Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius), speciāli BNN
Tiešsaistes petīcijā aicina bijušo Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti (Dalia Grybauskaitė), kuru par viņas stingrību prezidentūras laikā no 2009.līdz 2019.gadam dēvēja par “Tērauda magnoliju”, galvaspilsētas Daukanta laukumā vēlreiz kandidēt uz augstāko amatu.
Pirmdien, 21.augustā, līdz plkst. 14.00 vairāk nekā 4 700 cilvēku bija parakstījuši “Aicinājumu Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei piedalīties prezidenta vēlēšanās”.
Petīcijā vēstīts, ka Lietuva pārdzīvo bīstamu laiku, kas iezīmēts ar lielām ģeopolitiskām briesmām un to pārvarēšanai nepieciešama “liela koncentrēšanās, gribasspēks un apņēmība” – īpašības, kas piemīt tieši Grībauskaitei.
“Mēs, Jums, ticam. Mūsu valstij Jūs vajag. Mums Jūs vajag. Jūs esat mūsu prezidente,” teikts petīcijā.
Lietuvas bijusī valsts vadītāja jau iepriekš paziņojusi, ka neplāno kandidēt uz prezidenta amatu vēlreiz – to pirmdien atkārtoja viņas birojs.
“Prezidente jau ir paudusi savu nostāju par nepiedalīšanos vēlēšanās,” rakstiskā komentārā norādīja Grībauskaites birojs.
Tomēr analītiķi atzīmē, ka “Tērauda Magnolija”, visticamāk, izpēta viņas izredzes.
“Viņa startēs sacensībās, ja būs pārliecināta, ka var uzvarēt,” aģentūrai BNN sacīja bijušais ministru prezidents Naglis Puteikis (Naglis Puteikis).
Šīs nedēļas sākumā Grībauskaite pielika eļļu ugunī, publicējot fotogrāfiju ar sevi un Lietuvas basketbola izlases basketbolistiem, kuri nedēļas beigās uzsāks pasaules čempionātu Filipīnās.
“Nosūtu mūsu basketbolistus uz pasaules čempionātu ar vislabākajiem vēlējumiem,” teikts viņas ierakstā.
Fotogrāfijā Grībauskaite ir tērpusies zilā kostīmā, kas kļuvis par viņas firmas tērpu, bet uzmanību piesaistīja arī cita detaļa – ap kaklu šalle ar Lietuvas karogu.
“Tā varētu būt tikai viena no daudzajām fotogrāfijām, bet viņa to darīja apzināti – lai iedarbinātu runas par viņas iespējamo kandidēšanu,” pārliecināts Puteikis.
Viņš neizslēdz, ka Grībauskaite piekritīs mudinājumam piedalīties vēlēšanās.
“Redziet, viņa vairs nav amatā, bet, ja mēs paskatītos apkārt, mēs joprojām redzētu daudzus cilvēkus vadošos amatos svarīgos valsts uzņēmumos, piemēram, Lietuvas Bankā, Konkurences padomē, Ignitis (Lietuvas valsts kontrolētā enerģētikas grupa – L.J.) un citos lielos uzņēmumos. Tos visus iecēla Grībauskaite,” sacīja Puteikis.
Viņš saka, ka pašreizējais prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) līdz šim ir iecēlis ļoti maz cilvēku svarīgos amatos.
“To vienkārši nevar neņemt vērā, jo enerģētikas un banku nozares ir ļoti sadrumstalotas,” viņš piebilda.
Eksparlamentārietis saka, ka viņam šķiet “ļoti interesanti” nesenie vārdi, ko par partijas potenciālo prezidenta amata kandidātu izteicis tagadējais eirodeputāts un viens no valdošās TS-LKD stūrakmeņiem Andrjus Kubiļus (Andrius Kubilius).
“Viņš sacīja, ka konservatīvajiem nav nekādu izredžu vēlēšanās, ja partija neiekļaus Grībauskaiti vēlēšanu sarakstā. Viņš bija tiešs, bet teica patiesību,” aģentūrai BNN uzsvēra Puteikis.
Viļņas universitātes asociētais profesors Kēstutis Girnius (Kęstutis Girnius), kuru uzrunāja BNN, sacīja: “Es domāju, ka šīs petīcijas pamatā ir vilšanās. Lai gan Gitans Nausēda ir izteikts favorīts gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, tomēr daudzi ar viņu ir neapmierināti.”
“Valdošajiem konservatīvajiem (oficiāli “Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti”, TS-LKD – L.J.) joprojām nav uzticama kandidāta vēlēšanām un Grībauskaitei ir ļoti spēcīga un laba reputācija. Nepārsteidz tas, ka daudzi cilvēki joprojām paļaujas uz viņu un tic, ka viņu var pierunāt atkal kandidēt,” sacīja Girnius.
“Pagaidām viņa apgalvo, ka neplāno kandidēt. Es personīgi uzskatu, ka būtu saprātīgāk, ja viņa nekandidētu – jaunais pilnvaru laiks var sabojāt viņas reputāciju, un pašreizējie apstākļi nav piemēroti, lai veiktu būtiskas pārmaiņas Lietuvas politikā un ārpus tās,” analītiķis uzsvēra aģentūrai BNN.
Grībauskaite tika uzskatīta par vienu no kandidātiem, kas varētu aizstāt pašreizējo NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu (Jens Stoltenberg) pēc viņa pilnvaru termiņa beigām. Sākotnēji bija plānots, ka pagājušā gada rudenī viņš atkāpsies no amata, taču pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā viņa pilnvaru termiņš tika pagarināts līdz 2024.gada oktobrim.
Starptautiskie plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Grībauskaites kandidatūra tika pabīdīta malā, jo viņas nostāja attiecībā uz Krieviju bija agresīva.
Lai gan Grībauskaite pēc aiziešanas no amata 2019.gadā ir salīdzinoši maz pamanāma, tomēr viņas publiskās uzstāšanās un komentāri vienmēr piesaista uzmanību.
Jūlija sākumā viņa apgalvoja, ka NATO nav spējusi atturēt Krieviju un ka Rietumi joprojām dzīvo pavisam “citādākā laikā” nekā Maskava, kas ir mobilizējusi visu savu sabiedrību un rūpniecību karam.
“Mums nav izdevies atturēt Krieviju […] no kara sākšanas. Mēs joprojām nespējam izskaidrot cilvēkiem, kas ir jādara. Mēs joprojām nespējam apbruņot Ukrainu, lai tā varētu dot prettriecienu,” Grībauskaite sacīja Viļņas universitātes konferencē, par ko ziņoja LRT.lt.
Pēc Maskavas īstenotās Krimas okupācijas 2014.gadā Baltijas valstis izteica nopietnu brīdinājumu Rietumu līderiem par draudiem, ko rada Krievija, taču reakcijas nebija.
“Mūs izsmēja, kritizēja un neuzklausīja. Tagad, kad mēs tiekamies ar līderiem, bijušajiem līderiem, viņi sūdzas un saka, ka mums bija taisnība. Bet kāpēc mūs tagad neuzklausa?” sacīja bijusī valsts vadītāja.
Grībauskaite nesen izteicās par notiekošajām publiskajām debatēm saistībā ar Vācijas apņemšanos nosūtīt brigādi uz Lietuvu un nosauca to par “apkaunojumu”.
“Es domāju, ka publiskās debates liecina par mūsu politiskās elites brieduma trūkumu,” viņa ir teikusi.
Viļņa ilgojas, lai valstī pastāvīgi tiktu izvietota pilna vācu brigāde. Berlīne ilgi uzstāja, ka Lietuvā tiks izvietota tikai daļa brigādes. Tomēr jūnijā Vācija mainīja savu lēmumu un paziņoja, ka tā pastāvīgi izvietos brigādi Lietuvā, ja šī valsts izveidos nepieciešamo infrastruktūru un ja tas būs saskaņā ar citiem NATO plāniem.
Līdz prezidenta vēlēšanām nākamā gada maijā atlikuši tikai astoņi mēneši, bet ir zināms tikai viens prezidenta amata kandidāts.
Lietuvas Zemnieku un Zaļo savienība ir izvirzījusi bijušā veselības ministra Aurēlija Verīgas (Aurelijus Verygas) kandidatūru prezidenta amatam.
Pagaidām aptaujas liecina, ka pašreizējam prezidentam Nausēdai ir lielākās izredzes uzvarēt 2024.gada vēlēšanās.
Tomēr viņš vēl nav apstiprinājis, vai kandidēs uz otru amata termiņu.
“Kā prezidents jau iepriekš vairākkārt ir teicis, par savu dalību 2024.gada vēlēšanās viņš plāno lemt līdz šā gada beigām,” pirmdien, 21.augustā, LRT.lt pavēstīja prezidenta kanceleja.
Šonedēļ Lietuvas eksperti apkopoja valsts ietekmīgākās personas. Topa augšgalā atrodas prezidents Gitans Nausēda, bet pirmajā desmitniekā ir arī bijušie prezidenti Valds Adamkus (Valdas Adamkus) un Daļa Grībauskaite.
