Maz ticams, ka Jaunajai Vienotībai (JV) izdosies paplašināt esošo koalīciju, pauda politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis, vērtējot šonedēļ rīkotās JV sarunas ar Progresīvajiem un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) par esošās koalīcijas paplašināšanu.
Politologs norādīja, ka neesot redzams, ka būtu panākta kāda virzība uz priekšu, taču vairāk esot redzams tas, kā ir pozicionējušies politiskie spēki. Apvienotais saraksts (AS) un Nacionālā apvienība (NA) ir paziņojušas, ka tās nekādas izmaiņas koalīcijā nevēlas. Tāpēc,
ja JV kaut ko grib mainīt koalīcijā, tai pašai ir jāgāž esošā vadība,
skaidroja Rajevskis, piebilstot, ka vienlaikus JV tik fundamentālas pārmaiņas nevēlas.
Pēc Rajevska teiktā, JV centieni “izšūpot” esošo valdību vai iezīmēt kādas atšķirības koalīcijas partiju uzskatos patlaban ir bez rezultātiem, un politologa ieskatā tas liecinot par to, ka izmaiņas koalīcijā nenotiks ne ātri, ne nesāpīgi.
Turklāt ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis paudis, ka ZZS nevēlas būt tikai koalīcijas papildinājums. Tā drīzāk vēlētos veidot jaunu koalīciju, piebilst politologs. Viņa ieskatā koalīcijā nepietiks ar “kosmētisku remontu”, būs jauns valdības modelis.
“Ja raugās uz to, kurš no politiskajiem spēkiem ir ieinteresēts ātrāk veikt izmaiņas valdības sastāvā, tad tā ir JV,” sacīja Rajevskis, pamatojot ar to, ka JV ministru un premjera reitings neizskatās labi. Populārākais JV ministrs Edgars Rinkēvičs ir ievēlēts par Valsts prezidentu. Turklāt politiskajās aprindās runājot, ka premjeram Krišjānim Kariņam (JV) esot interese kandidēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Tas arī liecinot par JV steigu, jo EP vēlēšanas ir pēc nepilna gada, sacīja politologs.
Savukārt pārējās partijas nesteidzas, jo tām nav kur steigties. Proti, ZZS un Progresīvie paziņojuši, ka viņi nekur nesteidzas un var pastrādāt konstruktīvā opozīcijā, bet NA un AS uzskata, ka koalīcijā neko nevajag mainīt un ir jāstrādā esošajā sastāvā.
Rajevskis skaidroja, ka patlaban JV
kā galveno argumentu koalīcijas paplašināšanai norāda nepieciešamību atvērt darba tirgu.
Kā vēl viens arguments izmaiņām koalīcijā esot nepopulārās izmaiņas nodokļu politikā.
Runājot par to, kā partijas nākotnē ietekmēs Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) faktors, politologs atzīst, ka, spriežot pēc publiskās retorikas, pagaidām neizskatoties, ka kādam politiķim būtu liels diskomforts par to. Rajevskis arī atzīmēja, ka Lemberga ietekme uz ZZS esot bijusi pozitīva, jo ar Lembergu kā premjera kandidātu ZZS esot izdevies atgūt spēku parlamentā. Tas liekot domāt, ka ir grupas, kam Lembergs nav pieņemams, un ir grupas, kurās viņa darbība tiekot vērtēta pozitīvi, tādēļ šis jautājums tiekot neviennozīmīgi uztverts dažādu politiķu vidū.
Jau vēstīts, ka pašlaik valdošajā koalīcijā strādā JV, NA un AS, taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un Progresīvajiem, kam NA un AS kategoriski iebilst.
Kariņš jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija “kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests” un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.
Lasiet arī: JV politiķi valsts attīstību akcentē kā svarīgāku par atsevišķu ministru vietām