākt vilcienu satiksmi.”
Ministrs piebilda, ka projekts būs dārgāks, bet neminēja konkrētus skaitļus.
Pirms sešiem gadiem bija plānots, ka Rail Baltica Lietuvai izmaksās 2,5 miljardus eiro.
Saskaņā ar ministra teikto, ir tikai normāli, ka karš un pieaugošā inflācija ietekmē projekta izmaksas.
Ir vēl kāds sadārdzinājuma iemesls, kas netika ņemts vērā projekta izstrādes laikā – klimata pārmaiņas.
Palaima LNK News sacīja: “Mums jāatzīst, ka ir klimata pārmaiņas. Veidojot šādas struktūras, mums tās jābūvē pilnīgi citādi, lai smagākas lietusgāzes, kādas varam sagaidīt, neaizskalotu sliežu pamatus. Tas ir paaugstinājis izmaksas.”
Projekta īstenošanas laikā Lietuva jau ir izbūvējusi Rail Baltica sliežu ceļu 128 kilometru garumā.
Eiropas vilcieni jau pārvietojas no Kauņas uz Poliju. Plānots, ka garākā dzelceļa tilta Baltijā būvniecība pār Neri sāksies šogad. Palaima norādīja, ka bija problēmas ar tilta dizainu, bet tās ir atrisinātas un norit gatavošanās darbi, lai vasaras beigās pilnā sparā sāktu tilta būvniecību.
Lietuvas transporta un komunikācijas viceministre Loreta Maskaļoviene (Loreta Maskaliovienė) izrādīja optimismu: “Rail Baltica projekta īstenošana Lietuvā virzās raiti. Salīdzinot ar Latviju un Igauniju, Lietuva ir paveikusi visvairāk.” Viņa norādīja, ka projekts Lietuvai ir stratēģiski, ekonomiski un valsts drošības ziņā svarīgs, tādēļ Lietuva centīsies to paveikt pēc iespējas ātrāk. Viceministre uzsvēra: “Atsevišķas projekta īstenošanas fāzes, materiālu izmaksas un plānotos darbus ir ietekmējuši globālie faktori, tādi kā Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskā situācija. Tomēr kopumā mēs saglabājam ambīcijas un pieliekam visas pūles, lai pabeigtu šo svarīgo projektu pēc iespējas ātrāk.”
Uzsverot Lietuvas panākumus, Rail Baltica valdes loceklis Marjus Narmonts (Marius Narmontas) sacīja, ka citas valstis vēl nav paspējušas pat sākt Eiropas standarta sliežu ceļu izbūvi. Viņš norādīja: “Tuvākajā laikā būvuzņēmējs sāks darbus arī Latvijā. Arī Igaunija sāk būvniecības darbus…
Ne tikai Lietuva ir pagarinājusi projekta izpildes laiku – to izdarīja arī Latvija un Igaunija.”
Par spīti kavējumiem, Lietuva ir gatava turpmāk ar pilnu jaudu īstenot Rail Baltica projektu. Maskaļoviene BNN pastāstīja: “Turpmākajos mēnešos sāksies uzbēruma galveno konstrukciju un inženiertehnisko struktūru būvniecība vēl divos posmos. Šobrīd tiek sagatavota tehniskā dokumentācija. Šajos posmos notiek vietējās nozīmēs autoceļu pieslēgumu būvniecība, kas ir gandrīz pabeigta.” Pēc viceministres teiktā, šī gada beigās tiks noslēgti divi papildus līgumi par sliežu uzbēruma un inženierstruktūru būvniecību divos posmos virzienā uz Latvijas robežu.
Karš Ukrainā projektu ir padarījis vēl nozīmīgāku. Pirms kara Rail Baltica bija liela nozīme kā ekonomikas projektam, kas vērsts arī uz vides problēmu risināšanu, tomēr tagad tas kļuvis nozīmīgs miera un drošības dēļ. Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann) pērn decembrī, uzstājoties Rail Baltica konferencē Rīgā, sacīja: “Krieivjas iebrukums Ukrainā ir fundamentāli mainījis Rail Baltica funkcijas, padarot šo projektu nozīmīgu ne tikai reģiona ekonomikai, bet arī tā aizsardzībai… Mums jāved Somija un Baltijas valstis tuvāk Eiropai arī militāri.
Mums jāspēj brīvi pārvietot karavīri un ekipējums, lai nodrošinātu Eiropas Savienības un NATO aizsardzību.
Tas kļūst īpaši svarīgi, kad NATO pievienojas Somija un Zviedrija.” Tiesī tādēļ Eiropas Komisijas nolēmusi finansēt līdz 85% no projekta izmaksām.
Rail Baltica pamatmērķis ir integrēt Baltijas valstu dzelzceļa līnijas Eiropas kopējā tīklā.
