Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) iebilst pret ziņojuma projektu “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu”, kuru rīt, 21.maijā, skatīs valdībā, ziņo asociācijā.
Asociācijā norāda, ka tā informatīvā ziņojuma projektu nav saskaņojusi pēc būtības, un jau aprīlī bija sniegusi iebildumus. Biedrības ieskatā rupji ir pārkāpts darba grupas uzdevums – veselības ministra noteiktais uzdevumus “izstrādāt savstarpēji saskaņotus priekšlikumus (..)”, jo daļa ziņojuma projekta satura neesot sasvstarpēji saskaņota, daļa neatbilst priekšlikumu saturam, par kuriem darba grupa vienojās, tāpēc nepieciešams turpināt sarunas pēc būtības, veicami pārrēķini.
LĢĀA iebilst pret nesamērīgi lielu, ar citiem maksājumiem sistēmā nesabalansētu, no darba apjoma, pakalpojumu klāsta un kvalitātes neatkarīgu reģionālo piemaksu, kas atkarīga no attāluma līdz Rīgai – virs 100 km 500-1500 eiro mēnesī un atsevišķa blīvuma piemaksa no 500-1000 eiro mēnesī, un mentoru piemaksas ieviešanu. Tāpat neesot aprēķinu par finansējuma ieguldījuma un ieguvuma balansu labākai veselības aprūpei Latvijas iedzīvotājiem. LĢĀA uzskata, ka šo piemaksu vietā pārskatāms ir kapitācijas naudas maksājums un manipulācijas, kas nodrošinās plašāku pakalpojumu klāsta sniegšanas iespējas visā Latvijā un visiem pacientiem vienlīdzīgi.
Latvijā līdz šim nav veikts visaptverošs, neatkarīgs katras ģimenes ārsta prakses darba novērtējums no pacientu puses.
Tāpēc LĢĀA ir sniegusi priekšlikumu, ka prioritāra ir visas Latvijas katras prakses pacientu neatkarīga aptauja par ģimenes ārsta un prakses pieejamības, kā arī citiem uz pacientu orientētas primārās veselības aprūpes nodrošināšanas aspektiem katrā praksē. Pēc neatkarīgas pacientu aptaujas rezultātiem būtu iespējams pirmo reizi atalgot prakses par ieguldīto uz pacientu orientētā veselības aprūpē šo daudzu gadu laikā, kā arī izdarīt secinājumus, atklāt problemātiskās prakses, veikt prakšu padziļinātu izpēti un rast risinājumus konkrētās praksēs.
Savukārt 30% algas piemaksu par vidēji diviem nesen sertificētiem ārstiem sniegtu atbalstu vai mentoringu 12 mēnešu garumā labāk novirzīt tieši jaunajiem ārstiem prakses atvēršanai un nepieciešamajām konsultācijām, kuras viņi apmaksātu, uzskata asociācijā.
LĢĀA atbalsta, ka 2024.gadā no primārai veselības aprūpei rezervētajiem 16 miljoniem eiro vēl nepiešķirtajiem sešiem miljoniem eiro, tos būtu jāpiešķir papildu darbinieka algošanai – četrus miljonus eiro. Asociācija uzskata, ka atlikušos rezervētos 1,94 miljonus eiro būtu nepieciešams novirzīt digitalizācijai visām ģimenes ārstu praksēm vienādi 2024.gadā kā vienreizēju maksājumu.
LĢĀA aicina Latvijas valdību, Veselības ministriju un ministru Hosamu Abu Meri (JV) ņemt vērā profesionālās organizācijas viedokli, kura pārstāv 80% Latvijas ģimenes ārstu, kas sniedz valsts apmaksātu primāro veselības aprūpi, un kuras Valdes locekļi ir no visiem Latvijas novadiem – Dagdas, Jēkabpils, Rīgas, Rūjienas un Ventspils.
LETA jau rakstīja, ka VM ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu, kas paredz pasākumus primārās veselības aprūpes stiprināšanai, tai skaitā pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Viens no pasākumiem cilvēkkapitāla stiprināšanai paredz maksājumu ģimenes ārstu praksēm par papildu darbinieka nodarbināšanu praksē.
Lai risinātu trūkstošo ģimenes ārstu problēmu, VM iecerējusi šogad veikt esošās situācijas un turpmāko trīs gadu primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju kartējumu. Martā jau sāktas pirmās pārrunas ar pašvaldībām par nepieciešamajām ģimenes ārstu prakšu un otrās prakses pieņemšanas vietu izvietojumu pašvaldību teritorijās, tostarp ņemot vērā plānotos infrastruktūras uzlabojumus. Kartējumu plānots pabeigt 2024.gada nogalē pēc noritējušām sarunām ar visām pašvaldībām.
VM arī padomājusi par atbalsta nodrošināšanu jaunajām ģimenes ārstu praksēm. Tas īpaši attiecas uz jautājumiem, kas skar prakses darba organizāciju, nepieciešamo veidlapu aizpildīšanu un IT sistēmu lietošanu, tostarp talonu ievadīšanu. 2025.gada plānots finansēt mentoringa programmu astoņām jaunajām ģimenes ārstu praksēm, savukārt 2026.gadā un turpmāk jau 16 ģimenes ārstu praksēm. Praksēm būs iespēja saņemt atbalstu no pieredzējuša ģimenes ārsta valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu jautājumos.
Vienlaikus VM izstrādājusi primārās veselības aprūpes kopprakšu modeli, kas ir līdzīgs primārās veselības aprūpes centru funkcijai Eiropā. Centra koncepts balstās uz to, ka ģimenes ārsts savā praksē reģistrētajiem pacientiem sniedz paplašinātu primārās veselības aprūpes pakalpojumu ar pietiekamu telpu nodrošinājumu, efektīvu veselības cilvēkresursu izmantošanu un papildu cilvēkresursiem kopienas aprūpes nodrošināšanai, tas ir sociālās palīdzības un mājas aprūpes pakalpojumus, veselīga dzīvesveida un izglītības veicinošos pasākumus.
Paredzēts, ka kopprakšu modelis balstītos uz trīs un vairāku ģimenes ārstu sadarbību, ieviešot paplašinātu kopienas aprūpes komandas konceptu. Tas paredz savstarpējas aizvietojamības nodrošināšanu, divu un vairāk veselības aprūpes speciālistu, piemēram, bērnu aprūpes speciālistu, fizioterapeitu, vecmāti, pediatru vai māsu, kas attīstījusi bērnu aprūpes iemaņas, mentālās veselības darbinieku piesaisti.
Tāpat tas paredz noteiktu izmeklējumu un manipulāciju pieejamību, piemēram, ultrasonogrāfijas izmeklējuma veikšanu, vecmātes iesaisti bērnu veselības aprūpē, mājas vizīšu pieejamību atbilstoši indikācijām un citus, kā arī kopienas aprūpē balstītus pasākumus, piemēram, plašāku sadarbību ar sociāliem dienestiem, pašvaldībām, veselīga dzīvesveida konsultācijas un citus pasākumus.
2025.gadā paredzēta kopprakšu organizatoriskās kārtības izstrāde, savukārt 2026.gadā –piecu kopprakšu ieviešana.
Lasiet arī: Eiropas testēšanas nedēļa: Iespēja veikt C hepatīta un HIV testus bez maksas
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!