Trešdien, 29.martā, aprit 19 gadu, kopš Latvijas rīcībā nonāca pats efektīvākais līdzeklis mūsu tautas un valsts drošībai – Ziemeļatlantijas alianses jeb NATO līguma 5.panta burts un gars.
Mēs – bez aviācijas bāzes kuģiem un pat bez savām reaktīvām kara lidmašīnām – esam pasaules varenākā militārā spēka pilnvērtīga sastāvdaļa. Tieši tagadējos trauksmainos laikos beidzot arī paši sevi tā saredzam.
Ir apklusuši kādreizējie rietumnieku pārmetumi, ka Latvija, Baltijas valstis spējot NATO drošību tikai patērēt, ne vairot. Tāpat arī izgaisusi – tīši un prasmīgi kurinātā! – skepse Latvijas sabiedrībā par 5.panta dotām garantijām: tiešām lielie un varenie alianses partneri tā nu steigsies mums, maziem un tāliem, briesmās palīdzēt? Atbildi redzam Ādažos.
Kāds savukārt šajos gados bijis mūsu, Latvijas, galvenais devums partneriem?
Uz šo BNN jautājumu atbild Ventspils pilsētas domnieks Ģirts Valdis Kristovskis – mūsu uzņemšanai izšķirīgo gadu neatlaidīgais aizsardzības ministrs (1998–2004) – un 14.Saeimas Nacionālās drošības komisijas sekretārs Ainars Latkovskis, valsts drošības politikas veidošanas un parlamenta veterāns (likumdošanā strādā kopš 2002.gada).
Kristovskis: «Latvijas iestāšanās NATO primāri bija Eiroatlantiskās telpas paplašināšanas un Rietumu demokrātisko vērtību nostiprināšanas sasniegums. NATO noteikti ir ieguvusi uzticamu sabiedroto, kas uzmanīgi vērtē aiz tās Austrumu robežām notiekošos procesus. Tas ir galvenais NATO kā civilizētas Eiropas drošības pamatgaranta svarīgākais ieguvums.
Latvijas pienesums NATO nebūtu jāvērtē vienkāršoti,
tas ir, NATO militāra spēka vai militāru spēju kopējā pieauguma kontekstā. Lai gan arī tas nebūt nav mazsvarīgs pienesums.
Tāpēc NATO kontekstā svarīgi, ka Latvija, kopā ar pārējām Baltijas valstīm paplašina NATO operacionālās darbības telpu, kas veido NATO Eiropas ģeogrāfiskās drošības dziļumu, īpaši tās ziemeļu dimensiju. Galu galā, pēdējo gadu ģeopolitisko notikumu, īpaši Krievijas bezjēdzīgā un pašnāvnieciskā kara Ukrainā rezultātā, NATO valstu saime ap Baltijas jūru nostiprinās. Līdz ar Somijas un Zviedrijas iesaisti, ievērojami sarūk Krievijas iespējas biedēt kaimiņvalstis ar saviem impēriskajiem mērķiem.
Tādejādi Latvijas un Baltijas valstu kopējā pievienošanās NATO pirms 19 gadiem ir devusi iespēju, NATO un Ziemeļvalstu militārajiem plānotājiem domāt citās kategorijās un mērogos, kas rezultējas drošības ap Baltijas jūru līdzsvara ievērojamā pieaugumā agrākā Krievijas dominējošā pārspēka priekšā.»
Arī Saeimas deputāts uzskata, ka NATO, uzņemot savā ierindā Latviju, ieguva patiesi uzticamu partneri. Jau šobrīd mūsu valsts aizsardzības izdevumiem velta vairāk kā alianses prasītos 2%* no IKP, līdz 2027.gadam esam apņēmušies nonākt līdz 3% no IKP.
[* Patlaban šo prasību pilda tikai Apvienotā Karaliste, ASV, Igaunija, Grieķija, Latvija, Lietuva un Polija, atzīts šomenēs publiskotajā alianses atskaitē par 2022.gadu. Tuvu tam ir Francija un Horvātija. Pavisam NATO ir 30 dalībvalstis.]
Taču, Latkovska ieskatā, vissvarīgākais mūsu devums NATO partneriem ir šis: «Latvija noteikti ir bijusi ļoti noderīga, nostabilizējot reālistisku un precīzu priekšstatu par Krieviju visā aliansē. NATO Madrides samitā Krievija tik atzīta kā visnozīmīgākais un tiešākais drauds – tas, par ko Latvija ir brīdinājusi jau kopš deviņdesmito gadu sākuma.»
Foto: Aizsardzības ministrija
Lasiet arī: Ungārija apstiprina Somijas pieteikumu NATO
