Etnisko albāņu partija piedāvā vienošanos Ziemeļmaķedonijas iekļūšanai ES

Lielākā Ziemeļmaķedonijas etnisko albāņu partija piedāvājusi atsaukt savus ministrus no valdības, lai izpildītu opozīcijas prasības sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), raksta ziņu aģentūra Reuters.

Demokrātiskā integrācijas savienība (DUI) norādījusi, ka tās ministru atkāpšanās notiks tikai tādā gadījumā, ja galvenā opozīcijas nacionālistiskā partija VMRO-DPMNE balsos par izmaiņām konstitūcijā, kas atzītu bulgāru minoritāti. To pieprasa Bulgārija, pirms piekrist Maķedonijas uzņemšanai ES.

Pērn Ziemeļmaķedonijas parlaments pieņēma Francijas vadīto vienošanos, kas vērsta uz nesaskaņu atrisināšanu ar Bulgāriju. Bulgārija izmantojusi veto tiesības, lai neļautu Maķedonijai sākt sarunas par iestāšanos ES.

Bulgārija atcēla veto ar noteikumu, ka Ziemeļmaķedonija pārveido konstitūciju tā, lai tiktu atzīta bulgāru minoritāte.

Opozīcija tam iebilda, norādot, ka būtu jāiekļauj arī prasība Bulgārijai atzīt maķedoniešu valodu.

Bulgāri un etniskie maķedonieši runā līdzīgās valodās, un abas kopienas ir ļoti jūtīgas attiecībā uz likumiem, kam tās jāatzīst par atšķirīgām tautām.

Lai izdarītu labojumus konstitūcijā, nepieciešamas vismaz divas trešdaļas balsu. Jūnijā VMRO-DPMNE paziņoja, ka atbalstīs izmaiņas, ja DUI pametīs valdību, tiks izveidota jauna koalīcija, iekļaujot pašlaik opozīcijā esošās partijas, un tiks izsludinātas jaunas vēlēšanas.

DUI vēstulē, kas adresēta premjerministram Dimitaram Kovačevskim, teikts: “Apzinoties pilsoņu cerības un mērķi/sapni kļūt par daļu no Eiropas saimes, mēs, valdības ministri un amatpersonas no Demokrātiskās integrācijas savienības, atkāpjamies no amatiem, ko šobrīd ieņemam.”

Vēstulē norādīts, ka atkāpšanās notiks, tiklīdz būs veikti labojumi konstitūcijā.

VMRO-DPMNE informējusi, ka DUI jāatstāj valdība pēc iespējas ātrāk, un jārīko jaunas vēlēšanas. Nacionālistu partija nepieminēja prasību vispirms balsot par izmaiņām konstitūcijā.

Ziemeļmaķedonija jau 17 gadus ir ES kandidātvalsts statusā, bet vispirms sarunas bloķēja Grieķija, un pēc tam Bulgārija.

Lasiet arī: Bulgārija varētu pievienoties eirozonai 2025.gadā

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas