Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma turpināt spriest par administratīvo teritoriju kritēriju noteikšanu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.
Lai palīdzētu komisijai virzīties uz priekšu pēc jau dažās sēdēs notikušajām diskusijām par priekšlikumiem likuma grozījumiem, Saeimas Juridiskais birojs sagatavojis piedāvājumu par administratīvo teritoriju kritēriju noteikšanu likumā. Komisija par priekšlikumu vēl turpinās spriest nākamajā sēdē, norādīja komisijas priekšsēdētāja Oļegs Burovs (GKR).
Priekšlikums, kas vēl varētu tikt precizēts, paredz likumā ierakstīt noteikumus pašvaldību teritoriju apvienošanai vai sadalīšanai. Piedāvāts noteikt, ka teritorijai ir jābūt ģeogrāfiski vienotai, tāpat arī to, uz kurām pašvaldībām attiecas un uz kurām neattiecas prasība par reģionālās vai nacionālas attīstības centru un uz kurām pašvaldībām attieksies nosacījums par vismaz 15 000 pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
Tāpat piedāvāts noteikt nosacījumus saistībā ar ekonomikas attīstību un kādās jomās jānodrošina efektīvs pakalpojumu iestāžu tīkls, kā arī citus vajadzīgos kritērijus.
Deputātiem atšķīrās viedoklis, vai nosacījums par 15 000 pastāvīgajiem iedzīvotājiem būtu vai nebūtu atbilstošs. Šajā kontekstā vēl paredzēts spriest par to, kā atbilstoši pamatot, ka Ventspils novads ar mazāku iedzīvotāju skaitu varētu turpināt strādāt kā atsevišķa pašvaldība.
Juridiskais birojs attiecīgo risinājumu nav piedāvājis kā savu priekšlikumu pēc būtības, bet gan ar mērķi palīdzēt komisijai virzīties uz priekšu ar likuma grozījumu skatīšanā.
Savukārt atbalstu komisijas sēdē nesaņēma Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) priekšlikumi par to, kā likumā precīzāk noteikt lielo pilsētu un blakus novadu sadarbošanos pakalpojumu sniegšanā. Reizē LLPA pārstāvji daļēji pauda atbalstu augstāk minētajam Juridiskā biroja piedāvātajam priekšlikumam, piedāvājot iedzīvotāju skaita kritēriju noteikt nevis 15 000, bet 10 000 apmērā.
Komisija atbalstīja “Jaunās vienotības” Saeimas frakcijas vārdā tās vadītājs Edmunda Jurēvica iesniegto priekšlikumu likumā noteikt, ka nepieciešams sagatavot izvērtējumu par Rīgas metropoles sadarbības un attīstības iespējām.
Kā ziņots, Valsts pārvaldes komisijas vairākums konceptuāli atbalstījis atteikšanos no lielo pilsētu un blakus novadu apvienošanas.
Komisija idejiski atbalstīja pieeju izslēgt no likuma normas, kas pašlaik paredz, ka Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils pilsētu pašvaldības no 2029.gada apvienotos ar blakus novadu vienā pašvaldībā.
Lasiet arī: Septiņi no deviņiem Latvijas EP deputātiem – ar nacionālu stāju, norāda Kalniete