ASV vēstnieks Dienvidāfriku apsūdzējis ieroču piegādāšanā Krievijai, neskatoties uz valsts pasludināto neitrālo nostāju Ukrainas kara jautājumā, raksta britu raidorganizācija BBC.
ASV vēstnieks Rūbens Bridžetijs (Reuben Brigety) paziņojis, ka no Keiptaunas ostas uz Krieviju decembrī devies kuģis ar munīcijas un ieroču kravu. Savukārt Dienvidāfrikas prezidenta Sirila Ramafosas (Cyril Ramaphosa) kanceleja informējusi, ka tā ir sarūgtināta par šādiem pieņēmumiem, un norādīja, ka nav nekādu pierādījumu, kas liecinātu par ieroču piegādi. Valsts turpina uzsvērt savu neitralitāti.
Bridžetijs preses konferencē Pretorijā 11.maijā medijiem sacīja, ka Vašingtona ir norūpējusies par Dienvidāfrikas neitralitātes trūkumu. Vēstnieks atsaucās uz kravas kuģa pietauvošanos jūras spēku bāzē Keiptaunā, un informēja, ka ir pārliecināts, ka uz kuģa uzkrauta munīcija un ieroči, un tas devis atpakaļ uz Krieviju. Jau tobrīd kuģa atrašanās ostā šķita savdabīga, un atsevišķi Dienvidāfrikas politiķi uzdeva jautājumus.
Noslēdzot tikšanos ar medijiem, kurā paustās apsūdzības šķietami pārsteigušas Dienvidāfrikas politiķus nesagatavotus, Bridžetijs sacīja:
“Krievu apbruņošana ir ārkārtīgi bīstama, un mēs neuzskatām šo jautājumu par atrisinātu.”
Dienvidāfrikas valdība paziņojusi par neatkarīgas izmeklēšanas uzsākšanu, ko vadīs atvaļināts tiesnesis. ASV jau ilgstoši kritiski attiecas pret Dienvidāfrikas joprojām ciešajām attiecībām ar Krieviju. ASV Valsts departamenta pārstāvis Vedans Petels (Vedant Patel) žurnālistiem sacīja, ka ASV jau iepriekš vairākas Dienvidāfrikas amatpersonas informējusi par bažām saistībā ar kuģi Lady R. Viņš norādīja, ka ASV stingri rīkosies attiecībā pret jebkuru valsti, kas atbalstīs Krievijas nelikumīgo un brutālo karu Ukrainā, tomēr neminēja, kādas sekas skars Dienvidāfriku, ja ziņas par ieroču piegādi izrādīsies patiesas.
Vašingtona arī izteikusi bažas par Dienvidāfrikas un Krievijas kopīgajām militārajām mācībām – tās notika februārī un opozīcija mācības kritizēja kā Krievijas iebrukuma slavināšanu. Dienvidāfrikas varas iestādes noliegušas, ka militārās mācības ar nolūku organizētas laikā, kas iezīmē kara sākuma gadadienu, un norādīja, ka līdzīgas mācības tiek regulāri rīkotas arī kopā ar citām valstīm, tostarp Franciju un ASV.
Dienvidāfrika atturējusies balsot ANO balsojumā par kara nosodīšanu, un nav arī pievienojusies ASV un Eiropas sankcijām pret Krieviju.
Ramafosa 11.maijā uzrunā parlamentam sacīja, ka tiks izvērtēti ASV vēstnieka izteikumi.
Ja informācija par ieroču piegādi ir patiesa, tas ne vien iedragās Dienvidāfrikas neitrālo tēlu, bet var pat litk pieņemt, ka ka valsts atbalsta karadarbību Ukrainā un Krievijas agresiju. Tomēr informācija par ieroču kravu šobrīd ir ierobežota. Nav zināms, vai ieroči iegūti no valsts uzņēmuma vai kādas privātās firmas, kas vienkārši darbojas Dienvidāfrikā, bet, neatkarīgi no to izcelsmes, ieroču tirdzniecība ar agresoru nenāk par labu valsts tēlam un starptautiskajām attiecībām.
Dienvidāfrika ir arī juridiskas dillemas priekšā pēc tam, ka Starptautiskā Krimināltiesa izdeva ordri Kreivijas prezidenta Vladimira Putina arestam. Putinam augustā būtu jāapmeklē BRICS samits Dienvidāfrikā, bet, ja viņš ieradīsies valstī, Pretorijas varas iestādēm ir pienākums viņu aizturēt. Ramafosa aprīlī izteicās, ka Dienvidāfrikai vajadzētu atteikties no dalības Starptautiskajā Krimināltiesā, tomēr dažas stundas vēlāk viņa kanceleja prezidenta izteikumus nodēvēja par komunikācijas kļūmi.
Dienvidāfrikā vēsturiski ir spēcīga ieroču industrija, un nav zināms precīzs saražotā bruņojuma apjoms.
Lasiet arī: Dienvidāfrika svārstās par dalību Starptautiskajā Krimināltiesā
