Igaunijas Dzīvnieku aizsardzības asociācija ierosinājusi veidot reģistru ar personām, kurām nedrīkst piederēt dzīvnieki, un padarīt to pieejamu gan atbilstošajām institūcijām, gan dzīvnieku audzētājiem, raksta “ERR News.”
Pašlaik Igaunijas likumdošana nosaka, ka tiesas var piemērot liegumu turēt dzīvniekus, ja notikusi nežēlība pret dzīvniekiem, tie pamesti novārtā vai atkārtoti pārkāptas labturības prasības. Tomēr Dzīvnieku aizsardzības asociācijas valdes locekle Pille Tēsa (Pille Tees) norādīja, ka realitātē aizliegums tiek piemērots ļoti reti. Asociācija uzskata, ka liegums efektīvāku padarītu kopīga reģistra veidošana, kurā tiktu iekļautas personas, kas nedrīkst turēt mājdzīvniekus.
Tēsa sacīja, ka ir sods, kas vai nu netiek piemērots, vai tiek piemērots ļoti retos gadījumos: “Mūsu mērķis ir panākt, ka liegums tiešām tiek piemērots, un ir iespējams pārbaudīt, vai kāds tam ir pakļauts, jo šobrīd, pat ja kadam ir piemērots aizliegums turēt dzīvniekus, neviens to neuzzina.” Viņa salīdzināja situāciju ar autovadītāja apliecības zaudēšanu, un sacīja, ka būtu absurdi, ja nevarētu pārbaudīt, vai cilvēks var vadīt auto, un tas pats attiecoties uz tiesībām turēt mājdzīvniekus. Tēsa piebilda, ka
reģistrs ļautu arī izvairīties no situācijām, kad persona, kam tas liegts, mēģina iegūt īpašumā jaunu mājdzīvnieku,
un līdztekus dzīvnieku labturības organizācijām, arī audzētājiem būtu jādod iespēja pārbaudīt datus reģistrā. “Diemžēl ir noteikta cilvēku grupa, kas atkārtoti nežēlīgi izturas pret dzīvniekiem un kam tie atņemti, bet viņi ātri iegūst citus, bez saskaršanās ar reālām sekām savai rīcībai. Pat tad, ja piemērots aizliegums, neviens nepārbauda, vai tas tiek ievērots,” norādīja Tēsa.
Dzīvnieku aizsardzības asociācijas ierosinājums veidot reģistru ar personām, kam liegts turēt mājdzīvniekus ir viena no rekomendācijām, ko organizācija iesniegusi Tieslietu un digitālo lietu ministrijai, kura sveic darbu pie Kriminālkodeksa izmaiņām. Ministre Līsa Pakosta (Liisa Pakosta) ERR sacīja, ka ideju nepieciešams rūpīgi izvērtēt. Līdz šim oficiālas sarunas par to nav notikušas, un ministrija nav vienojusies par savu nostāju konkrētajā jautājumā.
Pakosta piebilda, ka, gadījumā, ka ideja tiek virzīta tālāk, būs rūpīgi jāizsver vairākas problēmas, tostarp tas, kādi dati tiks ievākti un kam tiks dota piekļuves iespēja, kā arī jārunā par reģistra lietderību un drošības jautājumiem.