Ekonomikas ministrijas (EM) speciālisti prognozē, ka Latvijas ekonomiskā izaugsme varētu sākties 2023.gada vidū, bet kopumā 2023.gadā tā sagaidāma daudz mērenāka nekā šogad.
EM speciālisti sagatavojuši 2022.gada Latvijas ekonomikas attīstības pārskatu, kurā ietverta informācija par Latvijas nozīmīgākajiem ekonomiskajiem un sociālajiem rādītājiem, nozaru attīstību un ārējo ekonomisko vidi, ekonomikas attīstības perspektīvām, valdības ekonomisko politiku un tās īstenošanas galvenajiem instrumentiem.
Ekonomisko situāciju pasaulē un arī Latvijā šogad būtiski ietekmē neprovocētais Krievijas iebrukums Ukrainā, un agresorvalsts uzsāktā kara dēļ pasaules ekonomiskā aktivitāte palēninās – ir traucētas piegādes ķēdes, un inflācija ir augstākā līmenī nekā vairāku iepriekšējo gadu desmitu laikā, uzsver Indriksone, piebilstot, ka vienlaikus tas viss notiek situācijā, kad pasaule tikai sāk atgūties no Covid-19 pandēmijas sekām, norāda EM.
2022.gadā ekonomikas izaugsme Latvijā ģeopolitisko faktoru dēļ samazināsies par vismaz trīs procentpunktiem salīdzinājumā ar prognozēm pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Tomēr ekonomikas izaugsme šogad ir palikusi pozitīva un var sasniegt 1–2% gada griezumā, uzsvērts EM paziņojumā.
Kā norāda EM, paredzams, ka ekonomikā grūtākā situācija ir 2022.gada nogalē un tāda tā saglabāsies arī 2023.gada pirmajā pusē, taču ekonomiskā izaugsme varētu sākties 2023.gada vidū, bet kopumā 2023.gadā izaugsme sagaidāma daudz mērenāka nekā 2022.gadā.
«Ekonomikas ministrijas nākamā gada prioritārajos uzdevumos valsts ekonomiskā drošība joprojām būs prioritāte,» uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).
Tāpat ministre norāda, ka spēcīgas valsts ekonomikas veidošanā nepieciešams ne tikai risināt aktuālos izaicinājumus, bet arī rūpēties par nākotnes iespējām: «Tāpēc tikpat svarīga sadaļa joprojām būs uzņēmēju izaugsmes un finanšu pieejamības veicināšana un zinātnes ieguldījums ekonomikā, ieguldījums cilvēkresursos un iedzīvotājiem draudzīgas nodarbinātības politikas veidošana, mājokļu pieejamība un energoefektivitātes uzlabošana.» Ministres ieskatā tas viss ir vajadzīgs, lai celtu gan Latvijas ekonomikas rādītājus, gan valsts iedzīvotāju labklājību.
Ekonomikas tālākā attīstība vidēja termiņa periodā būs atkarīga no situācijas ārējā vidē un reformu gaitas.
Lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši ar Covid-19 izplatības apturēšanu un ģeopolitisko situāciju. Tikpat svarīga būs Eiropas Savienības kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Latvijas ekonomiskās priekšrocības vidējā termiņā galvenokārt balstīsies panāktajā makroekonomikas stabilitātē, kas ir uzlabojusi Latvijas kredītreitingus, kā arī plānoto ES atbalsta programmu efektivitātē un uzņēmējdarbības vides uzlabojumos, akcentē EM.
Savukārt Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšrocības galvenokārt saistās ar tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām, mazākā mērā ar lētu darbaspēku un zemām resursu cenām.
EM prognozē, ka 2023.gadā IKP pieaugums būs minimāls, taču pozitīvs, savukārt inflācija – zem 10%.
Vidēja termiņa periodā Latvijas izaugsmes tempi varētu sasniegt 4–5% pieaugumu gadā. Vienlaikus, ja ieilgs karš Ukrainā un Covid-19 pandēmija, ekonomikas atveseļošanās tempi varētu būt lēnāki.
Ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas saasināšanos, sagaidāms, ka situācija darba tirgū 2023.gada sākumā joprojām būs nogaidoša. Tāpat Latvijas ekonomikas noturība pret ārējiem šokiem iepriekšējos gados ir ievērojami nostiprinājusies, jo īpaši finanšu sektorā, tāpēc sankciju un eksporta tirgus sašaurināšanās tiešā ietekme uz Latvijas darba tirgu būs ierobežota.
Kā norāda EM, darba tirgu turpinās balstīt nozaru atgūšanās no Covid-19 pandēmijas sekām un valsts infrastruktūras objektu būvniecība, kā arī citu veidu valsts investīcijas un ekonomikas atveseļošanas atbalsta pasākumi.
Ministrija informē, ka Latvijas ekonomikas attīstības pārskatu EM speciālisti gatavo reizi gadā – decembrī. Pārskatā ir raksturota ministrijas īstenotā politika uzņēmējdarbības vides, inovācijas un jauno tehnoloģiju, produktīvo investīciju un eksporta veicināšanas jomās, kā arī enerģētikā, būvniecībā, mājokļu politikā, tūrismā, konkurences politikā, patērētāju tiesību aizsardzībā.
Lasiet arī: Ministrijas un neatkarīgās institūcijas 2023.gadam papildus prasa vairāk nekā 2,23 miljardus eiro
