Rīgas dome (RD) pieņēmusi lēmumu būtiski ierobežot iedzīvotāju līdzdalības spējas, nosakot minimālo slieksni publiskās apspriešanas ierosināšanai – 20 000 paraksti. Šādi grozījumi pašvaldības nolikumā, varētu nepamatoti ierobežot iedzīvotāju līdzdalības spējas, norāda biedrība Sabiedrība par atklātību Delna.
RD mājaslapā ir publicējusi Rīgas valstspilsētas pašvaldības nolikuma projektu, kur cita starpā plāno noteikt, cik iedzīvotāju paraksti ir nepieciešami, lai ierosinātu publisko apspriešanu.
Delna pārstāvju ieskatā,
Rd plānotais minimālais slieksnis publiskās apspriešanas ierosināšanai ir nesamērīgs, nepamatots un pretējs Pašvaldību likumā noteiktajam sabiedrības līdzdalības mērķim.
Delna ir sagatavojusi un nosūtījusi vēstuli domei. Delna atzīmē, ka Rīgas dome ir kļūdaini interpretējusi Pašvaldību likuma 54. panta otro daļu, pieņemot, ka tai ir pienākums pašvaldības nolikumā ietvert minimālo slieksni publiskās apspriešanas iniciēšanai.
“Nav pamatoti uzskatīt, ka ir nepieciešams konkrēts iedzīvotāju skaits, lai iniciētu publisko apspriešanu, īpaši ņemot vērā, ka par publiskās apspriešanas rīkošanu tāpat ir nepieciešams domes lēmums. Turklāt, ja likumdevējs būtu vēlējies noteikt obligātu minimālo slieksni iedzīvotāju skaitam, kuri var iniciēt publisko apspriešanu, likumdevējs nebūtu izvēlējies lietot vārdu “var” – pašvaldībai nav pienākums šādu slieksni noteikt, bet tā var noteikt minimālo slieksni, cik iedzīvotājiem jāpiedalās publiskajā apspriešanā, un šādu slieksni dome noteiktu lēmumā par publiskās apspriešanas organizēšanu,” uzsvērts biedrības vēstulē Rīgas domei.
Līdztekus Delna skaidro, ka minētā norma [Pašvaldības likuma 54.pants] ir interpretējama tā, ka jebkuram iedzīvotājam ir tiesības vērsties pašvaldības domē ar iniciatīvu par publiskās apspriešanas organizēšanu, un,
ja pašvaldība šo iniciatīvu uzskata par atbalstāmu, tā pieņem lēmumu par publiskās apspriešanas organizēšanu, un nepieciešamo parakstu skaitu.
Biedrība arī norāda, ka domei ir tiesības lēmumā noteikt minimālo iedzīvotāju skaitu, kāds nepieciešams, lai publisko apspriešanu varētu uzskatīt par notikušu, taču tas nav domes pienākums.
Tādēļ Delnas ieskatā Rīgas domes
plānotais minimālais slieksnis publiskās apspriešanas ierosināšanai – 20 000 parakstu, ir nesamērīgs, nepamatots un pretējs Pašvaldību likumā nostiprinātajam sabiedrības līdzdalības mērķim.
Savukārt RD paskaidrojumā Delna ir norādījusi, ka šāds skaits ir izvēlēts, analoģiski piemērojot Vietējo pašvaldību referenduma likuma regulējumu par minimālo iedzīvotāju skaitu referenduma ierosināšanai. Biedrības ieskatā, domes argumenti nav pietiekami pamatoti, lai šādu lēmumu varētu uzskatīt par likumīgu.
Vienlaikus būtiski atcerēties, ka publiskā apspriešana var notikt gan par visai pašvaldībai, gan kādai konkrētai apkaimei vai iedzīvotāju daļai svarīgu jautājumu.
Delna skaidro, ka RD, nosakot vienotu slieksni jebkādu publisko apspriešanu iniciēšanai, apdraud iedzīvotāju tiesības rīkot apspriešanu par jautājumu, kas attiecas tikai uz kādu konkrētu iedzīvotāju daļu.
“Šobrīd plānotais 20 000 iedzīvotāju sliekšņa noteikšana nozīmētu, ka par jautājumiem, kas objektīvi būtu aktuāli tikai daļai pašvaldības iedzīvotāju, publisko apspriešanu realitātē var nebūt iespējams iniciēt,” pauž biedrība, un piebilst, ka sekos līdzi RD darbam, pie šiem pašvaldības nolikuma grozījumiem, lai pārliecinātos, ka netiek nepamatoti ierobežotas iedzīvotāju līdzdalības spējas.
Lasiet arī: Notiek sarunas par partijas GKR un ZZS sadarbības līgumu, ziņo Nekā personīga
