Izsola Karginam piederošu dzīvokli Rīgā un māju Jūrmalā

Zvērināta tiesu izpildītāja Andreja Glumova paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis apliecina, ka piektdien, 6.janvārī, sākas bijušajam Parex bankas īpašniekam un valdes loceklim Valērijam Karginam piederoša dzīvokļa Rīgā un mājas Jūrmalā izsole.

Tiek izsolīts dzīvoklis Alberta ielā 8, Rīgā, ar kopējo platību 117,1 kvadrātmetrs. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 210 000 eiro, bet izsoles solis – 5000 eiro. Izsoles cena ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) netiek aplikta.

Tāpat tiek izsolīts zemesgabals Piestātnes ielā 11, Jūrmalā, ar kopējo platību 3 356 kvadrātmetri (daļa no zemesgabala ar platību 1 464 kvadrātmetri ir iznomāta), uz zemesgabala esošā dzīvojamā ēka ar kopējo platību 341,9 kvadrātmetri (tai skaitā ārtelpas 95,9 kvadrātmetri) un garāža 102,2 kvadrātmetri. Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 443 000 eiro, bet izsoles solis – 8000 eiro. Izsoles cena ar PVN nodokli netiek aplikta.

Izsoles sākas 6.janvārī pulksten 13.00 un noslēdzas 6.februārī pulksten 13.00.

Abās izsolēs piedzinējs ir pastarpināti valstij piederošā SIA Reap. Pērn 8.decembrī spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru apmierināta pastarpināti valstij piederošās SIA Reap prasība pret bijušajiem Parex bankas īpašniekiem un valdes locekļiem Karginu un Viktoru Krasovicki par solidāru zaudējumu piedziņu 81 180 583 eiro apmērā.

Rīgas apgabaltiesa sākotnēji noraidīja uzņēmuma prasību, bet Reap iesniedza kasācijas sūdzību, un Augstākā tiesa spriedumu pilnībā atcēla un atgrieza lietu atkārtotai izskatīšanai. Otrajā reizē apgabaltiesa lēma par labu Reap, un spriedums noteiktā termiņā netika pārsūdzēts.

Prasība saistīta ar jau iepriekš izskatītu civillietu, kurā Parex bankas saistību un tiesību pārņēmēja Reverta no abiem bijušajiem bankas īpašniekiem mēģināja piedzīt 85,5 miljonus eiro. Tiesā prasību skatīja pēc būtības un lietā izvērtēja prasītājam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu saistībā ar darījumiem, kas noslēgti starp pusēm un saistītām personām.

Reverta 2010.gadā tiesā celto prasību pret Karginu un Krasovicki pamatoja ar to, ka viņi, būdami bankas valdes locekļi, savus pienākumus nav pildījuši kā krietni un rūpīgi saimnieki. Proti, laika periodā no 1995.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 5.decembrim starp Parex banku un abiem tās īpašniekiem, kā arī ar viņiem saistītām personām un tuviem radiniekiem tikusi noslēgta virkne darījumu, kas neatbilst tirgus noteikumiem, vispārpiemērotajai šādu darījumu praksei un noteikumiem, ar kādiem banka piedāvāja analoģiskus darījumus slēgt citiem klientiem.

Revertas ieskatā, šie darījumi ļāvuši bijušajiem valdes locekļiem iedzīvoties uz bankas rēķina, un tā no Kargina un Krasovicka lūdza piedzīt 85 465 375 eiro par kopumā 14 noslēgtiem depozīta un aizdevuma līgumiem.

Augstākā tiesas civillietu tiesu palāta 2016.gadā apelācijas instancē daļēji apmierināja Reverta prasību, solidāri no Kargina un Krasovicka par labu Reverta piedzenot 4 284 792 eiro un tiesas izdevumus 230 550 eiro jeb kopā 4 515 342 eiro. Prasība par 81 180 583 eiro zaudējumu piedziņu toreiz tika noraidīta. Bijušie bankas īpašnieki lēmumu pārsūdzēja, bet Senāts lēma negrozīt AT spriedumu.

Jau ir ziņots, ka vēlā 2008.gada 10.novembra vakarā toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), Hipotēku bankas toreizējais prezidents Inesis Feiferis un Kargins parakstīja līgumu, kas paredzēja starptautiskās finanšu krīzes ietekmē grūtībās nonākušās Parex bankas akciju kontrolpaketes jeb 51% pārņemšanu Hipotēku bankas īpašumā. Par akcijām to līdzšinējiem īpašniekiem Karginam un Krasovickim katram tika samaksāts viens lats.

Vēlāk valsts pārņēma arī pārējās bankas akcijas. Kopējais valsts atbalsts bijušajai Parex bankai sasniedza 1,7 miljardus eiro, no kā ir atgūta mazāk nekā puse.

Parex bankas labie aktīvi 2010.gada augustā tika nodoti jaunizveidotajai Citadele bankai. Kopš tā brīža Parex banka darbojās kā risinājuma banka, kuras galvenais uzdevums bija valsts ieguldījumu maksimāla atgūšana. 2012.gada maijā Parex banka sāka darbu ar nosaukumu Reverta un tai tika anulēta bankas licence.

Savukārt 2017.gadā tika nolemts sākt Reverta likvidāciju un tika parakstīts līgums ar SIA Gelvora un Lietuvas Gelvora par kredītportfeļa pārdošanu.

Atbilstoši restrukturizācijas plānam, Reverta darbību bija jāizbeidz līdz 2017.gada beigām. Lai nodrošinātu Reverta sākto tiesvedību turpināšanu un atlikušo aktīvu izstrādi, Privatizācijas aģentūra 2017.gada novembrī izveidoja meitassabiedrību Reap, kura pēc tiesvedību procesu pabeigšanas izbeigs darbību.

Lasiet arī: Aizvērtā BIB nepiekrīt FKTK lēmumam, vēlās turpināt darbu

Saistītie raksti

Jaunākās Ziņas