Šveices politiskā elite gājienam, kas sašūpoja pasaules finanšu tirgu un nokļuva populārāko mediju pirmajās lapās, gatavojās jau pirms steigā sasauktās preses konferences, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Kamēr Šveices Centrālā banka un finanšu regulatori sabiedrībai stāstīja, ka Credit Suisse ir pasargāta, aiz slēgtām durvīm norisinājās skrējiens, lai glābtu otru lielāko valsts banku. Notikumu ķēde izraisīja Credit Suisse pārņemšanu, ko valsts atbalstīja ar 280 miljardus lielu aizdevumu. Labvēlīga attieksme pret bankas akcionāriem tā vietā, lai pasargātu obligāciju investorus, apgrieza kājām gaisā pasaules finanšu tirgu.
Notikumi Šveicē ir pretrunā visām mācībām, kas bija jāgūst pēc 2008.gada krīzes. Vienas bankas glābšanas akcija rada risku koncentrēšanos vienā banku industrijas milzī, UBS Group AG. Šveices Nacionālā banka atteicās sniegt komentārus, savukārt Šveices Finanšu ministrija neatbildēja uz aicinājumu sniegt komentārus.
Credit Suisse jau gadiem cīnījās ar skandāliem un zaudējumiem, un centās turēties pretī pašu radītajai uzticības krīzei.
Bankas slēgšana bija dažu dienu jautājums. Drīz pēc tam, kad 12.martā ASV valdība ziņoja, ka palīdzēs garantēt divu vidēja lieluma kreditoru noguldījumu drošību, uzmanība tika pievērsta Credit Suisse un tās spējai saglabāt noguldītāju uzticību. Pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos no Cīrihes bankas jau bija izņemti 110 miljardi dolāru, un banka centās šos zaudējumus novērst.
Maza nozīme bija Credit Suisse lielākā investora atkārtotajiem solījumiem, ka bankai var uzticēties, un sekoja ievērojama noguldījumu aizplūšana. Finanšu centros Cīrihē un Bernē sāka pieaugt spriedze. Tomēr pat tad, kad jau norisinājās diskusijas par Credit Suisse glābšanu, Šveices Nacionālā banka un valsts finanšu regulatori norādīja, ka atsevišķu ASV banku problēmas nerada tiešu risku Šveices finanšu tirgum. Arī pati banka runāja par stabilitāti. 16.martā Credit Suisse Reuters sacīja, ka, par spīti starptautiskajai banku krīzei, likviditātes rādītāji laikā no 8. līdz 14.martam nav mainījušies.
Saziņa ar Eiropas Centrālo banku šajā laikā bija vāja. Credit Suisse filiāles Luksemburgā, Spānijā un Vācijā bija nelielas. Eiropas finanšu regulatori bija noraizējušies, ka Šveice visus zaudējumus varētu uzvelt uz obligāciju turētāju pleciem – tas ir radikāls solis, kas tomēr tika sperts. Šveices finanšu ministre Karīna Kellere-Zutere (Karin Keller-Sutter) norādīja: «Šādā veidā pastāv mazāks risks nodokļu maksātājiem. Bankrots būtu sliktāks scenārijas, jo izmaksas Šveices ekonomikai būtu bijušas milzīgas.»
Pasaules finanšu tirgus pēc šāda pavērsiena joprojām ir grīļīgs. Kāda no iesaistītajām personām Reuters sacīja: «Kad tev ir miljardieru banka, visi noguldījumi var pazust ļoti ātri. Tavs gals var pienākt trīs dienās.»
Lasiet arī: Credit Suisse ziņo par līdzekļu aizņemšanos; finanšu tirgū jūtamas bažas
