Šveices banka Credit Suisse paziņojusi, ka aizņemsies līdz 54 miljardiem dolāru no Šveices Centrālās bankas, lai stiprinātu investoru uzticību pēc akciju vērtības krišanās, kas radījusi bažas par starptautisku banku krīzi, raksta ziņu aģentūra Reuters.
Bankas paziņojums piebremzējis iespaidīgos pārdošanas apjomus Āzijas tirgū ceturtdienas, 16.marta, rītā, kas sekoja vētrainām pārdošanas sesijām naktī Eiropā un ASV. Investori ir satraukušies par banku noguldījumu samazināšanos, un attiecīgi rīkojas.
Agrā 16.marta rītā publiskotajā paziņojumā Credit Suisse norādīja, ka izmantos iespēju aizņemties no centrālās bankas līdz 54 miljardiem dolāru. 15.martā Šveices varas iestādes informēja, ka Credit Suisse atbilst kapitāla un likviditātes prasībām, kas noteiktas sistēmiski svarīgākajām bankām, un drīkst izmantot Centrālās bankas atbalstu, ja tas nepieciešams.
Credit Suisse ir pirmā lielā starptautiskā banka, kura kopš 2008.gada finanšu krīzes izmanto šādu ārkārtas līdzekli, un tas liek uzdot jautājumu, vai bankas spēs turpināt cīnīties ar inflāciju, agresīvi paaugstinot procentu likmes.
Āzijas akciju tirgus ceturtdienas rītā sekojis satraukumam Volstrītas biržā, un investori iegādājušies zeltu, obligācijas un dolārus. Lai gan bankas paziņojums ļāvis samazināt zaudējumus, tirgus ir nestabils un noskaņojums trausls.
Sidnejas investīciju uzņēmuma Barrenjoey kapitāla plānotājs Demiens Bjūijs (Damien Boey) sacīja: «Tas palīdz. Tas novērš tūlītējo risku. Tomēr tas nostāda citas izvēles priekšā. Jo vairāk mēs šādi darām, jo vairāk mēs notrulinām monetāro politiku, un jo ilgāk mums ir jādzīvo ar augstāku inflāciju – un kā tas būs? Vai glābšanas pasākumi uzlabo situāciju? No vienas puses, tiek aizvākts riska avots, kas ir skaidri redzami draudi. No otras puses, mēs iegrimstam dziļāk finanšu politikā, kas stagnē pati sevī.»
Credit Suisse direktors Ulrihs Kerners (Ulrich Koerner) 15.martā centās nomierināt investorus: «Mūsu kapitāls, mūsu likviditāte ir ļoti, ļoti spēcīga. Mēs atbilstam un esam pat pārsnieguši praktiski visas regulatora prasības.»
167 gadus vecās bankas problēmas ir pavērsušas investoru un regulatoru uzmanību no ASV uz Eiropu. Credit Suisse sāka bankas akciju izpārdošanu pēc tam, kad tās lielākais investors paziņoja, ka regulatoru noteikto ierobežojumu dēļ vairs nevar finansiāli palīdzēt.
Bažas par Credit Suisse papildinājušas jau tā drūmo gaisotni, ko radīja Silīcija ielejas bankas un Signature Bank slēgšana ASV.
Investoru uzmanība šobrīd ir pievērsta centrālo banku un citu regulatoru rīcībai, kam vajadzētu stiprināt uzticību banku sistēmai.
ASV banku bankrots radīja satrauktu kustību finanšu institūciju akciju tirgū, jo investori satraucas, ka varētu atkārtoties līdzīga situācija kā 2008.gadā. Tad Volstrītas milža Lehman Brothers sabrukums aizsāka starptautisku finanšu krīzi. Investoru aiziešana palielina bažas par plašākiem draudiem finanšu sistēmai, un ir zināms, ka Eiropas Centrālā banka sazinājusies ar tās pakļautībā esošajām bankām, lai aptaujātu par saistību un sadarbību ar Credit Suisse. Arī ASV Valsts kase norādījusi, ka seko līdzi situācijai un uztur kontaktus ar Credit Suisse sadarbības partneriem.
Strauji pieaugošās procentu likmes uzņēmumiem radījušas grūtības veikt maksājumus bankām, kas savukārt palielina kreditoru zaudējuma iespējas.
Lasiet arī: ASV slēdz banku; Silīcija ielejas uzņēmēju vidū virmo satraukums
