Eiropai saskaroties ar lielāko drošības krīzi kopš 1945.gada, galvenās lielvaras ņēma lietas savās rokās, apejot ierasto visu Eiropas Savienības (ES) valstu vienprātību. Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) pirmdien, 17.februārī, Parīzē sarīkoja ārkārtas sanāksmi pēc tam, kad izskanēja ziņas, ka ASV gatavojas risināt sarunas ar Krieviju, neiesaistot Eiropu un Ukrainu. Taču Eiropas “lielie ieroči”, baidoties no Trampa plāniem un cenšoties izveidot vienotu nostāju Ukrainas jautājumā, nespēja vienoties par karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu, lai uzraudzītu tur mieru, ja tiks noslēgta miera vienošanās, ziņo “Politico”.
Makrona vadītajā Parīzes mini samitā piedalījās Vācijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Dānijas un pat Apvienotās Karalistes, kas pirms pieciem gadiem izstājās no ES, līderi, taču tajā nepiedalījās mazākas proukrainiskās valstis, piemēram, Latvija un Igaunija, kurām bijusi asa nostāja attiecībā Krieviju, un Maskavai simpatizējošie līderi no Ungārijas un Slovākijas.
Taču pēc 3,5 stundu ilgās apspriedes Elizejas pilī līderu reakcija uz lielāko drošības aprēķinu maiņu pēdējo desmitgažu laikā bija nepārliecinoša.
“Mēs apzināmies, ka šādas sanāksmes nebeidzas ar lēmumiem,” pēc sanāksmes sacīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks (Donald Tusk).
Līderi neizvirzīja jaunas kopīgas idejas, sastrīdējās par karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu un atkal izkliedza banālas frāzes par palīdzību Ukrainai un aizsardzības izdevumu palielināšanu.
“Šodien Parīzē mēs vēlreiz apliecinājām, ka Ukraina ir pelnījusi mieru, izmantojot spēku,” sacīja gan Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula Von der Leyen), gan Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta (António Costa).
Galvenās debates bija par to, vai Eiropai būtu jānosūta karaspēks uz Ukrainu, ja tiks panākta miera vienošanās.
Tā kā Tramps izslēdza ASV karaspēku nosūtīšanu un Ukrainas dalību NATO, Eiropai būtu jāuzņemas atbildība par Krievijas uzbrukumu novēršanu nākotnē. ASV esot nosūtījusi jautājumus Eiropas NATO valstīm, ko tās varētu dot un ko tās sagaida no ASV.
Taču pirmdien vienprātība netika panākta.
Francija, kuras prezidents pirmais ierosināja ideju par karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu, un Lielbritānijas prezidents Kīrs Stārmers (Keir Starmer) atbalstīja šo ideju, lai gan Stārmers sacīja, ka tas varētu notikt tikai tad, ja miera uzturēšanā piedalītos arī ASV.
Viņš uzstāja, ka pēc miera vienošanās, Ukrainā ir nepieciešams “ASV aizsardzības sistēmu”, lai “atturētu Krieviju no atkārtota uzbrukuma Ukrainai”.
Taču Polija, kas ir frontes valsts un tuva Ukrainas sabiedrotā ar vienu no lielākajām militārajām vienībām Eiropā, atteicās to darīt.
“Mēs neparedzam nosūtīt Polijas karavīrus uz Ukrainu,” Tusks sacīja Varšavā pirms lidojuma uz Parīzi.
“Polijai vienkārši nav papildu kapacitātes, lai nosūtītu karavīrus uz Ukrainu,” sacīja augsta ranga Polijas amatpersona, kas runāja anonīmi, norādot, ka valstij ir garas robežas ar Krievijas Kaļiņingradas eksklāvu un Krievijai sabiedroto Baltkrieviju, kuras nepieciešams pastiprināt ar Polijas spēkiem. “Franči ir tālu, tāpēc viņi var sūtīt karavīrus uz Ukrainu; mēs esam tuvu, tāpēc nevaram.”
Vācijas kanclers Olafs Šolcs pēc sanāksmes sacīja, ka jebkādas debates par miera uzturētāju nosūtīšanu uz Ukrainu ir “pilnīgi pāragras” un “ļoti nepiemērotas”, kamēr turpinās karš.
Dānijas pārstāve Mete Frederiksena (Mette Frederiksen) sacīja, ka pirms karaspēka nosūtīšanas uz Ukrainu ir jānoskaidro “daudzas, daudzas” lietas.
Taču Līderi atrada kopīgu valodu par nepieciešamību palielināt aizsardzības izdevumus, kas jau desmit gadus pastāvīgi pieaug.
Stārmers atzina, ka “eiropiešiem būs jāpalielina gan izdevumi, gan spējas, ko mēs nodrošinām Ukrainai,” savukārt Tusks sacīja, ka ASV un ES attiecības aizsardzības jomā ir sākušas “jaunu posmu”, jo eiropieši apzinās, ka ir nepieciešami lielāki izdevumi aizsardzībai un lielāka pašpietiekamība.
“Eiropa ir sapratusi ASV vēstījumu, ka tai pašai ir jādara vairāk,” sacīja Nīderlandes premjerministrs Diks Šūfs (Dick Schoof), piebilstot: “Vēl ir pāragri slēgt konkrētas vienošanās.”
Sanāksmes vadītājs Makrons piekrita. “Mēs esam pārliecināti, ka eiropiešiem ir labāk, vairāk un kopīgi jāiegulda savā drošībā un aizsardzībā – gan šodien, gan nākotnē,” Francijas prezidents vēlu vakarā rakstīja savā ierakstā vietnē “X”.
Šolcs atkārtoti pauda atbalstu ES priekšlikumam par ārkārtas stāvokļa klauzulas izmantošanu, lai ievērojami palielinātu aizsardzības izdevumus, ko fon der Leiena atbalstīja pagājušajā nedēļā notikušajā Minhenes drošības konferencē. Saskaņā ar šo priekšlikumu valstis varētu atbrīvot aizsardzības izdevumus no ES parāda un budžeta deficīta ierobežojumiem.
Neraugoties uz pieaugošajām bažām pēc ASV viceprezidenta Dž. Dī. Vensa (JD Vance) asās kritikas par Eiropas demokrātiju Minhenes samitā, lielākā daļa Eiropas līderu vilcinājās atklāti distancēties no ASV, kas kopš 1945.gada ir nodrošinājusi Eiropas drošību.
“Nedrīkst pastāvēt sašķeltība starp Eiropu un ASV drošības un atbildības jomā,” sacīja Šolcs, bet Tusks piebilda: “Kādam arī jāpasaka, ka Eiropas un ASV interesēs ir pēc iespējas ciešāka sadarbība.”
Lasiet arī: Šolcs pirms drošības sarunām Parīzē aicina uz “spēcīgu un suverēnu” Eiropu
