Aizvadītajā sestdienā Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu (Kaja Kallas) atkārtoti ievēlēja par Reformu partijas vadītāju. Abi valsts vadošie laikraksti pirmdienas, 20.novembra ievadrakstos – te sabiedriskā medija ERR atstāstā – norāda: Kallasas personīgā problēmas tagad ir visas Reformu partijas problēmas.
Laikraksts Eesti Päevaleht (EPL, Igaunijas Dienas Lapa) uzsver, ka “zilonis istabā” – daudzkārt pieminētā premjerministres dzīvesbiedres biznesa darbība Krievijā – sestdien partijas kongresā tika atstāts ārpus publiskajām diskusijām.
“Bet ko tas nozīmē?” EPL retoriski vaicā. “Vai nav tā, ka partija neuzskata par vajadzīgu pat uzdot jautājumu, vai premjere šī lojalitātes konflikta apstākļos ir teikusi patiesību un izdarījusi vienīgo pareizo izvēli. Tas nozīmē piekrišanu [viņas nostājai].”
EPL norāda, ka gandrīz trešā daļa no tiem Reformu partijas biedriem, kuri balsoja tās vadītāja vēlēšanās, neatbalstīja Kallasas palikšanu šajā amatā.
Premjerministre bija vienīgais kandidāts uz šo posteni.
Balsojumā, kas notika elektroniski pagājušajā nedēļā un kura rezultāti tika paziņoti kongresā – viņa saņēma 636 partijas biedru atbalstu no pavisam 931 balsojušā (68%). Partiju, ko radīja premjeres tēvs Sīms Kallass (Siim Kallas), viņa vada kopš 2918.gada.
Kongresā tika prezentēta arī Reformu partijas jauniebalsotā valde. [Citos ekspertu komentāros tika īpaši usvērts, ka trīs tās locekļi – reālā konkurencē! – spēja saņemt vairāk balsu nekā Kallasa.]
Ievērības cienīgs bija arī tas, norāda ELP, ka jaunajā partijas valdes sastāvu netika iebalsots finanšu ministrs Marts Verklaevs (Mart Võrklaev). Laikraksts uzskata, ka ministra “dogmatiskais vadības stils” noteikti ir viens no iemesliem, kāpēc kopš valdības koalīcijas darbības uzsākšanas pavasarī izsludinātais valsts finanšu reorganizācijas plāns nav guvusi plašu izpratni sabiedrībā.
***
Savukārt laikraksts Postimees (Pastnieks) savā ievadrakstā Kaja Kallas veeuputuse ootuses jeb Kaja Kallasa plūdu gaidās skaidro, ka Francijas karalim Luijam XV (1710–1774) piedēvētā frāze “Après moi, le déluge” (“Pēc manis kaut plūdi”) ir ļoti piemērota šai situācijai, Reformas partijai attopoties pēc sestdien paziņotajiem balsojuma rezultātiem.
[Laikraksts te atgādinā, ka Igaunijas satīriķi jau pirms tagadējām Kallasas problēmām viņas attieksmi pret sabiedrību saistīja ar Francijas karalienes Marijas Antuanetes (1755–1793) it kā teikto “Qu’ils mangent de la brioche” jeb “Lai viņi [– kam nav maizes –] ēd bulciņas!”.]
Laikraksts deklarē: “Ja līdz šim “austrumu transporta skandāls” vairāk bija pašas Kajas Kallasas problēma, tad turpmāk tā galīgi un neatgriezeniski kļuvusi par visas Reformu partijas problēmu. Tas nozīmē, ka
partijai Kallasa kaut kā būs jāpārvieto uz jaunu un siltāku “mitekli”
– neatkarīgi no sekām [ko radīs šie centieni].”
Tāpēc Postimees redakcija salīdzināja Reformu partiju ar dirižabli, bet Kaju Kallasu – ar pārāk smagu balastu, kas lejup slīdošo gaisa kuģi neizbēgami tuvina koku galotnēm: “Lai paceltos augstāk, vai nu ir jāizmet pār bortu kaut kas no balasta, vai dirižablī jāiesūknē lielāks karstā gaisa daudzums. Diemžēl neviens nav spējis piespiest Kaju Kallasu runāt mazāk,” secina Postimees.
***
Igaunijas politiskās dzīves fokusā jau visu rudeni ir straujais reitinga kritums, ko piedzīvo valdības “mugurkauls” – premjeres Kajas Kallasas (Kaja Kallas) vadītā Reformu partija.
Nesen par to ERR plašākā intervijā izvaicā politikas analītiķi un bijušo konservatīvās partijas Tēvzeme (Isamaa) politiķi Otu Lumi (Otu Lumi). Viena no viņa prognozēm: Igaunijai drīzumā būs jauns premjerministrs, bet Reformu partijai – jauns līderis. Viņa teiktais sasaucas ar Kajas Kallasas – kas ārzemēs ir cienītāka nekā pašu mājās – atzīto vēlmi pretendēt uz NATO ģenerālsekretāra amatu.
***
Te īsumā – Reformju partijas krīzes fons, kas pašiem ziemeļu kaimiņiem jau ir vispārzināms. Martā labēji liberālā Reformu partija uzvarēja Valsts domes (Riigikogu) vēlēšanās, tajās iegūstot 37 no pavisam 101 parlamenta mandāta. Pēc vēlēšanām tika izveidota partijas līderes Kallasas vadīta valdība ar divām mazākām Rīgikogu partijām – liberāli populistisko Igaunija 200 un sociāldemokrātiem.
Drīz pēc vēlēšanām valdībai nācās atzīt no vēlētājiem slēpto: valsts finanses ir tik sliktā stāvoklī, ka ir jāceļ pievienotās vērtības nodoklis – no 20% uz 22% – un jāievieš jauns “auto reģistrācijas” nodoklis (kas mašīnas īpašniekam var prasīt pat tūkstošiem eiro gadā).
Sabiedrības sašutumam par šiem valdības “meliem” – vēlēšanu kampaņā visu tēlojot rozā krāsā –
PIEVIENOJĀS ARĪ DUSMAS PAR PAŠAS KALLASAS LIEKULĪBU.
Viņas – visā Eiropā pazīstamas pret Krieviju vērsto sankciju pastiprināšanas pierasītājas, “sankciju princeses” – vīram pieder ar Krieviju saistīts bizness. Kā saka igauņi, protams, “viss ir likuma ievaros, bet…” Rezultātā rudenī sabiedriskās domas aptaujas atklāja, ka divas trešdaļas respondentu vēlas premjeres demisiju.
Patlaban Reformu partijas reitings ir nokritis uz to tabulas trešo pozīciju, un aptaujās visas trīs valdības partijas atbalsta vairs apmēram trešā daļa tajās izvaicāto. Šādos apstākļos koalīcijai ir ļoti apgrūtinoši pieņemt nākamā gada budžetu un ieviest plānotos nodokļus.
Lasiet arī: Igaunijas premjere piesakās par nākamo NATO vadītāju
