Iekšdedzes dzinēju liktenis tuvākajās desmitgadēs radījis rīvēšanos Eiropas valstu starpā un liks meklēt jaunus pieeju, lai līdzsvarotu emisiju mazināšanu un autoražotāju intereses, raksta Politico.
Auto draudzīgu valstu kopiena ar Vāciju priekšgalā pirmdien, 13.martā, uzkarsēja diskusijas cīņā pret Eiropas Savienības (ES) plānotajām izmaiņām likumdošanā, kas paredz pātraukt ražot automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem. Tā ir daļa no cīņas pret klimata pārmaiņām, un centieniem mazināt oglekļa emisijas. Pēc tikšanās Strasbūrā ministri no valstīm, kas atbalsta iekšdedzes dzinējus, norādīja, ka likumam, ko jau apstiprinājis Eiropas Parlaments un kam principiāli piekritušas dalībvalstis, nepieciešamas izmaiņas. Likums paredz, ka pēc 2035.gada Eiropā vairs netiks pārdotas automašīnas ar iekšdedzes dzinējiem.
Vācijas satiksmes ministrs Folkers Visings (Volker Wissing) pēc tikšanās sacīja: «Nav Eiropas Komisijas piedāvājuma, kas atbildētu uz mūsu gaidām, un tādēļ vēl neesam sasnieguši savu mērķi.»
Tikmēr Francija neplāno padoties. Parīze likusi saprast, ka atbalstīs ES 2035 Nulles emisiju plānu, un arī Madride piebiedrojusies atbalstam.
Tādējādi divas no bloka valstīm ar lielāko automašīnu skaitu pievienojušās grupai mazāku valstu, kas jau apņēmušās samazināt izmešus no pasažieru auto līdz nullei.
Francijas ekonomikas ministrs Bruno Lemērs (Bruno Le Maire) Francijas medijam France Info sacīja: «Mēs esam gatavi cīnīties, jo to novēlot būtu kļūda attiecībā uz vidi, un tā būtu arī ekonomiska kļūda.»
Pretējā pusē, kopā ar Vācijas valdību, atrodas Itālija, Polija, Bulgārija un Čehija, kuras aicina saglabāt atkāpšanās ceļu, atļaujot izmantot sintētisko degvielu, kas ir zināmā mērā «zaļāka» alternatīva fosilajai degvielai, un to var izmantot arī iekšdedzes dzinējos. Kopā šīm valstīm ir pietiekami liels spēks, lai uzliktu veto jaunajai likumdošanai.
Eiropas Komisija bija plānojusi iepazīstināt ar priekšlikumu, kas padarītu stingrāku likuma formulējumu, bet tas izraisīja Berlīnes nepatiku, kur Satiksmes ministrija ir Visinga auto draudzīgās Brīvās demokrātiskās partijas (BDP) kontrolē. BDP uzskata, ka ir aizskarts potenciāli sāpīgs politisks jautājums, kas sēj bailes par izmaiņām, kuras pavadīs pāreju uz elektroauto.
Iekšdedzes dzinēju ražošanas pārtraukšana būs beigas uzņēmumiem, kas specializējas iekšdedzes dzinēju auto rezerves daļu ražošanā, jo elektroauto pasaulē lielākā daļa šo produktu vairs nebūs nepieciešami.
EK ir maz vietas, kur manevrēt, lai sasniegtu auto lielvalstu prasīto kompromisu. EP atteicies atvērt pārskatīšanai pērn apstiprināto likuma tekstu. Laika kaut ko darīt ir maz, jo jau nākamgad plānotas EP vēlēšanas. Visings norādīja, ka EK problēma bija jārisina jau pagājušajā vasarā. Viņš arī norādīja, ka piedāvājums izveidot darba grupu 2026.gadā, lai pārskatītu iespējas sintētiskajām degvielām un pārskatīt likumu, neapmierina Vācijas vajadzības. BDP pārstāvji vēlas pilnīgi atsevišķu likumu, kas attiektos uz sintētiskajām degvielām un stāvētu pāri autoparka efektivitātes standartiem. Tomēr likumprojekta sagatavošanai nepieciešams laiks, un nav garantijas, ka EP un pārējās valstis to apstiprinās.
Francija nav ar mieru veikt izmaiņas likumā, kura veidošana prasīja divus gadus mokošu diskusiju. Tas tika pabeigts pērn, un tagad nepieciešams tikai formāls apstiprinājums no bloka valstu ministriem. Par plāniem aizkavēt likuma pieņemšanu Lemērs sacīja: «Tas ir ekonomiski mulsinoši, tas ir bīstami industrijai, tas nav mūsu nacionālajās interesēs, tas nav mūsu ražotāju interesēs, un visvairāk par visu tas nav planētas interesēs.»
Šķelšanās Eiropas valstu starpā apdraud ES plānu kļūt par līderi pasaulē siltumnīcas gāzu esmisiju mazināšanā, un paver ceļu diskusijām par politiskā spēka līdzsvaru blokā.
Lasiet arī: Igaunijas vides ministrs: Subsīdijas neliks iedzīvotājiem pirkt elektroauto
