Kopš šīs nedēļas sākuma ir zināmi praktiski visi kandidāti ministru amatiem, un tas raisa cerības mēneša vidū sagaidīt Saeimas balsojumu par jauno valdības Nav vēl skaidrības tikai par koalīcijas «karsto kartupeli» – veselības ministra portfeli.
Partiju apvienība Jaunā Vienotība (JV) tās paziņojumā medijiem savus sešus kandidātus otrajai Krišjāņa Kariņa valdībai slavē kā «pieredzējušu līderu komandu». Tiesa, viņi patlaban ir saņēmuši tikai JV un partijas Vienotība (V) valžu kopēju akceptu. Topošiem Ministru kabineta locekļiem ir jāsaņem apstiprinājums JV kopsapulcē.
Vispirms – saskaņā ar Vienotības statūtiem – ceturtdien, 8.decembrī, sanāks kopā šīs partijas dome, lai «sniegtu valdei konsultatīvu atzinumu par izvirzītajām kandidatūrām». Savukārt pirmdien, 12.decembrī, notiks partiju apvienības JAUNĀ VIENOTĪBA kopsapulce, kurā tiks pieņemts gala lēmums.
Finanšu ministra amatam tiek pieteikts 14.Saeimas deputāts, Vienotības valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Iepriekšējā Saeimas sasaukumā viņš vadīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, agrāk bijis ekonomikas ministrs, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, kā arī Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs.
Ārlietu ministra amatam gluži loģiski ir nominēts Edgars Rinkēvičs, kurš šajā postenī darbojas jau 11 gadus.
Viņš iepriekš strādājis par Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vadītāju un Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru.
Tieslietu ministra amata kandidāte – tiesību zinātņu doktore, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docente, Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere. Viņa bija 13.Saeimas priekšsēdētājas biedre un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja. Arī 12. Saeimā strādājusi par Saeimas priekšsēdētājas biedri, tāpat par Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju un Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedri.
Izglītības un zinātnes ministra amatam tiek virzīta Saeimas deputāte, patlaban Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša. Viņa ir ieguvusi gan ārsta izglītību, gan maģistra grādu biznesa vadībā. Bijusi veselības ministre, kā arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre.
Jaunizveidotās Klimata un enerģētikas ministrijas vadītāja amatam abas valdes pieteikušas Saeimas deputātu Raimondu Čudaru, kurš kopš 2009.gada līdz šim novembrim bija Salaspils novada domes priekšsēdētājs. JV uzsver, ka viņa vadībā Salaspilī izveidota moderna siltumapgādes sistēma, viens no lielākajiem solārajiem parkiem Baltijā, veicināta novada klimatneitralitāte.
Labklājības ministra amatam nosaukta Saeimas deputāte, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa. Politiķei ir maģistra grāds starptautiskajās un Eiropas tiesībās, viņa strādājusi likumdošanas normu izstrādē finanšu, iekšlietu un labklājības jomās, kā arī darbojusies ar demogrāfijas un bērnu drošības jautājumiem. Bijusi arī Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre.
Arī Nacionālās apvienības (NA) valde savā pirmdienas, 5.decembra sēdē vienbalsīgi pieteica sev atvēlēto četru valdības portfeļu potenciālos turētājus. Atšķirībā no JV, nekādas papildus procedūras tai vairāk nav vajadzīgas.
Ekonomikas ministrijas vadību plānots uzticēt līdzšinējai ministrei Ilzei Indriksonei, šī un iepriekšējā Saeimas sasaukuma deputātei, bijušajai Talsu novada domes deputātei. Arī kultūras ministra amatam partija virza tajā jau strādājošo Nauri Puntuli – operas tenoru un roka vokālistu, bijušo Rīgas domes deputātu.
Aizsardzības ministra amatam NA nominē Ināru Mūrnieci. Viņa iepriekš bijusi Saeimas priekšsēdētāja divos tās sasaukumos un ilgstoši strādājusi Nacionālās drošības padomē, kā arī Nacionālās drošības komisijā.
Savukārt par satiksmes ministru partija virzīs Jāni Vitenbergu. Šis politiķis – pirmo reizi Latvijas politikas vēsturē – no partijas KPV LV uz NA pārnāca ar visu ekonomikas ministra portfeli. Viņam ir Liepājas Universitātē iegūts profesionālais bakalaura grāds uzņēmējdarbības vadībā, «ieņēmis vadošus amatus dažādos tirdzniecības uzņēmumos privātajā sektorā».
Vitenbergs, uzsver NA, Zemgales vēlēšanu apgabalā ir saņēmis augstāko vēlētāju atbalstu.
Tāpat NA piebilst, ka līdzās viņam ministrijas vadībā strādās parlamentārais sekretārs Kaspars Gerhards, kam ir pieredze satiksmes ministra amatā. Tā partija ir izpildījusi Kariņa uzstādījumu deleģēt valdībai tikai cilvēkus ar Saeimas vēlētāju dotu uzticības mandātu un atradusi darbu tās veterānam, kurš kategoriski nevēlas pakļaut sevi pilsoņu balsojumam.
Triju partiju veidotais Apvienotais saraksts (AS) paziņoja, ka savus kandidātus nosauks otrdienas, 6.decembra, pēcpusdienā. Parlamenta kuluāros tiek minēts, ka zemkopības ministra amatā būs Saeimas deputāts Didzis Šmits, kurš 13.Saeimā tika ievēlēts no KPV LV un agrāk bija pazīstams kā aktīvs zivjsaimnieku un pārtikas ražotāju interešu lobijs. Iekšlietas varētu uzticēt septiņu sasaukumu Saeimas deputātam Mārim Kučinskim, bijušajam premjeram un 13.Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājam. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, iespējams, būs Māris Sprindžuks. Viņš līdz šīm bija ilggadējs Ādažu novada pašvaldības vadītājs. Savukārt nav pat nekādu kaut cik ticamu versiju par iespējamo kandidātu AS iedalītajam veselības ministra postenim.
Lasiet arī: Saeima konceptuāli atbalsta ieceri ieviest ministru biedrus
