Igaunijas prezidents Alars Kariss (Alar Karis) atteicies izsludināt likumu, kas paredzētu virknes padomju perioda dizaina elementu demontāžu, raksta Igaunijas medijs ERR News.
Likumprojekts tika apstiprināts parlamentā jau 15.februārī, un bija viens no Rīgikogu pēdējiem nozīmīgajiem lēmumiem. Tas būtu iezīmējis labojumus Igaunijas būvniecības un pilsētplānošanas likumdošanā. Labojumus plaši atbalstīja politiskā partija Isamaa, kas pēc vēlēšanām nav starp koalīcijas partneru kandidātiem.
Igaunijas prezidents izmantoja savas konstitūcijā noteiktās tiesības atteikties apstiprināt likumu, un norādīja, ka likuma formulējums ir neskaidrs, un tādējādi pretrunā konstitūcijai. Prezidents nav pret padomju perioda elementu novākšanu kā tādu, un norādīja: «Tas ir likumīgs mērķis, bet likumā aizliegtie elementi ir definēti izmantojot frāzes, kas nav interpretējamas nepārprotami.»
Prezidents piezīmēja, ka likumprojekta paskaidrojošajā daļā teikts, ka ir aizliegta izstādīšana un no publiskās telpas jāaizvāc tādi elementi, kas pārkāpj sabiedrības izpratni par taisnīgumu, vai kas rada draudus valsts drošībai. Viņš piebilda, ka ir skaidrs, ka likums pamatā attiecas uz dizaina elementiem, kas saistīti ar Padomju Savienību.
Tomēr frāzējums ir plašs, un tas nozīmē, ka personām, kas īstenos likuma izpildi, būs pašām jāizdara pieņēmumi par to, uz ko attiecas likums.
Juridiskās skaidrības princips pieprasa, lai likums būtu pietiekami skaidrs un saprotams, un ikviens, uz kuru attiecas noteiktās darbības, varētu tās atbilstoši veikt.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Igaunijā tika sākta aktīva padomju perioda monumentu demontāža un pārvietošana. Tas tika darīts, paturot prātā noteiktas sabiedrības daļas sašutumu pēc 2007.gadā veiktās memoriāla demontāžas Tallinā. Arī 2022.gadā ne viss vedās gludi. Narvas pašvaldībai bija jādemontē padomju tanks, kas atradās pie pilsētas robežas, bet pēc tam, kad tas netika izdarīts, iesaistījās valdība un vienas dienas laikā nogādāja tanku kara muzejā Vimsi.
Reformu partijas deputāts Kristens Mihals (Kristen Michal) sacīja, ka veto bija sagaidāms: «Es uzskatu, ka ir tikai loģiski, ka jaunais ministru kabinets vēlreiz diskutēs par likumu. Mans ieteikums būtu to pārskatīt, nevis vēlreiz iesniegt pašreizējā formā. Ticu, ka to var uzrakstīt saprotamāk, bet cik ilgu laiku tas prasīs – to parādīs jaunais sasaukums.»
Lasiet arī: Igaunijai padomju varas pieminekļu novākšana izmaksājusi teju miljonu eiro
